7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija nepilda solījumus par drošu civiliedzīvotāju evakuāciju (teksta tiešraides arhīvs)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas karaspēka vienības 12. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem. Tikmēr dažādu valstu valdības un privātas kompānijas izvērš aizvien jaunas sankcijas pret Krieviju. 

ĪSUMĀ:

  • Krievija turpina uzbrukumu, apšaudes turpinās Harkivā, Odesas apgabalā, Mikolajivā un citviet.
  • Krievija atkal solījusi veidot humānās palīdzības koridorus, lai evakuētu civiliedzīvotājus no kauju skartajām pilsētām. Krievijas vadība bija iecerējusi ukraiņus evakuēt uz Krieviju un Baltkrieviju, taču Ukraina noraidījusi šādu piedāvājumu.
  • Baltkrievijā beigusies Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta.
  • Turcijā ceturtdien gaidāma Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru tikšanās.
  • ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vizītē Rīgā uzsver ASV atbalstu Baltijas valstu drošības sargāšanai.
  • Ukraina turpina saņemt militāro tehniku no rietumvalstīm. Tiek prognozēts, ka papildu resursi noderēs, jo Krievija gatavojot jaunu uzbrukuma vilni.
  • Arvien jauni uzņēmumi, tostarp straumēšanas milzis "Netflix", pievienojas Krievijas boikotam.
  • Tiešraides sākums šeit.

08.03.2022 01.11

Kaujā pie Harkivas nogalināts Krievijas armijas ģenerālmajors Vitālijs Gerasimovs, ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Gerasimovs bija Krievijas Centrālā kara apgabala 41. armijas štāba priekšnieks un komandiera pirmais vietnieks.


08.03.2022 00.42

Krievijas prezidents Vladimirs Putins publicētajā Starptautiskās sieviešu dienas videosveicienā solījis, ka uz Ukrainu netiks sūtīti obligātā dienesta karavīri un rezervisti.

Viņš arī apgalvoja, ka patlaban uz Ukrainu esot nosūtīti vien profesionālie karavīri.


08.03.2022 00.21

Ukraina plāno visus sagūstītos Krievijas karavīrus turēt vienkopus, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis.

Viņš atzīmēja, ka Ukrainas karavīri aiztur "ļoti daudz gūstekņu".

Iekšlietu ministra vietnieks Antons Heraščenko pirms tam vēstīja, ka kopš 24. februāra Ukrainā ir sagūstīti gandrīz 2000 Krievijas karavīru.


08.03.2022 00.18

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis rīkojumu par visu ukraiņu karavīru atsaukšanu no starptautiskajām miera uzturēšanas misijām.

Ukrainas karavīri iesaistīti kopumā sešās ANO misijās, un valsts Iekšlietu ministrijas aplēses liecina, ka uz 2020. gadu tie bija 313 karavīri.


07.03.2022 23.15

Ukrainas armijas artilērijas brigādes virsnieks Oļegs Kalašņikovs Latvijas Televīzijai pauda: "Es teikšu, ka mēs tagad karojam ne ar Krievijas armiju, bet ar kaut kādiem teroristiem un noziedzniekiem. Jo tas, ko mēs ar savām acīm redzam – šo apdzīvoto vietu apšaudes. Kā šauj pa mūsu cilvēkiem, kā šāviņi lido ne jau pa militāriem objektiem, bet ka šauj vienkārši uz apdzīvotām vietām.

Karavīrs tā nedara. Karavīrs karo pret karavīru un uzvar to. Bet nekaro ar vājākajiem.

Un īsts karavīrs – viņš neatriebjas ģimenei, neatriebjas sievietēm, neatriebjas bērniem. Viņam ir jābūt karavīra pašcieņai."


07.03.2022 23.05

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pavēstījusi, ka kopš kara sākuma Ukrainā reģistrēti vismaz 16 uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm un personālam, kā rezultātā gājuši bojā deviņi cilvēki, bet 16 ievainoti – no tiem septiņi ir veselības aprūpes darbinieki.

Patlaban notiek darbs pie vēl vairāku incidentu pārbaudes.

Organizācija stingri nosodījusi šos uzbrukumus.

"Uzbrukumi veselības aprūpei pārkāpj starptautiskās tiesības un apdraud dzīvības,"

teikts PVO paziņojumā.


07.03.2022 22.21

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") Rīgā tikās ar Izraēlas Valsts ārlietu ministru Jairu Lapidu, lai pārrunātu drošības situāciju reģionā, Krievijas karadarbību Ukrainā, Latvijas un Izraēlas dialogu, starptautisko attiecību aktualitātes, tostarp jautājumu par Irānu un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu.

Rinkēvičs Izraēlas pusei pauda pateicību par atbalstu ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijai "Agresija pret Ukrainu". "Latvija novērtē Izraēlas centienus, meklējot diplomātiska risinājuma iespējas, lai pārtrauktu asinsizliešanu Ukrainā," sacīja ārlietu ministrs.


07.03.2022 21.55

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir gatava virzīties uz priekšu ar aizliegumu importēt Krievijas naftu bez Eiropas sabiedroto līdzdalības, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši divi informēti avoti.

