"Nevilcinieties ar evakuāciju. Par Luhansku parūpēsies Ukrainas Bruņotie spēki," viņš rakstījis vietnē "Telegram". "Postījumu apmēri ir šausminoši, palīdzēt palikušajiem kļūst ārkārtīgi grūti, iet bojā brīvprātīgie."
Gubernators norādījis, ka neokupētajā apgabala teritorijā līdz Krievijas iebrukuma sākumam februārī dzīvoja aptuveni 330 000 cilvēku, no kuriem 52 dienu laikā organizētā veidā izdevies izvest vairāk nekā 32 000 un vēl pāri par 200 000 cilvēkiem izbraukuši pašu spēkiem, taču vairāk nekā 70 000 cilvēku joprojām nav devušies uz drošākām pilsētām.
Haidajs brīdinājis, ka palikt reģionā pašlaik ir ļoti bīstami, jo apšaudes pastiprinājušās un Krievijas spēki, nespējot ieņemt pilsētas, apzināti dod triecienus dzīvojamo namu rajoniem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
