ĪSUMĀ:
- Trešo dienu turpinās masveida protesti pēc parlamenta lēmuma Gruzijā uz četriem gadiem apturēt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.
- Pie parlamenta Tbilisi sapulcējušies tūkstošiem cilvēku, protesti arī citās pilsētās.
- Pret demonstrantiem tiek izmantoti ūdensmetēji, asaru gāze un fizisks spēks; aizturēti vairāk nekā 100 cilvēku.
- ASV pārtraukušas stratēģiskās partnerattiecības ar Gruziju un nosoda pārmērīgu spēka lietošanu pret gruzīniem.
- Gruzijas prezidente Zurabišvili atbalsta protestētājus un paziņoja, ka gatavojas palikt Gruzijas prezidenta amatā līdz leģitīma parlamenta ievēlēšanai.
- Gruzijas premjerministrs Kobahidze sauc protestus par revolūciju un sola nepieļaut "Maidana scenāriju" Gruzijā.
Amerikas Savienotās Valstis pārtraukušas stratēģiskās partnerattiecības ar Gruziju, par to pavēstījis Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers. "ASV un ES ar nožēlu atzīmē "Gruzijas sapņa" lēmumu apturēt ES integrācijas procesu. Mēs nosodām pārmērīgu spēka lietošanu pret gruzīniem, kuri pamatoti protestē pret viņu Konstitūcijas nodevību – ES ir aizsargs pret Kremli. Tāpēc mēs esam apturējuši mūsu stratēģisko partnerību ar Gruziju," skaidroja Millers.
Gruzijas tiesībsargs Levans Ioseliani nācis klajā ar paziņojumu par protesta akcijas izklīdināšanu pagājušajā naktī, norādot, ka likumsargi aizturējuši ikvienu pilsoni, kādu vien varējuši aizturēt. Viņš arī pavēstījis, ka Gruzijas Iekšlietu ministrijas darbinieki ir pārkāpuši spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili sestdien paziņojusi, ka neatstās prezidenta amatu pēc termiņa beigām decembrī un paliks amatā līdz leģitīma parlamenta ievēlēšanai.
Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26. oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja "Gruzijas sapnis", taču opozīcijas partijas un Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, un boikotē jauno parlamenta sasaukumu.
Zurabišvili uzskata, ka jaunais parlamenta sasaukums ir antikonstitucionāls, un ar Konstitucionālās tiesas starpniecību cenšas panākt vēlēšanu rezultātu anulēšanu. "Nav leģitīma parlamenta, un tāpēc neleģitīms parlaments nevar ievēlēt jaunu prezidentu. Līdz ar to nevar notikt inaugurācija, un mans mandāts turpināsies, līdz tiks izveidots leģitīmi ievēlēts parlaments!" paziņojusi Zurabišvili.
Tūkstošiem Gruzijas iedzīvotāju piektdienas vakarā iznāca ielās, lai protestētu pret valdības lēmumu apturēt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā līdz 2028. gadam. Protestētāji ierīkoja improvizētas barikādes un aizstāvējās, izmantojot petardes. Protesti turpinās joprojām.
Gruzijas parlamenta ēkas pirmajā stāvā vienā pusē esot izsisti visi stikli. Vienubrīd parlamenta ēkā izcēlās neliels ugunsgrēks, ko, iespējams, izraisīja protestētāju raidītās petardes. Protestētāji uz parlamenta kāpnēm sadedzināja Gruzijas bagātākā cilvēka, valdošās partijas dibinātāja Bidzinas Ivanišvili tēlu.
Georgia 🇬🇪 ✊
— Anonymous (@youranoncentral.bsky.social) November 29, 2024 at 3:18 AM
[image or embed]
Gruzijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja par citiem protestiem pilsētās visā valstī.
Arvien vairāk izskan apgalvojumi, ka pie varas nonākusī partija "Gruzijas Sapnis" ir prokremliska un tuvina Gruziju Kremļa ietekmei.
Gruzijas opozīcija un valsts prezidente atteikšanos no kursa uz Eiropas Savienību sauc par antikonstitucionālu lēmumu, bet premjerministrs protestus sauc par revolūcijas mēģinājumu.
TIkmēr Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze sestdien ne tikai nosodīja protestus, bet atklāti tos nosauca par revolūcijas mēģinājumu: "Galvenā atbildība par vakardienas grautiņiem gulstas uz vairākiem Eiropas politiķiem un birokrātiem, un viņu vietējiem aģentiem, piektajai kolonnai, kuru pārstāv četras partijas. Radikāļi un viņu ārvalstu saimnieki mēģina izdomāt attaisnojumus, lai destabilizētu valsti un vestu Gruziju uz "ukrainizāciju". Taču atšķirībā no Ukrainas 2013. gadā, Gruzija ir neatkarīga valsts ar spēcīgiem un gudriem iedzīvotājiem, kuru uzticību nevar satricināt. "Maidana scenārijs" Gruzijā nenotiks. Gruzijas valdība to nepieļaus."
Gruzijā pēdējā gada laikā protesti nav bijis retums, taču šie kļuvuši par apjomīgākajiem.