Paredzams, ka Baidens pavisam drīz rīkos videokonferenci ar Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes līderiem, jo viņa administrācija turpina meklēt šo valstu atbalstu importa aizliegumam.

Baltais nams arī risina sarunas ar Kongresa līderiem, kas strādā pie tā, lai ātrāk tiktu pieņemts likums par Krievijas importa aizliegumu.

Kāda augsta ranga ASV amatpersona aģentūrai "Reuters" atklāja, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, visticamāk, tikai ASV aizliegs Krievijas naftas importu, ja tas vispār notiks.


07.03.2022 21.42

Lai gan NATO atteica Ukrainas lūgumam noteikt lidojuma aizlieguma zonu virs Ukrainas bažās, ka tas var izraisīt daudz plašāku karu Eiropā, tomēr NATO un dalībvalstu palīdzība, tai skaitā ar ieročiem, nav apstājusies. Par tās detaļām netiek runāts, lai tās neapdraudētu. Tikmēr mīts par Krievijas militārās mašīnas visvarenību ir miris, intervijā LTV sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže


07.03.2022 20.37

Krievija ir raidījusi cīņā pret Ukrainu gandrīz 100% no vairāk nekā 150 000 karavīru, kas pirms karadarbības sākuma bija savilkti pie Ukrainas robežām, vēsta ASV izlūkdienestu pārstāvji. Tā kā ofensīva nevirzās uz priekšu tik strauji, kā cerēja Kremlis, Krievijas okupācijas spēki izmanto arvien intensīvākus artilērijas triecienus, kas nodara lielu postu civiliedzīvotājiem.


07.03.2022 20.25

Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta pirmdien Baltkrievijā beigusies bez būtiskiem panākumiem. Abas puses ziņo, ka esot neliels progress jautājumā par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām.

Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis apgalvo, ka esot cerības otrdien iedarbināt humānos koridorus.

Taču līdz šim Krievija likusi šķēršļus civiliedzīvotāju evakuācijai, turpinot Ukrainas pilsētu apšaudes.

Jautājumos, kas skar uguns pārtraukšanu un Krievijas izvirzīto politisko prasību izpildi, sarunas tiks turpinātas.


07.03.2022 20.01

ASV vēsta, ka apspriežas ar sabiedrotajiem Eiropā par iespējamu naftas importa liegumu no Krievijas. To apsver arī Japāna.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš bija lūdzis pastiprināt sankcijas pret Krieviju un noteikt tās arī pret ienesīgo naftas nozari.

Vācijas, Lielbritānijas un Nīderlandes līderi gan brīdina, ka ir bīstami tik pēkšņi aizliegt Krievijas enerģijas importu, norādot, ka nav tūlītējas alternatīvas piegādes.


07.03.2022 19.52

11 000 senioru, kuri Latvijā saņem Krievijas pensijas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) starpniecību, šomēnes tās saņems. Vai un cik lielas pensijas gaidāmas turpmāk, gan vēl nav skaidrs.

Krievijas pensijas tiek izmaksātas nevis reizi mēnesī, bet reizi ceturksnī. Konvertēšana no rubļiem uz eiro notika pēc 9. februāra valūtas kursa. Kā būs turpmāk, to vēl grūti prognozēt, norādīja VSAA.

Aģentūrā lēsa, ka vidēji Krievijas pensiju saņemošais seniors saņem 10 tūkstošus rubļus mēnesī. Pēc šī brīža kursa tie ir 86 eiro.


07.03.2022 19.40

Ukrainas Iekšlietu ministrija vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki pirmdien ar raķetēm apšaudījuši maizes rūpnīcu Makarivas pilsētā ap 50 km uz rietumiem no Kijevas. Uzbrukumā nogalināti vismaz 13 cilvēki. Ukrainas varasiestādes vēsta, ka rūpnīca uzbrukuma laikā nav strādājusi, bet tās teritorijā bijuši ap 30 cilvēku.


07.03.2022 18.50

Krievijā valdošās partijas "Vienotā Krievija" pārstāvis Andrejs Turčaks paziņojis, ka Krievijas varasiestādes plāno nacionalizēt no Krievijas tirgus aizejošo rietumvalstu uzņēmumu īpašumus.

Viņš norāda, ka virkne Rietumu uzņēmumu grasās slēgt savas rūpnīcas Krievijā. Kā piemēru Turčaks minēja Somijas pārtikas ražošanas koncernus "Valio", "Paulig" un "Fazer".

"Tas ir īsts karš, un nevis pret Krieviju kopumā, bet tieši pret tās pilsoņiem. Mēs negrasāmies uz to noskatīties. Mēs spersim stingrus atbildes soļus, darbojoties pēc kara laika likumiem," teica Turčaks.


07.03.2022 18.31

Par aiziešanu no Krievijas tirgus paziņojuši vairāki Somijas uzņēmumi: kafijas ražotājs "Paulig", piena produktu ražotājs "Valio" un ātrās ēdināšanas tīkls "Hesburger".


07.03.2022 17.51

Valsts drošības dienests (VDD) par Krievijas īstenoto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pirmdien, 7. martā, Rīgā un kādā citā apdzīvotā vietā Latvijā aizturējis četrus cilvēkus.

