Ukrainas ceļš uz dalību Eiropas Savienībā nākamajā posmā varētu pāriet 2025. gadā

Īstenojot dažādas reformas, Ukraina turpina maziem soļiem virzīties tuvāk brīdim, kad tā varēs iestāties Eiropas Savienībā (ES). Lai gan darāmā vēl ir daudz, Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka cer iestāšanās sarunas ar Ukrainu pārcelt nākamajā posmā jau nākamā gada laikā. Ņemot vērā arvien lielākus draudus no Krievijas, Eiropas Savienība (ES) jaunu dalībvalstu uzņemšanas procesam devusi jaunu impulsu.

Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā nākamajā posmā varētu pāriet 2025. gadā
00:00 / 00:00

Ukraina pieteicās dalībai blokā 2022. gadā, bet pērn novembrī Eiropas Komisija iesaka uzsākt sarunas ar kara plosīto valsti par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Visbeidzot jūnijā Ukraina formāli uzsāka sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai. Tagad Eiropas Komisija pēta un pārbauda, cik lielā mērā likumi Ukrainā atbilst Eiropas Savienības standartiem un cik daudz darba vēl Ukrainai ir priekšā.

Pārbaude uz priekšu virzoties raiti. Kad tā būs pabeigta, varēs sākties reālas sarunas konkrētās 35 sadaļās, kas Ukrainai būs jāizpilda.

Tur ietilpst daudz un dažādu lietu – sākot no nodokļiem un beidzot ar vides politiku. EK ir norādījusi, ka sarunas ar Ukrainu sākt cer nākamā gada laikā, cik drīz vien iespējams.

Te gan ir nosacījums, ka bloka 27 dalībvalstīm tam ir jādod zaļā gaisma.  Taču te arvien bažas rada Ungārijas bieži visnotaļ skeptiskā nostāja.

"Ukraina ir turpinājusi virzīt uz priekšu būtiskas reformas par spīti tam, ka tā turpina cīņu brutālajā agresijas karā. Ukraina cīnās divās kaujās  vienlaicīgi. Vienu kaujas laukā, īstā karā. Otru – cenšoties īstenot nepieciešamās reformas, lai kļūtu par Eiropas Savienības locekli. Un mēs atbalstīsim Ukrainu abās frontēs," valsts progresu vērtēja ES augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels.

Skaidrs, ka ceļš uz ES Ukrainai būs garš un valstī arī plosās karš. Lai gan, kā to iepriekš ir atzinušas arī Ukrainas amatpersonas, no otras puses – ārkārtas situācija un karš var mudināt rīkoties ātrāk. Un Ukraina līdz šim ir saņēmusi atzinību par daudzu reformu uzsākšanu.

Ātrums, ar kādu novērtēts Ukrainas progress, joprojām ir zems. No maksimālajiem četriem punktiem, ko Ukraina varēja saņemt, iegūti nepilni divi. Taču process kopumā nav viegls un ātrs, turklāt valstī aizvien notiek karš.

Tāpat šajā ziņojumā Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi kritizējusi Nacionālo telemaratonu. Tas ir Ukrainas valsts pārvaldīto lielāko televīzijas kanālu kopumus, kas izveidots, lai kara laikā iedzīvotājiem visu diennakti sniegtu informāciju par situāciju valstī.

Telemaratons kritizēts arī pašā Ukrainā, jo intervijās tiek uzklausīti pārsvarā varai komplimentējoši viedokļi un ļoti reti dzirdama kritika. Nopelts tiek arī tas, ka netiek pētītas, analizētas un atspoguļotas dažādas valstī kara laikā pastāvošās problēmas.

Daži opozīcijas televīzijas kanāli ir sūdzējušies par to, ka viņu politiskās nostājas dēļ tos izslēdz no telemaratona. Arī Brisele apšauba Nacionālā telemaratona objektivitāti, norādot, ka to finansē no valsts budžeta. Brisele sagaida, ka Ukraina atjaunos visu raidorganizāciju darbu pirmskara formātā, proti – atjaunos valstī mediju vides daudzveidību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti