Savukārt Vācijā opozīcijā esošie kristīgie demokrāti izdara spiedienu uz savu partijas biedri, Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, lai Eiropas Savienības līdzekļus tiktu atļauts izmantot arī žogu celšanai uz Eiropas Savienības (ES) ārējām robežām.
Šādu nostāju portālam "Euractiv" pauda viens no kristīgo demokrātu vadošajiem deputātiem Vācijas parlamentā Aleksandrs Torms.
Eiropas Savienības fondus pašlaik drīkst izmantot tikai dažāda tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei robežapsardzes vajadzībām, piemēram, videonovērošanas kamerām un sensoriem.
Bet žogi valstīm jāceļ par saviem līdzekļiem, ja tās tos vēlas. Tas lielā mērā ir saistīts ar ilgstošiem kreiso politiķu iebildumiem, ka žogi padara Eiropu par "nehumānu" cietoksni.
Francijas jaunā valdība Mišela Barnjē vadībā arī vēlas izmantot jaunās Eiropas Komisijas mandāta sākumu, lai pārdomātu, kādus soļus turpmāk varētu spert ar mērķi paātrināt nelegāli iebraukušo cilvēku izraidīšanu.
Šī diskusija saasinājās pēc nesenās 19 gadus vecas jaunietes slepkavības un izvarošanas Buloņas mežā Parīzē. Visticamāk, to pastrādāja kāds 22 gadus vecs marokāņu vīrietis, kurš bija notiesāts par izvarošanu un tikko izlaists no cietuma.
Viņu bija paredzēts izraidīt no Francijas, bet tas nenotika, jo Marokas varasiestādes laikus neizsniedza nepieciešamos dokumentus.
Visnotaļ konservatīvais Francijas iekšlietu ministrs Bruno Retaijo nesen paziņoja, ka viņš vēlētos sarīkot valstī referendumu par migrāciju. Tomēr viņš uzreiz ar nožēlu atzina, ka Francijas konstitūcija neparedz iespēju sarīkot šādu tautas nobalsošanu.
