"Bučas ielās pasaule ieraudzīja Krievijas ļaunumu. Atmaskotu ļaunumu. Pasaule ir redzējusi, ko Kremlis gribēja izdarīt citās Ukrainas ielās, citās Eiropas valstu ielās, ko krievi varētu būt okupējuši, ja vien nebūtu jūsu, nebūtu mūsu. Nebūtu ukraiņu," teica Zelenskis.
Buča, Borodjanka, Irpiņa, Hostomeļa. Pirms gada šo Kijivas apkaimes pilsētu nosaukumi kļuva zināmi visā pasaulē, jo pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās atklājās zvērības, ko okupantu karaspēks bija pastrādājis pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Simtiem nogalināto, ievainoto un, iespējams, joprojām zem sagrauto māju drupām esošu cilvēku. Pirms gada šajās dienās Ukrainas armijai izdevās Krievijas karaspēku patriekt no Kijivas pievārtes un nosargāt no iebrukuma galvaspilsētā. Mazās pilsētas nes varoņu slavu, un tagad ir pirmais apskates punkts visām ārvalstu delegācijām, kas apmeklē Kijivu.
Piektdien, pieminot gadskārtu kopš Krievijas karaspēka aiziešanas no Kijivas pievārtes, visas dienas garumā uzmanības centrā ir Bučas pilsēta. Ukrainas mediji šodien savas studijas pārcēluši uz Buču, uz turieni devušās Ukrainas augstākās amatpersonas ar prezidentu Volodimiru Zelenski priekšgalā.
Vakarā paredzēta gaismas akcija, ar svecītēm pieminot nogalinātos. Bučas iedzīvotāji vēsta, ka tas, kas tur notika pirms gada, nekad netiks aizmirsts un piedots.
Ceremonijā tika nosaukti 77 upuru vārdi – to, kurus bija iespējams identificēt no masu kapos apraktajiem, bet tā ir tikai maza daļa no pilsētā nogalinātajiem.
Pagājušā gada 31. martā pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās no Bučas te atklājās prātam neaptveramas ainas – ar civiliedzīvotāju līķiem ielās, māju pagalmos, pagrabos un masu kapos.
Nogalināti jauni, veci, bērni, sievietes un vīrieši, nogalināti ar sasietām rokām aiz muguras. Tāda aina pavērās teritorijā , ko mēnesi bija ieņēmis Krievijas karaspēks.
Jablonskas iela jau iesaukta par "mirušo ielu". Šeit atradās ēka, ko krievu spēki izmantoja par savu štābu. No netālu esošā nama videonovērošanas kamerām bija redzams, kā te tika pulcēti ukraiņu vīrieši "tīrīšanas" operācijai. Šie vīrieši bloķēja ceļu, lai nepieļautu krievu karaspēku virzību uz priekšu. Par to krievi viņus nošāva. Natālija šeit zaudēja savu brāli.
"Es jūtu šausmīgas sāpes un saprotu, ka šīs sāpes būs ar mani līdz mūža galam. Mēs visi esam mainījušies. Mēs vairs nekad nebūsim tādi, kā pirms kara."
Krievijas stratēģija ar nežēlīgajām slepkavībām bija neitralizēt pretestību un terorizēt vietējos, ko vēlāk tā atkārtoja arī citās okupētajās teritorijās. Tie, kurus turēja aizdomās par palīdzēšanu ukraiņu spēkiem, tika spīdzināti un nogalināti. Tāpat spīdzināja civiliedzīvotājus, lai iegūtu no viņiem informāciju.
"Viņi prasīja un prasīja – kur ir fašisti? Kur ir nacisti? Kur ir Zelenskis? Tev ir laiks līdz rītam, lai atcerētos, ko esi redzējis. Ja nē, tevi nošaus," stāsta izdzīvojušais Viktors.
Ukraiņas Ģenerālprokuratūra piektdien publiskoja datus, saskaņā ar kuriem Bučas rajonā no pērnā gada 27. februāra līdz 31. martam pastrādāti 9000 kara noziegumi, tajā skaitā slepkavības, spīdzināšanas, izvarošanas, marodierisms un citi.
