Mikronācijas ir pašpasludinātas mazas teritoriālas vienības, kas pretendē uz suverenitāti, lai arī tās neatzīst par suverēnām ne tikai citas suverēnas valstis, bet arī starptautiskas organizācijas.
Svarīgi tās nejaukt ar mikrovalstīm, kas ir mazas izmēros vai iedzīvotāju skaitā, bet ir starptautiski atzītas par suverēnām teritorijām. Un nevajadzētu jaukt arī ar neatzītajām valstīm, kuras iedzīvotāji faktiski kontrolē teritoriju, bet juridiski šis fakts netiek ieskaitīts.
Ledāju Republika – "Green Peace" pasludināts valstisks veidojums Čīlē
Ledāju Republika ir valstisko veidojums, kuru var atrast Čīlē un kurš nomināli aptver 23 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību, jeb lielāko daļu no Čīlē un visā Dienvidamerikā atrodamo kalnu ledāju.
Čīlē atrodami vairāk nekā 80% no visiem Dienvidamerikas kontinenta ledājiem. Juridiskās nepilnības uz robežas starp Čīli un Argentīnu izraisīja to, ka slavenā dabas aizsardzības organizācija "Green Peace" pirms desmit gadiem, 2014. gada 5. martā, pasludināja Ledāju Republiku par suverēnu teritoriju ar mērķi piespiest Čīles valdību cīnīties pret klimata pārmaiņām un sevišķi jau kalnrūpniecības industriju, kas ar savu darbību šo pasaules bagātību iznīcina.
"Green Peace" ir arī pasludinājuši, ka Ledāju Republikas pastāvēšana nav ieplānota mūžīga un valstiskais deklarējums tiks likvidēts brīdī, kad Čīle pieņems atbilstošos ledājus aizsargājošos likumus. Respektīvi, šī faktiski ir kampaņa, lai cīnītos ar praktisku problēmu.
Ledāju Republikai arī ir pārstāvniecības apmēram 40 pasaules valstīs, kas gan sakrīt ar pašas "Green Peace" pārstāvniecībām. Ideja ir ieguvusi popularitāti un ap 40 tūkstošiem cilvēku esot pieteikušies būt par šīs republikas pilsoņiem.
Attiecīgi – Ledāju Republikai ir pašai savs karogs, kuru iespējams ir sanācis arī redzēt – zils karogs ar aplī atrodamām trim kalnu virsotnēm. Ledāju Republika arī izsniedz pases un pilsonības apliecības, organizē laulības un tai pat esot arī sava futbola komanda.
Ledāju Republikas Prezidents ir "Green Peace" organizācijas Čīles nodaļas vadītāja, kas šobrīd ir Natālija Mačeina.
Ledāju Republika nav vienīgā īpaša mērķa vārdā izveidotā mikronācija
Ledāju Republika nav vienīgā mikronācija, kura izveidota viena jautājuma risināšanai. To pašu ledāju un vides jautājumu izcelšanai savulaik 2008. gadā viens beļģis kā savu divu nedēļu hobiju nodibināja arī Flandrēsijas Lielhercogisti. Mūsdienās tā ir reģistrēta kā bezpeļņas organizācija Beļģijā.
Līdzīgu motivāciju vadīta savulaik eksistēja arī Koraļļu Jūras Salu Geju un Lesbiešu Karaliste. Konkrēti – no 2004. līdz 2017. gadam. Netālu no Austrālijas austrumu krasta atrodamajās neapdzīvotajās salās Austrālijas seksuālo minoritāšu apvienība pasludināja salas par valsti, lai tādējādi protestētu pret Austrālijas parlamenta pieņemto lēmumu, kas laulību definēja kā ekskluzīvi heteroseksuālu.
Kad 2017. gadā jau cits Austrālijas parlamenta sasaukums pieņēma lēmumu atzīt viendzimuma laulības, šis valstiskais veidojums tika likvidēts, jo savu funkciju savā mērā bija izpildījis.
Tematiski nedaudz saistīts, bet pavisam cits stāsts ir ar Citas Pasaules Karalisti, kas 1996. gadā tika izveidota Čehijā kādā pilī. Karaliste pozicionē sevi kā matriarhātu, jo šajā "valstī" aktīvi tiek praktizēts sadomazohisms un sieviešu dominance. Par valsts pilsoni var kļūt jebkura pilngadīga sieviete, kura atsūta pieteikumu un kurai pieder vismaz viens vīrietis-"vergs".
Mikronāciju veidojumi bieži rodas kā mākslinieciska izpausme
Ļoti daudzos gadījumos šie mikronāciju veidojumi ir saistīti ar vēsturiskajām teritorijām un kādreiz eksistējošajiem suverēnajiem valstiskajiem veidojumiem. Piemēram, vairākas mikronācijas uzsver sevi, kā senās Romas impērijas turpinātājas.
