Lugāno konferences dalībnieku uzmanības centrā bija iespējas, kā sniegt Ukrainai politisko, finansiālo un tehnisko atbalstu. Panākta vienošanās par tā dēvētajiem Lugāno principiem, pēc kuriem notiks Ukrainas rekonstrukcija.
Tam, pēc Ukrainas valdības aprēķiniem, būs nepieciešami aptuveni 750 miljardi eiro. Plānam ir trīs posmi. Pirmais koncentrējas uz tūlītējām vajadzībām, otrais – uz ātru atveseļošanos, pēc tam seko valsts ilgtermiņa atjaunošana.
Eiropas valstis sola miljardiem eiro
"Ātra atveseļošanās tūlīt pēc kara – domāju, ka tas prasīs vienu gadu. Jo mēs nevaram sākt atjaunot infrastruktūru, skolas, slimnīcas reģionos, kur tagad šauj raķetes un bumbas," spriež Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs.
Vairākas valstis paziņojušas par konkrētām atbalsta summām Ukrainai. Šveice līdz 2023. gada beigām dubultos savu palīdzību Ukrainai līdz 100 miljoniem Šveices franku. Norvēģijas pārstāve paziņoja, ka viņas "valdība tikko ir piešķīrusi vienu miljardu eiro Ukrainas atbalstam nākamo divu gadu laikā". Savukārt Nīderlande piešķīrusi 200 miljonus. Līdzīgi rīkojusies arī Eiropas Savienība.
"Kopš kara sākuma atbalstam esam mobilizējuši vairāk nekā 4 miljardus eiro. Mēs arī esam piešķīruši 2 miljardus eiro Eiropas miera instrumenta ietvaros, lai atlīdzinātu dalībvalstīm par militāro palīdzību Ukrainas armijai," stāsta Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis.
Jātiek galā ar korupciju
Eiropa arī apsolījusi jaunu finansiālo palīdzību Ukrainai 9 miljardu eiro apmērā. Ukraiņi apzinās, ka pārmetumi par lielo korupciju, ar ko Ukraina vēl pirms kara saskārās no Rietumu puses, turpina uztraukt Eiropas politiķus.
"Mums ir jācīnās pret korupciju. Mums ir jārada apstākļi, kuros korupcija nebūs iespējama," uzsver Ukrainas premjers Šmihaļs.
"Tā vispirms ir digitalizācija. Mēs savā valstī digitalizējām daudzas sfēras. Pirmkārt, investīciju sfēra, būvniecība un arhitektūras sfēra. Tās ir pilnībā izstrādātas un digitalizētas. Tas padara korupciju šajā jomā neiespējamu. Un daudzi investori to apstiprināja vēl pirms kara."
Ukrainas atjaunošanai aicina izmantot Krievijas naudu
Tāpēc Eiropas Komisija kopā ar Ukrainu arī veido Ukrainas rekonstrukcijas platformu, kas koordinēs rekosntrukciju un starptautisko palīdzību un kurai var pievienoties jebkura valsts, kas vēlas palīdzēt.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte kārtējo reizi mudināja pārējos atbilstoši ar ES sankcijām aktīvāk "konfiscēt un izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus".
"Adekvātākais un taisnīgākais veids ir arestēt un izmantot mūsu sankciju ietvaros iesaldētos Krievijas aktīvus.
Mēs nevaram atdzīvināt cilvēkus, kurus Krievija nogalināja, bet mums ir reāla iespēja likt agresoram maksāt, jo šie aktīvi tiek glabāti mūsu bankās un pietauvoti mūsu krastos."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.