VDD norādīja, ka kriminālprocess uzsākts 1. martā saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 un 78. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm, t.i., par noziegumu pret mieru un kara noziegumu iespējamu attaisnošanu un slavināšanu, kā arī iespējamu nacionālā un etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ko veikuši organizācijas atbildīgie darbinieki, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.


07.03.2022 17.48

Kanāda paziņoja par sankcijām vēl 10 Krievijas personām, kuras ir līdzvainīgas par nepamatotu iebrukumu Ukrainā. Kanādas premjers Džastins Trudo paziņoja, ka sankcijas ieviestas pret 10 bijušajiem un esošajiem augsti stāvošiem valdības pārstāvjiem, oligarhiem un Krievijas elites atbalstītājiem. Trudo piebildis, ka šie cilvēki ir izvēlēti no saraksta, kuru veidoja ieslodzītais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, vēsta BBC. Sarakstā iekļauts Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, oligarhs Oļegs Deripaska, kā arī Kremļa propagandas darboņi Vladimirs Solovjovs un Margarita Simonjana.


07.03.2022 17.28

Ukrainas politiķis Jurijs Boiko raksturojis kā "provokāciju" un "viltus ziņas" dažu žurnālistu izplatīto informāciju, ka Krievija vēlas viņu iecelt par premjerministru prokrieviskā Ukrainas valdībā.


07.03.2022 17.18

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vizītes laikā Latvijā atkārtoti atgādinājis ASV prezidenta Džo Baidena vēstījumu – ASV un NATO nepieciešamības gadījumā aizstāvēs katru collu no NATO dalībvalstu teritorijas, un šī apņēmība ir dzelžaina.  

Blinkens apliecināja, ka ASV turpinās rotēt savus spēkus uz Baltijas valstīm, un NATO pārvieto spēkus uz austrumu flangu.


07.03.2022 17.03

Ķīnas pozīcija attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā ir nogaidoša, un tā cenšas iet vidusceļu starp Rietumiem un Krieviju, intervijā Latvijas Televīzijas ziņu speciālizlaidumā pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

Eksperte piebilda, ka, no vienas puses, Ķīna vēlēsies atrasties tajā pusē, kura uzvar šajā konfliktā. Bet, no otras puses, tā saprot – jaunā situācija sniedz valstij priekšrocības un iespēju atrasties pozīcijā, kādā tā nav bijusi.

"Ķīnai nav motivācijas izdarīt spiedienu uz Krieviju. [..] Ķīnas motivācija ir stiprināt savu pozīciju pasaulē," skaidroja Bērziņa-Čerenkova.


07.03.2022 16.39

Saeimā izbeigusi darbību deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu, kā arī deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Baltkrievijas parlamentu, informē Saeimas Preses dienests.

Abu deputātu grupu darbība izbeigta, tajās līdz šim esošajiem parlamentāriešiem izstājoties no grupu sastāva.


07.03.2022 16.29

Paužot atbalstu un solidaritāti Ukrainai, Latvijas Universitātes Senāts ārkārtas sēdē pieņēmis vienbalsīgu lēmumu Krievijas miljonāram Pjotram Avenam anulēt LU Goda doktora grādu.

LU Goda doktora grāds Avenam, kurš ir arī Maskavas Ekonomikas universitātes profesors, tika piešķirts 2013. gadā par zinātnisko un praktisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un sadarbībā ar Krieviju.

Līdz šim LU goda nosaukumi nebija atņemti nevienam to īpašniekam.

"Eiropas Savienības sankcijas liecina, ka Pjotrs Avens ir aktīvs Krievijas noziedzīgās politikas atbalstītājs," paziņojumā skaidro LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.


07.03.2022 16.23

Baltkrievijā sākusies trešā sarunu kārta Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunās par karadarbības pārtraukšanu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra "Interfax".


07.03.2022 16.17

Ukrainas ziemeļu Sumi apgabala vadītājs Dmitrijs Živickis vēsta, ka Krievija savā robežas pusē savāc civiliedzīvotājus, lai filmētu viltus ziņu sižetus par civiliedzīvotāju evakuāciju no Ukrainas uz Krieviju.

"Krievi savā pusē taisās rīkot provokācijas. Savāc autobusos vietējos iedzīvotājus: vecmāmiņas, vectētiņus, sievietes, bērnus. Taisīs propagandu par to, it kā ukraiņi evakuējas uz Krievijas teritoriju."


07.03.2022 16.09

Eiropas Savienība jau šonedēļ varētu spriest par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Taču vairākas dalībvalstis uzskata, ka kara apstākļos tas būtu pārsteidzīgs solis. Vācija, Nīderlandē un vairākas citas valstis vēlas, lai Eiropas Komisija vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Šīs valstis uzskata, ka šobrīd jākoncentrējas uz praktiska atbalsta sniegšanu Ukrainai un kara apturēšanu, bet sarunas par iestāšanos ES var sākt arī vēlāk, jo šis process var aizņemt vismaz 10 gadu.

Eiropas Savienībai nebūtu viegli integrēt Ukrainu: valsti ar vairāk nekā 40 miljoniem iedzīvotāju, kas pēc platības būtu lielākā Eiropas Savienībā. Turklāt arī ekonomikas attīstības, likuma varas nostiprināšanas un korupcijas apkarošanas ziņā Ukraina līdz šim tālu atpalikusi no ES standartiem. Baltijas valstis paudušas atbalstu pēc iespējas ātrākai Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā, bet finansējums šim solim, visticamāk, būtu jāatrod tieši no Vācijas, Nīderlandes un citu bagāto Rietumeiropas valstu līdzekļiem.


