Kurš turpmāk vadīs Rumāniju? Populists, prokrieviski noskaņotais Kelins Džordžesku vai liberāle Elena Laskoni? Tas izšķirsies vēlēšanu otrajā kārtā, kas, visticamāk, notiks 8. decembrī.
Vēlēšanu iznākumu ar bažām gaida arī Rietumos, jo Rumānija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.
Eiropai šobrīd jau pietiek problēmu ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu un Slovākijas līderi Robertu Fico, kuri vēlas saglabāt draudzīgas attiecības ar Maskavu un nevēlas atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Vēlētāju protests pret eliti
Prezidenta vēlēšanas Rumānijā jau izraisījušas politisku zemestrīci, kurai var sekot pēcgrūdieni un satricinājumi. Vairāk nekā 30 gadus Rumānijas attīstības ceļu noteica Sociāldemokrātiskā partija. Taču tagad, pirmo reizi kopš komunistu režīma sabrukuma, valstī ietekmīgākā partija izkritusi no cīņas par prezidenta amatu.
Pirmajā kārtā priekšgalā izvirzījās mazpazīstams, galēji labējais populists Kelins Džordžesku un progresīvās "Rumānijas Glābšanas savienības" līdere Elena Laskoni, aiz sevis atstājot pašreizējo premjerministru Marčelu Čolaku.
Kā domā analītiķi, Džordžesku negaidītie panākumi liecina, ka valdošās partijas zaudē saikni ar tautu, un tas ir sava veida protests pret eliti.
"Vēlēšanu rezultāts ir pārsteigums pat mums pašiem. Mūs pārsteidza tādas personas parādīšanās. Antisemīts, prokrievisks – tāds ir Kelins Džordžesku. Mums ir aizdomas, ka aiz viņa veiksmes slēpjas sociālo mediju inženierija. Ceram, ka otrajā kārtā rumāņi labāk orientēsies un atteiksies no atriebības pret pašreizējo varu. No atriebības, kas neļāva saprast, kuram politiķim atdot savas balsis," spriež politisko procesu analītiķis Eugens Šerbenesku.
Aicina pārtraukt palīdzību Ukrainai
Rumānijas stratēģiskā loma ES un NATO dienvidu flangā ir būtiski pieaugusi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Rumānijā atrodas NATO militārā bāze. Caur Rumāniju plūst Ukrainas graudu tranzīts.
Līdzšinējā Rumānijas valdība un prezidents Klauss Johanniss stingri iestājās par atbalstu Ukrainai.
Savukārt neatkarīgais kandidāts, prokrieviski noskaņotais Džordžesku kampaņas laikā aicināja pārtraukt palīdzību Ukrainai. Viņš skeptiski izteicies arī par Rumānijas dalību NATO.
Džordžesku gan noliedz apsūdzības ekstrēmismā.
"Nav Austrumu vai Rietumu. Ir tikai Rumānija un mūsu valsts miers. Mūsu sociālo un ekonomisko stabilitāti var dot absolūti nepieciešamā neitralitāte. Tāpēc šodien mums ir vajadzīgs sociālais miers.
Mums nav jāizvēlas, kurā pusē esam. Mums vispirms ir jābūt cilvēku un savu vajadzību pusē," apgalvo Džordžesku.
"Es gribu būt prezidents, kurš savu valsti un cilvēkus liek pirmajā vietā: sadarbība, diplomātija, cieņa, gods, un pāri visam nacionālās intereses. Nacionālās intereses vispirms, kad runājam ar citām valstīm, ieskaitot ES un NATO. Mani apsūdzēja, ka es gribu izraut Rumāniju no NATO un ES. Tā ir nepatiesība. Es tā neesmu teicis. Es tikai teicu, ka nacionālās intereses vispirms, jo mēs nevaram pieņemt visu."
Džordžesku uzskata, ka karš Ukrainā ir nekavējoties jāpārtrauc. "Es atbalstu miera stratēģiju, nevis kara stratēģiju."
Izvēle starp pagātni un nākotni
Viņa konkurente prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Elena Laskoni iestājas par izdevumu palielināšanu aizsardzībai un palīdzības turpināšanu Ukrainai.
Viņa brīdina, ka Rumānija šobrīd nonākusi vēsturiskā konfrontācijā starp pagātni un nākotni, starp Rumānijas jaunās demokrātijas saglabāšanu un putinismu un tiem, kas vēlas Rumāniju atgriezt Krievijas ietekmes sfērā.
"Teiksim atklāti – Kelins Džordžesku ir Vladimira Putina cienītājs. Viņš iestājas par Rumānijas izolāciju, ko dēvē par neitralitāti. Viņš vēlas izraut Rumāniju no Eiropas un starptautiskās ekonomikas un finanšu aprites. Ar to viņš vēlas iznīcināt visu, uz ko balstās mūsu labklājība.
Bez NATO mēs būsim Krievijas varā. Es saku to miljonu rumāņu vārdā, kuri jūtas piederīgi Eiropas saimei.
Vēsturiski rumāņu patrioti desmit reizes ir pretojušies krievu iebrukumiem. Mēs arī tagad pretosimies," uzsver Laskoni.
Bukarestē jau notikuši protesti pret galēji labējo politiku. Universitātes laukumā sapulcējās vairāk nekā 1000 jauniešu. Viņi sauca :"Nost ar Džordžesku! Nē Džordžesku otrajā kārtā!" Demonstrācijas plānotas katru vakaru līdz 8. decembrim, kad gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā un izšķirošā kārta.
Rumānijas Konstitucionālā tiesa gan pirmdien, 2. decembrī, vēl grasās lemt, vai apstiprināt prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus. Ja tiesa nolems, ka prezidenta vēlēšanas jārīko atkārtoti, tad pirmā kārta varētu notikt 15. decembrī, bet otrā – 29. decembrī.