Lai cik smagas dienas šeit pieredzētas, Bučā arī redzams, ka ukraiņi dara ļoti daudz un ātri, lai savestu kārtībā izpostītās vietas un mēģinātu dzīvot tālāk.
Latvijas Radio korespondente piektdien apmeklēja Bučas ielu, kur gāja cauri frontes līnija un kur toreiz bija ļoti daudz postījumu, daudzviet bija redzama Ukrainas aizstāvju iznīcinātā Krievijas kara tehnika. Šo ielu viņa apmeklēja arī pērn aprīļa sākumā, kad tur visi iznīcinātie tanki un pārējā kara tehnika vēl stāvēja uz ielas un postījumi bija redzami pilnā apmērā.
Tagad šo ielu tik tikko varēja pazīt. Atjaunotas un no jauna uzceltas dzīvojamās mājas, jauns ceļa segums un gājēju ietve, sastādīti kociņi – gada laikā notikušas milzu pārvērtības.
"Zināt, ir tāda lepnuma sajūta, ka mēs, ukraiņi, esam tik nesalaužama tauta. Ja salīdzina ar to, kas te bija pirms gada, – šeit bija ļoti slikti, un tas, ka mēs pēc gada te stāvam un cik ļoti te viss ir izmainījies, cik viss ir labi atjaunots un sagatavots dzīvošanai, – es par to jūtu lepnumu," sarunā ar Latvijas Radio stāsta vietējais iedzīvotājs Maksims.
"Tobrīd, kad notika tā smagā kauja, kas ilga astoņas stundas, mēs slēpāmies zem mājas pagrabā. Tur bija visa ģimene, un mēs nezinājām – izdzīvosim vai ne," atceras Bučas iedzīvotāja Olga.
"Tagad pat neticas, ka mums tik skaisti uztaisīts. Tas pārsniedza visas mūsu cerības. Bijām domājuši, ka paliksim viens pret vienu ar visu šo iznīcību, bet, paldies Dievam, mums palīdzēja," stāsta Olga.
"Dod Dievs, lai visiem cietušajiem palīdzētu. Līdz tam vēl ir tālu. Pat ir kaut kā neērti, ka pie mums tagad ir tik skaisti, bet līdz citiem palīdzība vēl nav nonākusi."
Bučas iedzīvotāja Lilija stāsta, ka bērni vairs nebaidās iziet uz ielas.
"Tagad jau vairs nebaidāmies. Kara pirmās dienas esam pārdzīvojuši, daudz ko esam redzējuši – visus tos tankus..., bija ļoti bail, bet uz šo brīdi baiļu vairs nav, mēs vienkārši turpinām dzīvot."
Ēku atjaunošana šajā ielā turpinās pilnā sparā. No iedzīvotāju stāstītā noprotams, ka atjaunošana tiek finansēta par ārvalstu atbalstītāju līdzekļiem, daļēji arī valsts, vietējās pašvaldības naudu, bet mazākus darbus, piemēram, izsisto logu nomainīšanu, daži iedzīvotāji veikuši paši par saviem līdzekļiem, jo gribējuši ātrāk ievākties.
Bučas iedzīvotājs Grigorijs gan uzsver, ka nekas nav aizmirsts un piedots: "Kamēr Putins nenomirs, noskaņojums ir slikts."
Ukrainas Ģenerālprokuratūra jau iepriekš norādījusi, ka ir ļoti daudz liecību par kara noziegumiem Bučā. Savākti gan videoieraksti, gan cilvēku liecības un pieredzētais, bet darba apjoms ir liels.
"Vairāk nekā puse Bučas reģionā nogalinato tika nošauti. Viņi nemira no mīnam vai šrapneļa, viņus neatrada zem gruvešiem, bet viņi tika nošauti – ar ieročiem. Tas parāda Krievijas noziegumus pret cilvēci," spriež Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Ņebitovs.
Prokuratūra apzinājusi, ka Bučas apgabalā vien tika nogalināti 1400 civiliedzīvotāji, šobrīd ir apzināti 97 aizdomās turamie, dažas lietas jau atrodas tiesā.
Un paralēli Ukraina arī ļoti aktīvi strādā pie tā, lai tiktu izveidots starptautiskais tribunāls Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa līdzgaitnieku saukšanai pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem.