07.03.2022 15.41

Kopš 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, gājuši bojā vismaz 406 civiliedzīvotāji, vēsta ANO Cilvēktiesību aģentūra. Tāpat ziņots par vismaz 801 ievainoto, vēsta "Sky News". Aģentūra norāda, ka realitātē ievainoto un bojāgājušo skaits varētu būt daudz lielāks.


07.03.2022 15.39

Pētnieciskās žurnālistikas centra "Bellingcat" vadītājs Kristo Grozevs, atsaucoties uz informācijas avotiem, kas ir lietas kursā par Krievijas un Ukrainas miera sarunu gaitu, vēsta, ka Krievija piedāvājusi iespēju Zelenskim formāli palikt Ukrainas prezidenta amatā, bet premjerministra postenī jāieceļ prokrieviskais Ukrainas politiķis Jurijs Boiko.

Viktora Janukoviča valdīšanas laikā līdz 2014. gada februārim Boiko bija premjera vietnieks.

Krievija tāpat pieprasa, lai Ukraina atzīst Krimu kā Krievijas sastāvdaļu un abu Ukrainas austrumos pasludināto "tautas republiku" neatkarību. Tāpat Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes pievienoties NATO.

Grozevs ziņo, ka Zelenskis ir noraidījis šīs Kremļa prasības.


07.03.2022 15.27

Krievijas okupācijas spēku aplenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles mēra vietnieks Serhijs Orlovs okupantu rīcību raksturojis kā genocīdu.

"Tas ir genocīds. Tā pat nav humānā krīze, bet reāli genocīds. Mums šajā pilsētā lielākā daļa ēku ir nopostītas un cilvēki dzīvo pazemē, katras ēkas pagrabā. Katrā ir pa 100, 200, 300. Cilvēkiem ir bail, trūkst ūdens. Viņi necer uz pārtiku, bet gan vienkārši ūdeni. Mēs to uztveram kā genocīdu un kara noziegumu. Par to esam pārliecināti."


07.03.2022 15.25

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina Rietumus atteikties no Krievijas naftas importa.

"Krievijas eksporta boikots, jo īpaši atteikšanās no Krievijas naftas un naftas produktiem. To var saukt par embargo vai vienkārši morālu lēmumu, kad atsakāties dot naudu teroristiem. Importa boikots uz Krieviju.

Ja viņi nevēlas ievērot civilizētus noteikumus, viņiem nevajadzētu gūt preces un pakalpojumus no civilizācijas."


07.03.2022 15.22

Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs nosodījis karu Ukrainā, norādot, ka karš ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks.

"Karš – tas ir bezjēdzīgākais un drausmīgākais grēks. Tāpat kā asinsizliešanas un viss pārējais. Mūsu uzdevums ir lūgt Dievu, lai tiktu pārtraukts šis karš, un veicināt Latvijas sabiedrības vienotību.

Mēs, Latvijas krieviski runājošie krievi, neesam atbildīgi par to, ko dara citu valstu valdības. Tāpēc mēs esam vienoti, vēlreiz saku, un gribu, lai visi mēs esam kopā Dieva priekšā un mūsu dārgās Latvijas priekšā," teica metropolīts Aleksandrs.


07.03.2022 15.04

Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova paziņojusi, ka Ukraina izsludinās starptautiskā meklēšanā Krievijā populāro dziedātāju Nikolaju Baskovu, kurš publiski atbalstījis Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

"Ar savu darbību jūs esat propagandējis, attaisnojis karu, ielūdzis nāvi Ukrainā, un šo faktu mēs neesam tiesīgi ignorēt," vēsta Venediktova.

Viņa brīdina, ka pēc izsludināšanas starptautiskā meklēšanā Baskovu aizturēs tās valsts varasiestādes, kuras robežu viņš mēģinās šķērsot.

Šī valsts, visticamāk, nebūs Latvija, jo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs jau pirms nedēļas iekļāva Baskovu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, kam liegta ieceļošana mūsu zemē.


07.03.2022 14.44

Ungārijas premjers Viktors Orbāns parakstījis rīkojumu, kas atļauj Ungārijas teritorijā izvietot citu NATO dalībvalstu karaspēka vienības. Orbāns iepriekš bija izteicies, ka Ungārijai neesot nepieciešami papildspēki no citām NATO valstīm, jo Ungārijas armija pati tiks galā ar valsts aizsardzības uzdevumiem.

Ungārija ir Ukrainas kaimiņvalsts, bet Orbāna valdība pašlaik neplāno atļaut ieroču piegādes Ukrainai caur Ungāriju. Ukrainas vēstniece Ungārijā nosodījusi Orbāna valdības pasīvo attieksmi pret Krievijas agresiju. Viņa brīdina, ka Ungārija var kļūt par nākamo Krievijas agresijas mērķi, atgādinot par 1956. gada notikumiem, kad Maskavas sūtītie tanki palīdzēja apspiest ungāru tautas sacelšanos pret komunistisko režīmu.


