Vairāk nekā 30 Kosovā izvietoto NATO miera uzturēšanas spēku karavīri pirmdien Kosovas ziemeļos tika ievainoti sadursmēs ar serbu demonstrantiem, kas pieprasīja atcelt no mēru amatiem nesen ievēlētos etniskos albāņus.
Latvijas kontingenta karavīri tobrīd nodrošināja kārtību citā pašvaldības teritorijā, kur arī notika protesti, taču bez vardarbības izmantošanas.
Vienlaikus uz vardarbīgo protesta akciju vietu Zvečanas pilsētā nosūtīta Latvijas kontingenta medicīniskās evakuācijas grupa, lai sniegtu palīdzību saviem cietušajiem NATO valstu biedriem.
Kosovas miera uzturēšanas spēku (KFOR) uzdevums, tostarp Latvijas kontingenta, ir nepieļaut situācijas pasliktināšanos, lai nesāktos lielākas sadursmes starp serbiem un albāņiem. "Ja Zvečanā neatrastos KFOR spēki, tad drošības situācija pirmdien būtu vēl saspīlētāka," uzsvēra Jundze.
Viņš pastāstīja, ka arī 135 karavīru lielais Latvijas kontingents ir apmācīts drošības uzturēšanā pūļa nemieros un kontingentam ir tam atbilstošs ekipējums.
Vaicāts, vai pēdējā laikā etniskā spriedze nav palielinājusies, ņemot vērā, ka jau pagājušā gada nogalē raidīti šāvieni Latvijas karavīru patruļas virzienā, Jundze norādīja, ka spriedze saglabājas un situācija joprojām ir nestabila, un novērojams, ka vietējo iedzīvotāju reaģēšanas aktivitāte ir atkarīga arī no politiķu dažādiem pieņemtiem lēmumiem.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotā Krievija.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Par iemeslu kārtējam spriedzes uzliesmojumam Kosovā ir tas, ka Kosovas etnisko serbu minoritāte boikotēja aprīlī notikušās pašvaldību vēlēšanas, tāpēc kontrole vietējās padomēs nonāca albāņu rokās, kaut arī vēlētāju aktivitāte bija mazāka par 3,5%. Pēc tam Kosovas premjerministrs Albins Kurti pagājušajā nedēļā iecēla mērus, ignorējot serbu pretestību un Eiropas Savienības un ASV aicinājumus to nedarīt.
