Apsūdzībā teikts, ka Nacionālā apvienība un 27 partijas augstākās amatpersonas laikā no 2004. līdz 2016. gadam algojušas palīgus, taču viņus nodarbinājuši partijas vajadzībām, nevis darbam Eiropas Parlamentā, kas maksāja šo palīgu algas.
Ja Lepēnu atzīs par vainīgu, viņai var draudēt naudassods vai pat cietums, kā arī liegums kandidēt vēlēšanās, kas smagi iedragātu viņas ambīcijas ieņemt Francijas prezidenta amatu.
Lepēna noliedz, ka būtu darījusi ko nelikumīgu, bet partija apņēmusies pierādīt, ka tā neizkrāpj naudu no Eiropas Savienības.
Prokuratūra apgalvo, ka viens no cilvēkiem, kas šādi par Eiropas Savienības līdzekļiem pieņemts darbā, faktiski strādājis par Lepēnas un viņas tēva miesassargu.
Prokurori cenšas piedzīt vairāk nekā trīs miljonus eiro, bet partija pagaidām atmaksājusi vienu miljonu. Partija gan apgalvo, ka naudas atmaksāšana nav vainas atzīšana.