07.03.2022 14.18

Eiropas Savienība gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju. Tās varētu skart ostas, kuģus un militārā aprīkojuma tehnoloģijas, kā arī attiekties uz vēl lielāku skaitu Krievijas fizisko personu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz "diskusijām pietuvinātām personām".


07.03.2022 14.16

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" nolēmis pārtraukt titāna iepirkšanu no Krievijas, vēsta "The Wall Street Journal". Līdz šim "Boeing" no Krievijas iepirka aptuveni trešdaļu titāna, kas nepieciešams lidmašīnu ražošanā. "Boeing" plāno palielināt titāna iepirkšanu no citiem piegādātājiem.


07.03.2022 14.07

Krievijas, Ukrainas un Turcijas ārlietu ministri ceturtdien plāno tikties Turcijas dienvidos, paziņoja oficiālā Ankara laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā pieņemas spēkā.  

Turcija centās kļūt par vidutāju starp Krieviju un Ukrainu un vairākas reizes piedāvāja uzņemt abas puses uz sarunām.  

Turcijas oficiālā aģentūra  "Anadolu" publicēja Turcijas ārlietu ministra Mevluta Čavušoglu komentāru, ka tikšanās paredzēta ceturtdien Antaljā.


07.03.2022 14.04

Gruzijas ekonomikas ministrs Levans Davitašvli paziņojis, ka pēdējo dienu laikā Gruzijā ieradušies 20 000 līdz 25 000 Krievijas pilsoņu. Pēc viņa teiktā, šādu Krievijas pilsoņu pieplūdumu apsprieda arī Gruzijas valdība, ziņo "Interfax Ukraina". Iekšlietu ministrija uzskata, ka pašlaik nevar runāt par draudiem valsts drošībai.


07.03.2022 13.39

Ukrainas prezidenta padomnieks Mihails Podoļjaks vēsta, ka trešais miera sarunu raunds starp Ukrainas un Krievijas delegācijām sāksies pirmdien pulksten 16 pēc Kijevas laika (vienāds ar Latvijas laiku).


07.03.2022 13.33

Saskaņā ar neatkarīgās organizācijas "OVD Info" datiem svētdien Krievijā par līdzdalību pretkara protestos aizturēti vairāk nekā 5000 cilvēku. Protesti notikuši 69 pilsētās, lielākie no tiem bija Maskavā un Sanktpēterburgā.

Policija pret demonstrantiem izturas ar lielu nežēlību. Sociālajos tīklos redzami video, kā policija protestētājus grūž zemē un spārda ar kājām, arī pielieto elektrošoka ierīces.


07.03.2022 13.26

NATO dalībvalstis nav vienotas jautājumā par gaisa telpas slēgšanu virs Ukrainas, taču, tā kā runa ir par Ukrainas gaisa telpu, ne Krievijas, jautājumam ir jāpaliek dienaskārtībā. Tā LTV speciālajā izlaidumā sacīja diplomāts Imants Lieģis. Viņaprāt, ir jāizskata dažādi varianti, tajā skaitā par iespējamu no lidojumiem brīvas zonas nodrošināšanu Rietumukrainā, sedzot arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.


07.03.2022 13.20

Krievijas valdība publicējusi Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstu, kurā iekļautas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Ukraina, ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija, Šveice, Japāna, Dienvidkoreja, Jaunzēlande, Taivāna, Norvēģija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Islande, Albānija, Singapūra, Sanmarīno, Andora, Monako, Lihtenšteina un Mikronēzija.


07.03.2022 12.30

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs informē, ka otrdien Latviju apmeklēs NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Jau iepriekš tika ziņots, ka otrdien Latvijā ieradīsies arī Kanādas premjers Džastins Trudo.

Rīgā viņi tiksies ar Latvijas amatpersonām, vizītes programmā iekļauts arī Ādažu militārās bāzes apmeklējums. Ādažos ir izvietota Kanādas vadītā NATO kaujas spēku grupa.


07.03.2022 11.54

Pēc rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā Krievijas rubļa vērtība noslīdēja vēl par 10% līdz rekordzemam līmenim. Elektroniskajā tirdzniecības platformā "EBS" kurss noslīdēja līdz 140 rubļiem par dolāru. Kopš iebrukuma sākuma rubļa vērtība samazinājusies par 40%. Arī rubļa tirdzniecība ir niecīga, apgrozījums rubļos "EBS" platformā kritis par 80%, salīdzinot ar februāra beigām. Maskavas biržas paliks slēgtas līdz trešdienai.


07.03.2022 11.50

Kijeva noraidījusi Maskavas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju, ziņo AFP.

Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka sacīja: "Tas nav pieņemams risinājums." Civiliedzīvotāji "netaisās doties uz Baltkrieviju un pēc tam doties ar lidmašīnu uz Krieviju".

Krievijas ziņu aģentūras "RIA Novosti" publicētie evakuācijas maršruti liecina, ka Krievijas paredzētie humānās palīdzības koridori, kas ļautu civiliedzīvotājiem evakuēties, vestu uz Krieviju un Baltkrieviju. Koridors no Kijevas vestu uz Baltkrieviju, bet civiliedzīvotājiem no Harkivas būtu tikai koridors uz Krieviju. No Mariupoles un Sumi koridori vestu gan uz citām Ukrainas pilsētām, gan uz Krieviju, vēstīja AFP un BBC.


