Kāda šobrīd ir situācija, kādā šeit Doneckas apgabalā jādzīvo civiliedzīvotājiem?
Pavlo Kirilenko: Situācija, protams, saglabājas sarežģīta, īpaši gar frontes līniju, kur notiek aktīva karadarbība. Situācija šeit nav mainījusies, ir tikai palielinājies ienaidnieka naids, un tas tiek vērsts pret civiliedzīvotājiem.
Ienaidnieks apšauda gan frontes līniju, gan apdzīvotās vietas, kas atrodas salīdzinoši tālu no frontes, gan lielas pilsētas, gan nelielas apdzīvotas vietas. Ziemā mums izdevās atjaunot gāzes padevi, bija arī ūdensapgāde, un, kur nebija iespējami apkures katli ar gāzi, tika izmantoti alternatīvi apkures avoti.
Daļa cilvēku ir atgriezušies savās mājās, un tagad Doneckas apgabalā dzīvo aptuveni 530 000 iedzīvotāju.
Kā saprotu, šobrīd izveidojusi divpusēja situācija. Joprojām notiek cilvēku evakuācija, īpaši no piefrontes zonām, taču vienlaikus jau pienākusi vasara, un cilvēki atgriežas savās mājās, tostarp teritorijās, kas tikušas atbrīvotas.
Jā, ir taisnība, ka daļa cilvēku atgriežas, taču nesaprotot, ka viņu mājās, viņu ciematā nav pieejamas visas nepieciešamās primārās lietas cilvēka labklājībai. Joprojām saglabājas galvenais apstāklis, kāpēc ir bīstami atrasties apgabala teritorijā, – tās ir pastāvīgas apšaudes gar frontes līniju un periodiskas gandrīz visā apgabala teritorijā ar dažādu veidu uzbrukuma ieročiem.
Tie ir arī raķešu triecieni, reaktīvo zalvju uguns sistēmu "Smerč", "Uragan" triecieni pa visu apgabala teritoriju.
Tas rada lielākās briesmas un draudus šeit dzīvojošajiem.
Daudziem, kas šeit atgriezušies, mājas vairs nav.
Tādu ir daudz.
Taču tāpat atgriežas. Kā viņi dzīvo?
Viņi var pārvākties uz kaimiņu māju, no kurienes kaimiņi aizgājuši. Viņi var vienoties, saņemt piekrišanu dzīvot tur un tajā pašā laikā rūpēties par šo māju. Tā ir viena no iespējām.
Esam gandarīti, ka cilvēkiem ir vēlme dzīvot savā dzimtajā apgabalā, to atjaunot pēc uzvaras.
Protams, man kā apgabala vadītājam nevar būt cita prioritāte kā sargāt apgabala iedzīvotāju dzīvību un veselību. Taču vienlaikus par svarīgu un nozīmīgu prioritāti es nosauktu stratēģiski izstrādāt apgabala atveseļošanas plānu, kur ar varas iestāžu iesaisti aizbraukušie iedzīvotāji un varbūt pat citu Ukrainas reģionu iedzīvotāji vēlētos braukt uz šejieni atjaunot apgabalu. Tam būs nepieciešams atbilstošs atbalsts, atbilstošas algas, lai atjaunotu apgabalu pēc milzīgā posta. Atjaunotu dzīves kvalitāti, kāda tā bija pirms okupantu pilna mēroga iebrukuma un vispār kāda tā bija pirms Krievijas Federācijas uzsāktā kara.
Jums droši vien pienāk informācija par to, kāda ir situācija teritorijās, kas atrodas Krievijas Federācijas okupācijā. Arī Mariupole ir Doneckas apgabalā, arī daudzas citas teritorijas. Kāda jums pienāk informācija no šīm teritorijām par to, kāda tur ir vietējo iedzīvotāju situācija?
Īslaicīgi okupētās teritorijas var iedalīt tajās, kas okupētas kopš 2014. gada, un tajās, kas okupētas kopš 2022. gada.
Ja ņemam Mariupoli, tad tur Krievija mēģina iedzīvotājiem pūst miglu acīs ar dažām jaunām mājām, kuras ir uzceltas, bet kurām nevar nodrošināt pastāvīgu ūdens padevi.
Mariupolē bez Dienviddonbasa ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un atjaunošanas ūdens padeve nevar pastāvēt, jo tas ir reģions, kurā ir maz ūdens resursu.
Pagaidu okupētājās teritorijās no 2014. gada kā Donecka, Makiivka, Horļivka viņi nevar nodrošināt ūdeni, jo viņiem pašiem nav pienācīgas ūdensapgādes un ūdens piegādes avota.