Protesti notika arī citās Gruzijas pilsētās. Demonstranti ieņēmuši nacionālās televīzijas ēku, pieprasot pašreizējās vadības atkāpšanos un pārtraukt valdības propagandas izplatīšanu.
BREAKING: Protesters have stormed the First Public Broadcaster building, demanding the resignation of its current leadership, an end to pro-government propaganda and the opportunity to go live at 20:00 to speak the truth. pic.twitter.com/jaxIm4oJ2V
— Visioner (@visionergeo) November 30, 2024
Protesti izcēlušies arī izglītības iestādēs. Demonstrāciju dēļ piecas universitātes Tbilisi uz laiku apturējušas mācības.
Protestus atbalsta arī Gruzijas prezidente
Kaut arī valdība apgalvo, ka tā joprojām vēlas panākt Gruzijas pievienošanos Eiropas Savienībai un ka 2030. gadā tā būs ekonomiski spēcīga un gatava šim procesam, daudzi tam netic un saskata Krievijas pirkstu. Viņu vidū ir arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Televīzijas uzrunā viņa pauda atbalstu protestētājiem, sakot, ka ir dzimusi pretošanās kustība.
Tāpat prezidente piektdien savā rezidencē uzaicināja ārvalstu vēstniekus un mudināja viņus palīdzēt izdarīt starptautisko spiedienu, lai panāktu jaunas parlamenta vēlēšanas: "Es palikšu prezidente līdz pašām beigām. Pašlaik esmu vienīgā leģitīmā iestāde šajā valstī. Esmu vienīgā leģitīmā šīs valsts pārstāve, un tikai man ir tiesības runāt ar pasauli mūsu sabiedrības vārdā."
Jāpiebilst, ka Zurabišvili pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam.
Saskaņā ar izmaiņām konstitūcijā turpmāk prezidentu ievēlēs parlaments, kuru šobrīd kontrolē Maskavai draudzīgā partija "Gruzijas sapnis". Vēlēšanas varētu notikt jau decembrī.
Šonedēļ Zurabišvili asi kritizēja jauno parlamentu, sakot, ka vairums tā locekļu apzinās, ka viņiem nav nekādu tiesību.
Savukārt Gruzijas premjers Iraklijs Kobahidze vaino Eiropas Savienības amatpersonas augstprātībā un viņa valsts šantāžā: "Mēs turpināsim ceļu Eiropas Savienības virzienā, bet mēs nevaram samierināties ar nemitīgām manipulācijām un šantāžu, kas dziļi aizskar mūsu nāciju un iedzīvotājus. Mēs uzskatām, ka šīsdienas lēmums palīdzēs būtiski uzlabot attiecības starp Gruziju un Eiropas Savienību. Mums ir jāpasaka Eiropas politiķiem un birokrātiem, kuriem pietrūkst Eiropas vērtību, ka viņiem vajadzētu izturēties pret Gruziju ar cieņu, nevis izmantojot šantāžu un aizvainojumus."
Iepriekš veiktās publiskās aptaujas liecina, ka aptuveni 80 procenti sabiedrības vairākuma redz Gruziju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Par šādu Gruzijas nākotni iestājas arī valsts prezidente Salome Zurabišvili, kura aicina cilvēkus uz turpmākiem protestiem: "Ir skaidri redzams, ka neviens nevēlas pieņemt rusificētu Gruziju. Gruziju, kurai atņemta konstitūcija un kura nonākusi neleģitīmas valdības un parlamenta rokās. Tāpēc tik daudzi no jums šodien ir ielās – es jūs redzu! Es jūs redzu Rustaveli avēnijā un pilsētās visā Gruzijā: Batumi, Kutaisi, Zugdidi, Ahmetā, Lagodehi un Telavi. Šis ir bezprecedenta gadījums, kad Gruzijas pilsoņi vienlaicīgi un spontāni saceļas šādā veidā."
Arī šovakar opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības vadītāji aicina iedzīvotājus uz protestiem.
Vadoties pēc oficiālajiem policijas datiem, otrajā protestu dienā ir arestēti 107 cilvēki.
Francija, kā arī vairākas citas Eiropas valstis pauž satraukumu par demonstrāciju apspiešanu un mudina Gruzijas varasiestādes ievērot iedzīvotāju tiesības uz miermīlīgiem protestiem.
KONTEKSTS:
Gruzijas parlamenta vēlēšanas notika 26. oktobrī. Tās tika uzskatītas par izšķirošu pagrieziena punktu valsts vēsturē: vai turpināt līdzšinējo kursu un nonākt arvien lielākā atkarībā no Krievijas, vai arī panākt valdības maiņu un straujākā tempā virzīties uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka valdošā promaskaviskā partija "Gruzijas sapnis" vēlēšanās esot ieguvusi vairākumu valsts parlamentā. Savukārt opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem, un lielākie opozīcijas saraksti paziņoja, ka atsakās pieņemt parlamenta deputātu mandātus.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņoja, ka neatzīst Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotos parlamenta vēlēšanu rezultātus, un aicināja opozīcijas atbalstītājus protestēt.
28. novembrī "Gruzijas sapņa" vadība paziņoja, ka valdība nolēmusi līdz 2028. gadam atteikties no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību. Tas izraisīja plašus protestus.