07.03.2022 11.25

Krievija ir atteikusies piedalīties pirmdien ANO Augstākās tiesas sēdē, kurā Ukraina lūdz tūlītēju rīkojumu apturēt konfliktu, atsaucoties uz sēdes galvenā tiesneša sacīto, vēstī AFP.

"Tiesa pauž nožēlu par Krievijas Federācijas neierašanos šajā mutvārdu procesā," sacīja Starptautiskās tiesas prezidente Džoana Donogjū.

Krievijas vēstnieks Nīderlandē Aleksandrs Šulgins rakstiskā ziņojumā tiesai norādīja, ka viņa "valsts valdība neplāno piedalīties", paziņoja Donogjū.

Ukrainas pārstāvis tiesā Antons Koriņevičs kritizēja Krieviju par neierašanos, sakot: "Tas, ka Krievijas vietas ir tukšas, runā skaļi. Viņi neatrodas šeit šajā tiesā, viņi atrodas kaujas laukā un veic agresīvu karu pret manu valsti. Tā Krievija risina strīdus."


07.03.2022 11.19

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs savā profilā "Facebook" paziņoja par ievērojamu progresu ieroču piegādēs no ārvalstīm, kas būšot pārsteigums ienaidniekam, vēsta "Ukrainska pravda".  Viņš paziņoja, ka ienaidnieks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies. Taču "krievu okupanti mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim". "Mēs izmantojam katru minūti, lai stiprinātu mūsu aizsardzību," norādīja ministrs. "Nekomentēšu ieroču un munīcijas piegādes – šis ir delikāts jautājums. Lai ienaidnieku gaida pārsteigums. Ziniet – ir ievērojams progress," rakstīja ministrs.


07.03.2022 11.04 

Dienvidkoreja pirmdien paziņoja, ka aptur visas transakcijas ar Krievijas Centrālo banku, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ziņo AFP. Seula paziņoja, ka nolemts aizliegt visus finanšu darījumus ar Krievijas banku, ņemot vērā starptautiskās sankcijas pret Krieviju.

Jau iepriekš pasaules desmitā lielākā ekonomika – Dienvidkoreja – paziņoja, ka ieviesīs stingrāku eksporta kontroli, aizliedzot Krievijai piegādāt stratēģiskas preces, kā arī pārtrauks darījumus ar vairākām Krievijas bankām. Tāpat eksporta kontrole noteikta arī Baltkrievijai.

Krievijas Centrālās bankas ēka Maskavā
Krievijas Centrālās bankas ēka Maskavā


07.03.2022 10.52

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis norādījis, ka Krievijas priekšlikums par humānās palīdzības koridoriem civiliedzīvotāju nogādāšanai Baltkrievijā vai Krievijā ir "pilnīgi amorāls", ziņo BBC.

"Tas ir pilnīgi amorāls stāsts. Cilvēku ciešanas tiek izmantotas, lai vēlamo vēstījumu atrādītu televīzijā," teikts ziņu aģentūras "Reuters" citētajā ziņojumā.


07.03.2022 10.04

Krievu okupanti cenšas koncentrēt spēkus un resursus jaunam uzbrukumu vilnim, mērķējot to uz Kijevu, Harkivu, Čerņigovu un Mikolajivu, to sociālajā vietnē "Facebook" norādīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

Ministrs ierakstā pauda pārliecību par ukraiņu modrību, kas palīdzēs krievu karaspēku atvairīt. Tāpat Ukrainas valdība darot visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu humānās palīdzības koridorus, taču tas esot sarežģīti situācijā, kad Krievija netur dotos solījumus, atzīmēja Rezņikovs. 


07.03.2022 09.38

Atsaucoties uz Krievijas ziņu aģentūras "RIA Novosti" publicētajiem evakuācijas maršrutiem, BBC ziņo, ka Krievijas paredzētie humānās palīdzības koridori, kas ļautu civiliedzīvotājiem evakuēties, vedīs gan uz Krieviju, gan Baltkrieviju.

Koridors no Kijevas vedīs uz Baltkrieviju, bet civiliedzīvotājiem no Harkivas būs tikai koridors uz Krieviju. No Mariupoles un Sumi koridori vedīs gan uz citām Ukrainas pilsētām, gan uz Krieviju, vēsta ziņu aģentūra AFP.


07.03.2022 09.31


07.03.2022 09.05

NATO spēkiem iesaistoties karā Ukrainas pusē, tas var beigties tikai ar atomieroču pielietošanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja prezidenta nacionālās drošības padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Šādi viņš atbildēja, runājot par to, kāpēc NATO nenosaka lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka tas paredzētu iesaistīšanos karā ar Krieviju.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins saprot, ka viņa konvencionālie spēki nav ne tuvu tik spēcīgi kā NATO spēki. Tādēļ vienīgais, kas Putinam būtu palicis, – atomieroči, skaidroja Kažociņš.

"Jādara viss iespējamais, lai tā nebūtu. Tāpēc jārunā par visa veida apbruņojumu ukraiņiem, lai viņi varētu turpināt aizstāvēties," sacīja Kažociņš.


07.03.2022 08.55

Vairākas rietumvalstis aicinājušas Interpolu apturēt Krievijas dalību organizācijā, ziņoja aģentūra LETA. Lielbritānija, ASV, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande pieprasījušas "nekavējoties apturēt Krievijas piekļuvi tās sistēmām", tviterī raksta Lielbritānijas iekšlietu ministre Priti Patela.

Grupa lūdz Interpola izpildkomiteju pieņemt lēmumu šajā nedēļā. "Krievijas darbības ir tiešs drauds privātpersonām un starptautiskajai tiesībsargāšanas sadarbībai," norādīja Patela. 


07.03.2022 08.25

Krievijas spēki solījuši pirmdien pārtraukt uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijevas, Mariupoles, Harkivas un Sumi, ziņo aģentūra "Interfax". Tas darīts pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona lūguma, norādījusi Krievijas Aizsardzības ministrija. Paredzēts, ka "klusuma režīms" tiks izsludināts no pulksten 9.00.

Ukraiņu amatpersonas Krievijas solījumu vēl nav apstiprinājušas, vēstī BBC un AFP.

Krievijas puse šo informāciju esot darījusi zināmu ANO, EDSO, Sarkanajam Krustam un citām starptautiskajām organizācijām.

Jāatgādina, ka divi iepriekšējie civiliedzīvotāju evakuēšanas mēģinājumi nedēļas nogalē neizdevās, jo Krievija neturēja solījumu pārtraukt uguni.


07.03.2022 08.06

Polija un citas rietumvalstis pagaidām nenodos Ukrainai kara lidmašīnas. Tomēr turpināsies militārās palīdzības sniegšana pa gaisu.


07.03.2022 07.57

Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu Ukrainas dienvidu pilsētai Mikolajivai agrās rīta stundās nu apstiprinājis arī pilsētas mērs, ziņo BBC. Sociālajā vietnē "Facebook" ievietotajā ziņojumā Oleksandrs Senkevičs raksta, ka Krievijas karaspēks uzbrukumu mērķējis uz dzīvojamām ēkām pilsētā.

"Pilsētā ir daudz šāviņu, kas nav sprāguši. Netuvojieties, neceliet un paši nemēģiniet tos pārvietot," brīdināja Senkevičs.


07.03.2022 07.31

Krievijas uzbrukumi Mikolajivas pilsētai izraisījuši ugunsgrēkus dzīvojamās ēkās, liecina Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko medijam "The Kyiv Independent" pavēstīja, ka Krievijas spēki pilsētas apšaudē izmantojuši artilērijas sistēmu "Smerch".


07.03.2022 07.18

Latvijā no Ļvivas kopumā nonākuši četri autobusi, kuros bija 261 cilvēks. No tiem vairāk nekā 100 bija Latvijas valstspiederīgie, pārējie pasažieri bija viņu ģimenes locekļi, kā arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, intervijā Latvijas Televīzijas "Rīta panorāmā" pastāstīja  Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").

Viņa sacīja, ka ministrijas redzeslokā ir vēl ap 30 Latvijas valstspiederīgo, kuriem nebija iespējas nokļūt tikšanās punktā Ļvivā. Savukārt vēl 68 paziņojuši, ka paliks Ukrainā.


07.03.2022 07.16

Spēcīgs sprādziens šorīt nograndis arī Luhanskā, kur, pēc aculiecinieku teiktā, deg naftas bāze, ziņo "Nexta". 


07.03.2022 07.13

Dānija ir paziņojusi, ka valsts tuvākajā laikā atbrīvosies no Krievijas gāzes un ievērojami palielinās savu aizsardzības budžetu. Par to, atsaucoties uz Dānijas premjerministri Metti Frederiksenu, vēsta "Reuters". Premjere norādījusi, ka Dānijai "cik ātri vien iespējams" jākļūst neatkarīgai no Krievijas gāzes. 


07.03.2022 06.57

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūcija par Krievijas agresiju pret Ukrainu ir svarīgs politisks, juridisks pamats, lai turpinātu Krievijas izolāciju visā ANO sistēmā, svarīgi, lai ANO šo agresora definīciju iestrādātu visos savos darbības plānos, mobilizētu atbalstu Ukrainai. To Latvijas Televīzijas "Rīta panorāmā" sacīja Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs. 

Viņš norādīja, ka ANO tiek darīts viss, lai apturētu Krievijas iniciatīvas. "ANO pārstāvji, Ukrainas draugi šodien Drošības padomē turpinās izdarīt spiedienu uz Krieviju, izolējot to, spiežot uz to, lai Krievija pārtrauc uzbrukumus. Diemžēl prognozes nav labas, bet darbu turpināsim neatlaidīgi, turpinot izolēt arī Baltkrieviju," sacīja Pildegovičs.


07.03.2022 06.29

Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Gandrīz nepārtraukti tiek apšaudīta Harkiva, Odesas apgabals šodien apšaudīts no jūras puses, vēsta vairāki mediji.

Uzbrukums noticis arī Tuzlas tuvumā. Apgabala militārās administrācijas pārstāvis paziņojis, ka trāpīts ir kritiskās infrastruktūras objektiem, taču cietušo nav.

