"Ja runājam par Baltiju, situācija ar krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem jau tā bija šausmīga, bet pašlaik rusofobija sasniegusi pilnīgi jaunu līmeni," apgalvo Zaharova.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve vēsta, ka Maskava pa diplomātiskajiem kanāliem jau esot izvirzījusi pretenzijas Latvijai par 1965. gadā pieņemtās ANO Starptautiskās konvencijas par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu pārkāpumiem.
"Runa ir par atklātu krievu diskrimināciju un nacisma slavināšanu. Tam ir sistēmisks raksturs, kas kļuvis par daļu no varasiestāžu mērķtiecīgi īstenotās valsts politikas. Tā izpaužas kā apspiesto "nepilsoņu" statuss, aizliegums izglītības iegūšanai krievu valodā un tās izspiešana no visām sabiedriskās dzīves jomām, vajāšana pret cīnītājiem pret nacismu – Lielā Tēvijas kara veterāniem, mēģinājumi izdzēst vēsturisko atmiņu par cīņu pret nacismu, nojaucot pieminekļus Latvijas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, ikgadējie latviešu "SS veterānu" marši, nacistisko noziedznieku slavināšana."
Zaharova apgalvo, ka saskaņā ar attiecīgās konvencijas 22. pantu esot sākta procedūra nesaskaņu atrisināšanai ar Latviju.
"Latvijas puse atsakās uzklausīt mūsu aicinājumus ievērot Konvenciju un veikt sarunas par strīda atrisināšanu. Tikmēr pārkāpumi turpinās un pat pastiprinās. Ja procedūras pirmstiesas stadija beigsies bez rezultāta, Latvijai nāksies atbildēt ANO Starptautiskās tiesas priekšā, kur uz apsūdzēto sola jau ir Ukraina par genocīdu pret Donbasa tautu," brīdina agresorvalsts pārstāve Zaharova.
ANO Starptautiskā tiesa (International Court of Justice) risina nesaskaņas starp ANO dalībvalstīm. Tās galvenā mītne atrodas Nīderlandes pilsētā Hāgā.
Zaharova žēlojas, ka citas Rietumu institūcijas atteikušās uzklausīt Krievijas pretenzijas pret Baltijas valstīm.
Viņa norāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ar saviem lēmumiem jau vairākkārt nostājusies Latvijas pusē, atsaucoties uz padomju okupācijas un aneksijas sekām. ECT atzina par likumīgu pāreju uz mazākumtautību izglītības iegūšanu latviešu valodā un nekonstatēja diskrimināciju pret Latvijas krievu kopienu.
Zaharova arīdzan piebilda, ka Krievijas varasiestādēm ir dažādi instrumenti, ar kuru palīdzību tiek veicināta tautiešu brīvprātīga pārcelšanās uz dzīvi Krievijā.