Bet visbiežākie gadījumi tomēr ir saistīti ar māksliniekiem un to centieniem izpausties. Un šeit jau saraksts ir līdzīgi garš kā ar vēsturisko politisko veidojumu atveidotājiem.
Runa ir par tādām valstīm kā Nutopija, kuru savulaik 1973. gada 1. aprīlī deklarēja Džons Lenons un Joko Ono – kā valsti bez teritorijas, bet ar cilvēkiem.
Ideju atjaunoja šogad un varat arī palūkoties Nutopijas mājaslapā, ja kādu interesē. Starp citu, oriģināli Lenons šo veidoja kā satīrisku atbildi uz ASV valdības centieniem viņu izsūtīt ārā imigrācijas ierobežojumu dēļ.
Kugelmugeles Republika tikmēr ir atrodama Austrijā, Vīnē. Tā tika izveidota 1971. gadā, kad kāds mākslinieks uzbūvēja sfērisku ēku, kuru pasludināja par suverēnu teritoriju. Kopējā telpas platība ir 94 kvadrātmetri un tā arī izsniedz savas pases nerezidējošajiem pilsoņiem. Starp citu, COVID-19 pandēmijas ierobežojumi tika atcelti un robežas atvērtas tika tikai 2024. gada 1. jūnijā.
Līdzīgi latviešu-igauņu izcelsmes zviedru mākslinieks Lāšs Vilks, kurš pazīstams ar Muhameda zīmējumiem un to izraisītajiem draudiem viņa dzīvībai, vēl tālajā 1996. gadā izveidoja Ladoniju, ka atrodama Kulabergas nacionālajā rezervātā, kurā Vilks bija izveidojis divas prāvas skulptūras.
Interesanti, ka mikronāciju vienlaicīgi pārvalda karaliene un prezidents. Un tā arī aktīvi piedalās mikronāciju kongresā "MicroCon", kas parasti notiek ASV pilsētās reizi divos gados kopš 2015. gada.
Iespējams, ka pati slavenākā mākslinieku veidotā mikronācija ir Kopenhāgenā atrodamā Kristiānija. Tā ir ceturtais populārākās tūristu galamērķis.
Bijušās armijas bāzes vietā 1971. gadā tika izveidot neatkarīga valsts, kurā narkotiku, un konkrēti marihuānas lietošana bija relatīvi atļauta, atšķirībā no pārējās Dānijas. Kristiānija piedzīvoja daudzus likteņa pavērsienus faktiski kļūstot par briesmīgāko Kopenhāgenas rajonu, jo narkotiku tirgoņu kari un vardarbība arī bija kļuvusi par normu.
Sevišķi ar motociklistu bandām 1980. gados, kas jau aktīvi centās izplatīt heroīnu, nevis tikai mazāk kaitīgās narkotikas. 2024. gada aprīlī Dānijas valdība aizliedza atklātu marihuānas tirdzniecību visas Kristiānijas kvartāla teritorijā, arī slavenajā Pušeru ielā un zaļo gaismu rajonā.
Sava mākslinieku mikronācija arī Baltijas valstīs
Mākslinieku mikronācijas, starp citu, nav jāmeklē pārāk tālu arī no Latvijas. Nav tā, ka Zviedrija un Kopenhāgena ir tālas. Bet Viļņa un Užupe tomēr ir tuvāka.
Užupes Republika tika pasludināta 1997. gadā un tā ir daļa no Viļņas vecpilsētas. Agrākais ebreju apdzīvotais rajons, kas padomju laikā bija kļuvis pavisam nolaists, ar laiku kļuva par populāru vietu māksliniekiem, prostitūtām, bezpajumtniekiem un no atkarībām cietušajiem.
1997. gadā Užupes Republika ļoti aktīvi sāka būvēt savu "valstiskumu" un tai šobrīd esot ne tikai konstitūcija, kuru svētījis ir arī pats Pāvests Francisks, bet Užupes Ārlietu ministrijai ir arī 500 vēstnieki
pa visu pasauli un Dalailama esot viens no tās goda pilsoņiem.
Užupē vēsturiski esot dzīvojuši ne tikai slavenais mākslinieks un komponists Mikolajs Konstantīns Čurļonis, bet arī VDK izveidotājs Felikss Dzeržinskis.
Gandrīz visas mikronācijas izsniedz arī savas pases
Gandrīz visas šīs mikronācijas arī izsniedz savas pases. Un daudzas no tām nonāk dažādu valstu robežsargu rokās. Tādēļ Eiropas Savienībā pat eksistē regulāri atjaunināts saraksts ar fantāziju pasēm.
Par to vairāk stāstīja Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks.
Eiropas Savienībā 2023. gada 15. februārī pirmo reizi tika sagatavots saraksts ar pasēm, uz kurām nedrīkst uzlikt vīzu, un kuras ir nosauktas kā fantāzijas un maskēšanās pases. Un šī informācija ir sagatavota, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.
Sāksim ar fantāzijas pasēm, kas ir fantāzijas pasaule. Tās ir pases, kuras izdotas tādām valstīm, kuras neeksistē, vai arī starptautiskām organizācijām, vai citiem starptautiskajiem, arī vietējiem veidojumiem, kuriem kāds ir izdomājis izdot pasi. Minēšu tikai dažus piemērus no kopumā 140 šo fantāzijas pasu saraksta – ir Baltijas valstu pase, Bizantijas impērijas pasaules pase, simboliska Eiropas Savienības pase.
Maskēšanās pases un šo pasu saraksts ir sastādīts no tādām valstīm, kuras mūsdienās vairs neeksistē. Zināmākais mums piemērs varētu būt Padomju Savienības jeb PSRS pase. Bet ir dažādas citas eksotiskas pases, ar kurām cilvēki, saprotams, cenšas ieceļot Eiropas Savienībā (ES) vai izceļot no tās. Piemēram, Britu Gviānas pase, kas ir tagadējā Gajāna. Ceilonas pase, kas ir tagadējā Šrilanka. Es pieļauju, ka nākamajā sarakstā, kad Eiropas Savienība (ES) to publicēs, mēs uzzināsim, kā cilvēku izdomai nav robežu, un uzzināsim par jaunām starptautiskām organizācijām, par jaunām valstīm, kurām būs arī savas pases.
Bet kas ir svarīgi, ka ir tāds kopējs saraksts, pēc kura arī vadās Eiropas Savienības dalībvalstu robežsardzes. Un cilvēkus, kuri cenšas ieceļot vai izceļot no Eiropas Savienības ar šādām pasēm, aiztur. Es ceru, ka jūs neizmantojat tādas pases.
Atsevišķas mikronācijas ir ar oriģināliem teritoriāliem risinājumiem
Atsevišķas mikronācijas ir īpašas ar to oriģinālajiem teritoriālajiem risinājumiem. Daudzas citas pasludina eksistējošas vietas par savu teritoriju. Piemēram,
1986. gadā izveidotā Ziemeļdamplingas Karaliste, kuru ASV izgudrotājs Dīns Kamens izveidoja savā privātajā teritorijā, jo pārējie kaimiņi savulaik iebilda pret viņa ieceri uzbūvēt savā pagalmā vēja ģeneratoru.
1992. gadā viņš pat pamanījās noslēgt savstarpēju neuzbrukšanas līgumu ar ASV prezidentu Džordžu Bušu vecāko.
Bet teritoriāli oriģināli risinājumi ir bijuši Minervas Republikai, kuras izveidotājs amerikāņu nekustamo īpašumu miljonārs Maikls Olivers 1972. gadā atveda kaudzi smilšu un uzbūvēja mākslīgu salu, lai tajā izvietotu libertāriešu sabiedrību, kas būtu brīva no nodokļiem, labklājības valsts pārdales principiem un ekonomiskās iejaukšanās kopumā.
Šo Klusā okeāna mikronāciju faktiski uzreiz iekaroja blakus esošās Tongas karaspēks. Desmit gadus vēlāk citi amerikāņi centās to atkarot, bet neveiksmīgi.
Un tad beidzot par slavenākajiem ekstrateritoriālajiem veidojumiem – Visuma Karalisti Asgardiju. 2016. gadā šis veidojums tika radīts, izsūtot kosmosā privātu satelītu un pasludinot, ka mikronācijas teritorija ir tā daļa, kuru aizņem satelīts. Arguments – visuma īpašumtiesības un robežas nav regulētas.
Vienlaicīgi, gan valsts administratīvais centrs tomēr atrodas tepat uz zemes, Vīnē, nevis kosmosā. Bet ambīcijas netrūkst – līdz 2043. gadam asgārdieši plāno izveidot pastāvīgu nometni uz Mēness.
Taču slavenākais valstiskais veidojums ir Zēlandijas Firstiste, kas atrodama netālu no Liebritānijas austrumu krasta. Kopš 1967. gada, kad šo 11 kilometrus no krasta atrodamo militāro platformu pameta britu bruņotie spēki, to ieņēma Padijs Rojs Beitss un vēlāk viņa ģimene.
Šobrīd gan teritorijā ir reģistrēts viens iedzīvotājs – Padija Beitsa dēls Mails Beitss, kas šo arī pārvalda. Sākotnēji platforma atradās neitrālajos ūdeņos, bet kopš 1987. gada, kad britu teritoriālie ūdeņi, līdzīgi kā citām valstīm ir 12 jūras jūdžu jeb apmēram 22 kilometru attālumā no krasta, Rafsas Tornis atrodas Lielbritānijas jurisdikcijā.