Situācija ir tāda, ka vīriešus – no studentiem līdz pat sešdesmitgadīgiem un vecākiem – saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, maksimāli mēģina iesaistīt kvazirepubliku spēku rindās vai pat iesauc Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos, lai viņi ņemtu rokās ieročus un cīnītos pret ukraiņu tautu. Un šāda iesaukšana pārsvarā tiek veikta piespiedu kārtā.
Bet varu pateikt, ka tur ir ļoti maz vīriešu, kas vēl spēj cīnīties un ņemt rokās ieročus, jo lielākā daļa no viņiem neatgriezās jau pirmajos sešos aktīvās karadarbības mēnešos pēc okupantu iebrukuma 2022. gada 24. februārī.
Vai arī šajās teritorijās notiek bērnu deportācijas, par ko Starptautiskā krimināltiesa rosinājusi apsūdzības kara noziegumos? Vai šādas deportācijas notiek arī okupētajās teritorijās Doneckas apgabalā?
Bērnu deportācijas notiek visā teritorijā. Ar šo noziegumu fiksēšanu nodarbojas Īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministrija. Tas ir arī tiesībsargs, Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību komisārs Dmitro Ļubinecs, tāpat Valsts prezidenta kanceleja un personīgi arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs nodarbojas ar bērnu izraidīšanas, nolaupīšanas no Ukrainas teritorijas un izvešanas uz Krievijas Federācijas teritoriju gadījumu izskatīšanu. Tas arī ir vēl viens apstiprinājums Krievijas Federācijas noziegumiem.
Tiek fiksēti Krievijas Federācijas armijas noziegumi un Krievijas Federācijas valdības noziegumi pret iedzīvotājiem, tajā skaitā Ukrainas bērniem. Esmu pārliecināts, ka tie tiks ņemti vērā Starptautiskajā krimināltiesā.
Doneckas apgabals ir vieta, kur notiek frontē intensīvākā kaujas darbība. No šejienes 30 kilometru attālumā Bahmuta, Doneckas apgabalā arī Avdijivka un citas vietas. Ko varat pateikt par situāciju frontē Doneckas apgabalā, piemēram, Bahmutā, Avdijivkā?
Ienaidnieka plāni attiecībā uz Bahmutu – tie nepiepildījās un, es teiktu, nav izpildāmi. 2022. gada jūlijā, augustā ienaidnieks plānoja un mēģināja sagrābt Bahmutu. Ienaidnieks to nespēja izdarīt. Viņš iegāja pilsētā, to iznīcināja līdz ar zemi, taču zaudēja iniciatīvu un iespēju izmantot savu taktiku. Proti, Bahmutai apvedceļš no abām pusēm – no ziemeļiem un dienvidiem.
Bet tagad Ukrainas bruņotie spēki veiksmīgi atgrūž ienaidnieku tieši flangos, un tāpēc ienaidnieks vairs nevar sniegt nekādus viltus paziņojumus.
Proti, to var, bet tie nebūs efektīvi pat pašas Krievijas Federācijas propagandas lokam un propagandas auditorijai. Jo paši krievi saprot, ka praktiski gandrīz gadu viņi nevar ieņemt Bahmutu un tādēļ iniciatīva atsevišķos virzienos ir zaudēta. Bet galvenais viņu virzītājspēks, grupējums "Vagner", faktiski jau ir izsmēlis savus cilvēkresursus, jo viņu lielākā daļa uzbrukumu laikā palika uz lauka. Un tas ir pierādījums tam, ka Krievijas Federācija un jo īpaši grupējums "Vagner" nespēja īstenot savu Bahmutas plānu.
Šajos apstākļos daudzi gaida Ukrainas pretuzbrukumu. Ko sagaidīt no Ukrainas pretuzbrukuma?
Mēs tam gatavojamies kopā, un ir iesaistīta arī Doneckas apgabala militārā administrācija. Notiek aktīvi gatavošanās procesi nepieciešamo maršrutu sagatavošanai.
Mums atliek tikai vērot, kad sāksies šī procesa aktīvā daļa un kā tiks sasniegti taktiski stratēģiskie mērķi.
Es uzskatu, ka labāk par to runāt mazāk, jo ienaidnieku nedrīkstam novērtēt par zemu. Arī viņiem strādā izlūkošana, un ir tādi, kas labi orientējas militārajos procesos.
Mums šā procesa sagatavošanā ir jāstrādā pārliecinoši, neatlaidīgi un maksimāli slepeni. Un, kad pienāks laiks, pretuzbrukuma procesā ikvienam aktīvi jāiesaistās katram savā vietā. Tā visa rezultātam jābūt, esmu par to pārliecināts, visa Doneckas apgabala un visas Ukrainas teritorijas atbrīvošanai, kuru pašlaik okupējusi Krievijas Federācija.