Reaktīvo raķešu triecienam šonakt un agri no rīta pakļauta arī Mikolajiva, ziņo "Unian" un "Nexta". Pilsētas pārstāvji gan pagaidām vēl nav snieguši informāciju par uzbrukumiem pilsētai.


07.03.2022 06.18

Iebrukumā Ukrainā Krievija ir iesaistījusi aptuveni 95% procentus no visām uzbrukuma grupām, kas sākotnēji pulcējās pie Ukrainas robežas. Par to ziņo BBC, atsaucoties uz avotiem Pentagonā. 

Izlūkdienestu sniegtā informācija arī liecina, ka milzīgā Krievijas bruņoto spēku kolonna Kijevas tuvumā tā arī ievērojami uz priekšu nav pavirzījusies.  


07.03.2022 06.15

Ukraina ir gatava ar starptautiskajiem partneriem apspriest drošības garantijas ārpus dalības NATO. Par to paziņojis Ukrainas partijas "Tautas kalps" frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija. 

Intervijā amerikāņu raidsabiedrībai "Fox News", viņš norādījis, ka viena no lietām, kurā Ukraina nav gatava iet uz kompromisiem, ir valsts teritoriālā nedalāmība. Pēc viņa vārdiem, pašlaik ir absolūti nepieņemami runāt par kādiem modeļiem, kur okupētās teritorijas tiktu atzītas vai nu par Krievijai piederošām, vai neatkarīgām. 

Arahamija arī atzinis, ka NATO ļoti atklāti pasaka, ka dalību aliansē Ukraina nesagaidīs tuvāko 5–10 gadu laikā, taču drošības garantijas ir nepieciešamas jau tagad. Tās varētu būt, piemēram, atsevišķu valstu – ASV, Ķīnas, Lielbritānijas, Vācijas vai Francijas garantijas. Turklāt  šādas iespējas būtu labi apspriest ne tikai divpusējās sarunās ar Krieviju, kuru trešā kārta ir gaidāma tieši šodien.


07.03.2022 06.14

NATO nepiekritīs gaisa telpas slēgšanai virs Ukrainas, jo alianse atbild par eiropiešu dzīvību. Par to intervijā vācu televīzijas kanālam "ARD" paziņojusi Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Viņa atgādinājusi, ka gaisa telpas slēgšana nozīmēs tiešu iesaistīšanos bruņotajā konfliktā ar Krieviju, kas apdraudēs miljonus eiropiešu.


07.03.2022 06.07

Jaunzēlande ir paziņojusi par jaunām sankcijām, kas vērstas pret desmitiem Krievijas valstspiederīgo, cenšoties pārtraukt Jaunzēlandes izmantošanu, lai izvairītos no citu rietumvalstu noteiktajiem sodiem, ziņo BBC.

Premjerministre Džasinda Ārderna sacīja, ka jaunie noteikumi noteiks ceļošanas aizliegumu 100 Krievijas oligarhiem un neļaus Maskavā reģistrētām superjahtām, kuģiem un lidmašīnām iekļūt Jaunzēlandes gaisa telpā vai ūdeņos.


07.03.2022 05.44

Divas no pasaules lielākajām auditorfirmām "KPMG" un "PriceWaterhouseCoopers" (PwC) paziņojušas, ka tām vairs nebūs dalībfirmas Krievijā, vēsta "Reuters" un AP. "KPMG" pārtrauks darbību arī Baltkrievijā.


07.03.2022 05.38

ASV video straumēšanas platforma "Netflix" pārtrauks sniegt pakalpojumus Krievijā, ziņo "Reuters"

Jāatzīmē, ka vēl pirms nedēļas "Netflix" bija nonācis kritikas krustugunīs, jo atbilstoši Krievijas normatīvajam regulējumam, straumēšanas servisam būtu bijis pienākums pārraidīt propagandas kanālus.


07.03.2022 05.25

Krievija rekrutē sīriešus pilsētvides kaujām Ukrainā, tā atsaucoties uz četrām ASV amatpersonām, ziņo "The Wall Street Journal". ASV amatpersonas gan nav precizējušas, cik Sīrijas algotņu plānots nosūtīt.


07.03.2022 05.15

Ukrainas spēki naktī uz pirmdienu atbrīvojuši Harkivas apgabala Čuhujivas pilsētu, kurā bija iegājis Krievijas karaspēks, atsaucoties uz Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba paziņojumu, vēstī "Unian". Čuhujivā ir apmēram 30 000 iedzīvotāju.

"Karadarbības gaitā atbrīvota Čuhujivas pilsēta," norādīts ģenerālštāba paziņojumā, piebilstot, ka ienaidniekam nodarīti lieli dzīvā spēka un tehnikas zaudējumi.

Pēc ģenerālštāba sniegtajām ziņām, atbrīvojot Čuhujivu, nogalināti divi Krievijas apakšpulkveži – jūras kara flotes jūras kājnieku 61.atsevišķās brigādes komandieris Dmitrijs Safronovs un gaisa desanta spēku 11.atsevišķās desanta triecienbrigādes komandieris Deniss Gļebovs.

Naktī uz pirmdienu Krievijas spēki pastiprinājuši uzbrukumus vairākām Ukrainas pilsētām. 


Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu: 6. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti