Vācijā jau nākamā gada 23. februārī notiks pirmstermiņa Bundestāga vēlēšanas. Jaunākā informācija liecina, ka pašreizējās koalīcijas partiju (SPD, "Zaļie" un FDP) reitingi ir būtiski kritušies. Opozīcijas partijām – it īpaši Kīzevetera pārstāvētajiem Kristīgajiem Demokrātiem – reitingi kāpj. Arī vietējie mediji arvien vairāk raksta par sociāldemorkātu kanclera Olafa Šolca ēras beigām.
Domstarpības un runas par koalīcijas gāšanu uzplaiksnīja vasarā, kad valdība nespēja vienoties par nākamā gada budžeta plāniem. Vācijā ir strikta ekonomiskā politika, kas liedz palielināt budžeta izdevumus uz ārējā parāda rēķina.
Taču problēmas radās krietni pirms tam. Ieņēmumus būtiski mazināja ieilgusī Covid-19 pandēmija, no kuras Vācija joprojām tā arī pavisam nav atguvusies. Krievijas pilna mēroga iebrukums un tam sekojošā enerģētikas krīze situāciju vēl vairāk pasliktināja. Un tāpēc tieši šajā jautājumā par Krievijas karadarbību Ukrainā vairākas Vācijas koalīcijas partijas vēlas mieru pēc iespējas ātrāk – un ne obligāti ar Ukrainai izdevīgiem nosacījumiem.
"Vācija ir samazinājusi palīdzību Ukrainai par 50% procentiem. No astoņiem miljardiem eiro militārajā palīdzībā līdz četriem miljardiem nākamgad," skaidroja deputāts. "Vācija nākamgad ieguldīs apmēram 0,1% no tās iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Dānija vai Baltijas valstis iegulda daudz vairāk – 1-1,5% tikai militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai. Iemesls tam ir Vācijas valdības uzskats, ka Krievija piekāpsies un Ukrainas nākotne izšķirsies sarunās ar Kremli. Tas ir ļoti neapdomīgi un ļoti kaitē Eiropas vienotībai."
Vācija ir viena no tām NATO dalībvalstīm, kurai ir savas vidēja rādiusa raķetes. Kamēr citas dalībvalstis, piemēram, Lielbritānija un ASV tās ne tikai piegādājušas Ukrainai, bet arī ļāvušās notēmēt pret mērķiem Krievijā, Vācijas raķetes "Taurus", kas iepriekš daudz pieminētas kā potenciāli spēcīgs ierocis Ukrainas arsenālā, joprojām nav pat piegādātas.
"Ārlietu ministrijā un Aizsardzības ministrijā ir liela vēlme sūtīt "Taurus" raķetes. Vai vismaz uzsākt Ukrainas karavīru apmācību šo raķešu izmantošanā pie mums, Vācijā. Taču valdība to īsti nevēlas," sacīja Kīzeveters.
"Vienlaikus jāsaka, ka "Taurus" būtu tikai simbolisks žests. Desmit raķešu piegāde neko nedotu. Šobrīd būtu jāpiegādā vismaz 200 vai 300 raķetes," atzina politiķis.
"Taču pat tas kaut ko būtu devis pirms gada, kad ar šīm raķetēm varējām pārraut Krievijas apgādes ķēdes uz Krimu. Tagad jau ir par vēlu. Viņi ir sabūvējuši daudz dzelzceļu un nobruņojuši šos apgādes ceļus, tādēļ diemžēl mēs pazaudējām savu iespēju," viņš turpināja.
Būdama lielākā Eiropas Savienības (ES) ekonomika un otra lielākā NATO, Vācijā apsver iespēju ja ne piegādāt pašu ražoto militāro aprīkojumu, tad iepirkt to no citām dalībvalstīm un nogādāt to Ukrainas armijai.
Vācijas politiskajās aprindās šāda iespēja daudz apspriesta, taču rezultāts šobrīd vēl nav panākts.
"Tas būtu pavisam leģitīmi – atļaut šaut uz objektiem Krievijas teritorijā. Taču
Vācijai nav tādu ieroču, kas varētu šaut tālāk par 90 kilometriem. Mums nav "HIMARS" sistēmas, bet mēs varētu tās sagādāt no citām valstīm vai arī piešķirt Ukrainai naudu šādu sistēmu iegādei," prātoja Kīzeveters.
Taču arī šajā jautājumā pagaidām esot politiskās gribas trūkums, jo Vācija baidās eskalēt konfliktu ar Krieviju. Savukārt šāda rīcība laika gaitā mazinājusi sabiedroto uzticību Berlīnei, vērtēja politiķis.
"Ukraiņi vairs netic atsevišķu valstu solījumiem, un mums būtu jāstrādā, lai šo uzticamību atjaunotu. Un to var izdarīt ar lielāku finansiālo palīdzību. Un būtu jāatsakās no dažādām sarkanajām līnijām un barjerām, un tas ir iespējams, jo Ukrainas atbildes triecieni Krievijas teritorijā atbilst starptautiskajiem likumiem," viņš teica.
Rīgas konferencē, kad arī notika saruna ar Roderiku Kīzeveteru, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Ukrainas uzvaras plānu. Uzvara un miers – vai Vācija tic, ka to ir iespējams panākt drīzumā un ar Ukrainai izdevīgiem nosacījumiem?
Kīzeveters atbildēja, ka tas ir jautājums par miera definīciju.
"Miers nav pamiers, miers ir miers un brīvība, un pašnoteikšanās. Ja Vācija saskata mieru kā pamieru un Ukrainas kļūšanu par buferzonu, tad vecās kontinentālās lielvaras Krievija un Vācija atkal izlemtu par tām valstīm, kas ir tām pa vidu," viņš teica. "Bet mums būtu jāsadarbojas ar šīm valstīm, kuras atguva savu brīvību pēc Padomju Savienības sabrukšanas, pēc Varšavas pakta izbeigšanas. Mums ir jāstiprina šo valstu neatkarība, suverenitāte un teritoriālā vienotība. Tādēļ mums ir nepieciešams miers, Ukrainas neatkarība un pašnoteikšanās tiesības."
Deputāts uzsvēra, ka ir vajadzīga spēcīga Ukraina kā daļa no Eiropas Savienības un NATO un tikai tad tas būšot uzskatāms par mieru. Tāpat Kīzeveters sacīja, ka, viņaprāt, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir radījis divus plānus – Miera plānu jau pirms diviem gadiem un tagad arī uzvaras plānu, kas uzstādīs priekšnoteikumus miera plānam.
Un, lai arī Vācijas aizsardzības ministrija un aizsardzības ministrs iestājas par ilgstošu mieru un Krievijas atturēšanu, valdībā esot jūtams liels atbalsts pēc iespējas drīzākam mieram – pat ar Ukrainai neizdevīgiem noteikumiem, piemēram, okupēto teritoriju atdošanu un atteikšanos no plāniem kļūt par daļu no NATO.
"Mums nevis jāpārliecina Krievija, bet jāstiprina Ukraina un jāpārliecina mūsu pašu sabiedrība, ka labāk uzvarēt ar Ukrainu, nevis zaudēt bez Ukrainas," uzsvēra deputāts.
"Jo karš turpināsies, ja Ukraina būs daļa no miera sarunu diskusijām. Ukrainai ir jākļūst par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti," viņš papildināja.
