Pret nemierniekiem tika veikti gaisa uzbrukumi, aiz kura, visticamāk, stāv Asada sabiedrotā Krievija. Tajos dzīvību ir zaudējuši vismaz 16 civiliedzīvotāji un vēl 20 ir ievainoti.
Nemiernieku ofensīva pret Irānas un Krievijas atbalstīto Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdību sākās trešdien – tajā pašā dienā, kad stājās spēkā pamiers Libānā starp Izraēlu un Irānas atbalstīto Libānas kaujinieku grupējumu "Hizbollah".
Video materiālos no Alepo redzams, kā bruņoti vīri apstaigā Alepo vēsturisko citadeli, kas pamatīgi cietusi vēl nesenajā ilgajā Sīrijas karā. Pilsētā dzirdams šāvienu troksnis. Nemiernieki, kas stāv pilsētas ielās, apgalvo, ka notiek Alepo atbrīvošana.
"Tā ir neaprakstāma sajūta. Mans vecākais brālis šeit, Alepo, tika nogalināts pirms 13 gadiem. Slava Dievam! Slava Dievam!" teic nemiernieku kaujinieks Muhameds Al Abdo.
Ieiešana Alepo esot notikusi relatīvi ātri, pārraujot valdības spēku kontroles līnijas, un nemiernieki patlaban jau esot pārņēmuši lielāko daļu no pilsētas.
Sestdien viņiem pirmo reizi ir izdevies gūt kontroli arī pār Alepo Starptautisko lidostu.
Savukārt valdības spēki ir paziņojuši par īslaicīgu savu spēku atvilkšanu no pilsētas, lai sagatavotos pretuzbrukumam. Jau trešdien, sākot savu uzbrukumu, pa ceļam uz Alepo džihādisti un viņu sabiedrotie kontrolē vairāk nekā 50 pilsētas un ciemus Sīrijas ziemeļos.
Autoritārā prezidenta Bašara al Asada armija kopā ar savu ciešo sabiedroto Krieviju ir sākusi pretsitienus, bombardējot vairākas džihādistu ieņemtās vietas. Ir mierīgo iedzīvotāju upuri. Sīrijas brīvprātīgo glābšanas dienesta organizācija "Baltās ķiveres" meklē cilvēkus drupās pēc uzlidojumiem, ko veikusi Krievijas armija, un palīdz evakuēties tiem, kuri nolēmuši bēgt.
Daudzi analītiķi ir pārsteigti, ka Sīrijas valdībai lojālie spēki, kurus atbalsta Krievija, nav reaģējuši stingrāk, jo signāli par iespējamo nemiernieku uzbrukumu nāca mēnešiem ilgi.
Lielbritānijā bāzētā organizācija "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" vēsta, ka nemiernieki ir sagūstījuši arī vairākus ciematus Alepo tuvumā. Kaujās ir miruši 311 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir dažādu pušu kaujinieki. Bet ir arī upuri civiliedzīvotāju vidū.
Vēsturiskā Alepo pilsēta un reģions, kas piedzīvoja smagas kaujas, apšaudes un postu ne tik senajā konfliktā, kas sākās kā pilsoņu karš un pārauga gadiem ilgā asinsizliešanā starp neskaitāmiem ienaidniekiem, ir jaunu pārbaudījumu priekšā.
Par notiekošo Sīrijā izteikusies ANO, paužot satraukumu par civiliedzīvotāju upuriem un tūkstošiem, kuri devušies bēgļu gaitās, savukārt Maskava apziņojusi, ka atbalsta Bašara al Asada režīmu un palīdzēšot īsā laikā atjaunot kārtību.
Nemiernieku uzbrukums tiek saistīts arī ar plašāku ģeopolitisko situāciju. Tas sākās dienā, kad Izraēla un teroristiskais grupējums "Hizbullāh" paziņoja par pamieru. "Hizbullāh" kaujinieki jau ilgstoši kopā ar Krieviju palīdz Sīrijas valdības spēkiem. Tomēr Izraēla ir veikusi uzbrukumus pret šiem nemierniekiem Sīrijas teritorijā, pamatīgi tos vājinot.
Reģionā ir mazinājusies arī Krievijas klātbūtne, jo tās uzmanība galvenokārt tiek koncentrēta uz karu pret Ukrainu.
Tāpat tiek uzskatīts, ka Irāna šobrīd ir vājināta, bet Turcija var sākt spēlēt lielāku lomu.
Reaģējot uz nemiernieku uzbrukumu, oficiālā Maskava ir izteikusi cerību, ka Bašara al Asada spēkiem drīzumā izdosies atjaunot kārtību. Teherāna, kā ierasts, visā vainoja Izraēlas un ASV sazvērestību ar mērķi destabilizēt reģionu. Savukārt Ankara mudina pārtraukt uzbrukumu nemiernieku kontrolētajai Sīrijas teritorijai ap Idlibu, kuru apšauda Sīrijas valdības un Krievijas lidmašīnas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs notiekošo Sīrijā ir apspriedis pa telefonu ar savu Irānas kolēģi Abasu Araghči. Preses relīzē par šo sarunu tiek vēstīts, nemiernieku uzbrukums abām pusēm rada ārkārtīgu satraukumu.
Kerolaina Rouza no Vašingtonā izvietotās domnīcas "Jauno līniju institūts" pauž, ka nemiernieku uzbrukums varētu būt mēģinājums piespiest Asada režīmu uzsākt pārrunas, turklāt no novājinātām pozīcijām.
Turklāt islamistu nemiernieku straujais progress un valdības spēku gausā reakcija parāda Asada režīma vājumu un bezrūpību.
KONTEKSTS:
2011. gada sākumā vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs iedzīvotāji sacēlās pret ilggadējiem autokrātiem. Protestu vilnis ieguva nosaukumu "arābu pavasaris". To rezultātā gāza nedemokrātiskos vadītājus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā.
Arī Sīrijas iedzīvotāji izgāja ielās, lai paustu neapmierinātību ar tolaik jau vairāk nekā desmit gadus valdījušo autoritāro prezidentu Bašāru al Asadu. Viņš pret protestētājiem nosūtīja armiju, kas bez žēlastības apspieda demonstrācijas.
Režīma opozicionāri ķērās pie ieročiem. Sīrijā izcēlās pilsoņu karš, kurā Asadam lojālie spēki cīnījās pret neskaitāmiem dumpinieku grupējumiem, kuri nereti apkaroja arī viens otru. Pēc dažiem gadiem valstī izveidojušos varas vakuumu izmantoja džihādistu grupējums "Islāma valsts", kas pārņēma kontroli plašā teritorijā. Visas konfliktā karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos un kliedzošos cilvēktiesību pārkāpumos.
