Lorjānas pilsētiņas tirgū Latvijas Radio ieradās neilgi pirms pulksten deviņiem rītā. Laiks ir vēss un apmācies, bet tirgū valda diezgan liela rosība. Daudzi ostas pilsētiņas iedzīvotāji aktīvi iegādājas augļus un dārzeņus, svaigas zivis, vietējos saldumus un ziedus.

Sasveicināties ar vietējiem ir ieradies arī sociāldemokrātu partijas "pirmais numurs" Rafaels Gliksmans. Viņa parādīšanās piesaista vietējo presi, kas seko ik solim un naski uzdod jautājumus. Tepat ir arī aktīviste Frederika, kura dala Gliksmana priekšvēlēšanu bukletus. Viņa teica, ka atsaucība esot laba:

"Manuprāt, viņš spēj atvērt durvis, spēj iedvest cilvēkos cerību un radīt jaunu dinamiku. Cilvēki šeit labi sajūt svaigo gaisu politikā."

Frederika pieder pie nelielās Gliksmana partijas ar nosaukumu "Sabiedriskā telpa" jeb "Place Publique". Šī partija startē vienā sarakstā kopā ar Francijas sociālistiem.

Tirgus paviljonā Gliksmans ar komandu un žurnālistiem piestāj pie kāda kafijas tirgotāja, kurš visiem uzsauc pa kafijas tasei. Tepat blakus notiekošo vēro arī kāda pensionāre, kurai rokās ir Gliksmana buklets.

Sieviete saka, ka ir atnākusi, jo draudzenei patīkot šis politiķis un viņa uzskati. Arī viņai gara auguma, slaidais, 44 gadus vecais deputāts liekas pievilcīgs un izskatīgs.

"Dzīvē viņš izskatās savādāk nekā televīzijā," piebilst kundze. Bet uz jautājumu, vai viņa būtu gatava balsot par Gliksmanu, sieviete kautrīgi atbild, ka laikam tomēr atdošot balsi par kādu citu.

Šo izaicinājumu labi apzinās arī pats saraksta līderis.

"Mēs esam spējuši radīt priekšvēlēšanu dinamiku. Mums ir pievērsta uzmanība. Tas ir svarīgs brīdis. Ir atlikušas tikai dažas dienas. Tam tagad ir jāpārvēršas vēlētāju balsīs," viņš teica.

No Lorjānas tirgus mēs dodamies uz eksperimentālo zemnieku saimniecību, kas atrodas aptuveni stundas attālumā. Tās mērķis ir padarīt lauksaimniecību draudzīgāku klimatam.

Zemkopībai Bretaņā ir liela nozīme, un daudzi vietējie lauksaimnieki ir satraukti par konkurenci, ko var radīt Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai. Gliksmans atbalsta Ukrainas iestāšanos un vēlas reformēt Kopējo lauksaimniecības politiku, lai lielākā subsīdiju daļa nenonāktu pie industriālajiem zemniekiem.

Arī kopumā Gliksmana programmā Ukrainai ir diezgan nozīmīga vieta. Iespējams, ka viņa interese par postpadomju valstīm sākās, kad viņš bija toreizējā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili padomnieks.

"Francijas mediji un elite sākotnēji teica, ka mana izvēle priekšvēlēšanu kampaņā fokusēties uz Ukrainu, uz Putinu, uz drošības riskiem un uz Eiropu ir kļūda, jo cilvēkiem tas neinteresēšot. Bet es viņiem rādu, ka tā nav kļūda, ka cilvēki visu lieliski saprot, ja ar viņiem runā. Viņi saprot, ka uz kārts ir likta ne tikai Ukrainas, bet visas Eiropas nākotne, tostarp viņu nākotne šeit, Francijā," sacīja Gliksmans.

Sociālistu saraksta līderis ir pārliecināts, ka daudzi kreisi centriski noskaņotie vēlētāji šobrīd meklē alternatīvu starp pašreizējā prezidenta Emanuela Makrona partijas sarakstu un Marinas Lepēnas "Nacionālo apvienību".

"Tas nav referendums Makrons pret Lepēnu. Tagad notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tāpēc mums jārunā par to, ko mēs vēlamies darīt Eiropā: par zaļo pārkārtošanos, par Eiropas aizsardzību, par solidaritāti un sociālo taisnīgumu, par fiskālo taisnīgumu Eiropā. Ja mēs vēlamies lielas investīcijas aizsardzībā, zaļajā pārejā un digitālajā nozarē, tad mums tam ir nepieciešami resursi. Tāpēc es vēlos, lai miljardieri maksātu pienācīgus nodokļus. Es vēlos, lai starptautiskās korporācijas maksātu pienācīgus nodokļus. Es gribētu, lai Eiropa kļūtu integrētāka un lai tai būtu resursi un iespējas attīstīt savu politiku. Tas ir galvenais," sacīja Gliksmans.

Mūsu saruna notiek dienās, kad daudzi Francijā seko televīzijas debatēm starp Lepēnas partijas pirmo numuru Žordanu Bardelu un premjeru Gabrielu Atālu. Gliksmans saka, ka Makrons izmanto sabiedrisko televīziju saviem politiskajiem mērķiem.

Savukārt Makronam pietuvinātie pārmet Gliksmanam pieredzes trūkumu un dēvē viņu par šā brīža politiskās modes kliedzienu.

Francijas kreisā flanga partiju kampaņām cieši seko laikraksta "Le Figaro" žurnālists Pjērs Lepeletjērs. Viņš ir klāt arī Bretaņā. Tāpēc vaicāju, ko Lepeletjērs domā par sociālistu līdzšinējo veikumu.

"Kampaņa ir laba. Gliksmans spēj uzrunāt franču vēlētājus, kuri iepriekš ir balsojuši par Makronu. Daudzi francūži, kuri agrāk deva priekšroku Emanuelam Makronam, tagad ir nikni uz prezidentu un ir vīlušies viņā. Tāpēc viņi saskata Gliksmanā jaunu personību, kas varētu pārstāvēt viņu vērtības un Eiropu. Iepriekš daudzi deva priekšroku Makronam, jo viņš bija gan labējs, gan kreiss, bet tagad viņš ir tikai labējs. Tāpēc daudzi no viņiem tagad dod priekšroku Gliksmanam," vērtēja Lepeletjērs.

No fermas mēs dodamies uz Brestu, kas atrodas vēl vienas stundas brauciena attālumā. Tāpat kā Lorjāna, arī Bresta tika pamatīgi sagrauta Otrajā pasaules karā. Abām vietām, it sevišķi Brestai, joprojām ir militāra nozīme. Tāpēc daudzas sarunas te ir par Eiropas aizsardzību, tostarp par kibertelpas drošību.

Tāpat vietējās amatpersonas izrāda projektus, kas finansēti no Eiropas Savienības fondiem, un notiek izbrauciens ar trošu vagoniņu.

Tomēr dienas kulminācija ir tikšanās ar vēlētājiem. Tā norisinās Brestas centrā, diezgan noplukušā sporta zālē. Cilvēki ierodas straumēm, un jau īsi pirms sākuma gandrīz visi 600 krēsli ir aizņemti.

Tepat ir arī Eiropas Parlamenta deputāti Orora Lalika un Kristofs Kleržo, kuri arī kritizē Francijas prezidentu.

"Es domāju, ka mūsu panākumi priekšvēlēšanu reitingos ir skaidrojami ar to, ka mēs spējam uzrunāt dažādus cilvēkus gan no zaļajiem, gan no kreisā flanga, gan mēreni nosakņotos Makrona atbalstītājus, kuri visi vēlas, lai Eiropas nākotne balstītos jaunā politiskajā piedāvājumā," teica Kleržo.

"Manuprāt, cilvēkiem ir apnikusi šī mūžīgā cīņa ar galēji labējiem. Viņš vienmēr saka, ka ir vienīgais, kurš var uzvarēt Marinu Lepēnu. Manuprāt, tā vairs nav taisnība un cilvēkiem šī retorika jau sāk apnikt. Viņi vēlas kaut ko citu," līdzīgās domās bija Eiropas Parlamenta deputāte Orora Lalika.

Divu stundu sanāksmes noslēgumā uz skatuves uznāk Gliksmans. Īsi pirms tam intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka Makronam ir pienācis laiks aizstāvēt pie varas paveikto.

"Ko viņi ir izdarījuši? Ko tieši!? Ko viņi ir izdarījuši Ukrainai? Jā, viņi runā, bet neko konkrētu nedara," teica Gliksmans. "Ja jūs parunāsiet ar Francijas aizsardzības industrijas uzņēmumiem, tad viņi jums pateiks, ka nekādi pasūtījumi nav veikti, neviens nav lūdzis pārkārtot ražošanu. Pēc diviem kara gadiem Francija spēj piegādāt piecus tūkstošus 155 milimetru munīcijas vienību mēnesī, bet Krievija reizēm izšauj 20 tūkstošus dienā. Tā nav nekāda darīšana. Tā ir tukša runāšana! Bet es saku cilvēkiem, ka mēs darīsim, mēs panāksim rezultātu gan Ukrainas, gan aizsardzības, gan sociālā taisnīguma, gan zaļās pārkārtošanās jautājumā."

Dienas beigās Latvijas Radio vaicāja žurnālistam Lepeletjēram no "Le Figaro" kādēļ sociāldemokrāti liek uzsvaru uz Makrona, nevis Lepēnas saraksta kritizēšanu.

"Marina Lepēna un Rafaels Gliksmans neuzrunā vienus un tos pašus vēlētājus. Lepēna patīk tiem, kas ne īpaši atbalsta Eiropas Savienību, kas ir ļoti nacionālistiski noskaņoti. Turpretī Gliksmans ir ļoti eiropeisks. Tie ir atšķirīgi vēlētāji," viņš atbildēja.

Vēlētāju aptaujas šobrīd pārliecinošu uzvaru Eiropas Parlamenta vēlēšanās sola Marinas Lepēnas un Žordana Badelas galēji labējam sarakstam. Tā tas ir noticis arī pirms pieciem gadiem, iepriekšējās vēlēšanās.

Viņu mērķis ir izveidot lielāko politisko grupu Eiropas Parlamentā, kurā apvienotos gan galēji labējie un eiroskeptiķi no līdzšinējās grupas "Identitāte un demokrātija", gan mērenāki politiķi no "Konservatīvo un reformistu" grupas, kur noteicošo lomu pašlaik spēlē Itālijas premjeres Džordžijas Meloni partija "Itālijas brāļi" un darbojas arī Roberts Zīle no Nacionālās apvienības.

Tomēr politikas vērotāji ir skeptiski par šo politisko partiju spēju sastrādāties vienā frakcijā.

Savukārt liberāldemokrātiem no "Renew Europe", kā arī zaļajiem aptaujas sola sarukumu. Tādēļ viena no gaidāmo vēlēšanu intrigām ir jautājums, vai šie vēlētāji aizies pie tādiem politiķiem kā Gliksmans, pie kādiem citiem spēkiem, vai arī vienkārši paliks mājās.