Austrijas tradicionālās politiskās partijas jau paziņojušas, ka apņemas neļaut Brīvības partijai izveidot valdību.
Izmantoja vēlētāju neapmierinātību
Brīvības partija izcīnījusi 29,2% balsu, kamēr par Tautas partiju balsojuši 26,5% austriešu.
Centriski kreisie sociāldemokrāti ierindojušies trešajā vietā ar 21,1% balsu. Liberālā partija NEOS saņēmusi 9% balsu, bet zaļie – 8%.
Salīdzinot ar 2019. gada vēlēšanām, atbalsts Tautas partijai sarucis par 11 procentpunktiem, bet Brīvības partijai audzis par 13 procentpunktiem. Atbalsts zaļajiem sarucis par 5,6 punktiem.
Brīvības partija guvusi politisko kapitālu no austriešu neapmierinātības ar augsto inflāciju, karu Ukrainā un Covid-19 pandēmiju, arī bažas par migrāciju vairojušas atbalstu šim spēkam.
"Visiem vēlētājiem, kuri domā, ka vēlēšanas tiek uzvarētas pēdējo trīs mēnešu laikā pirms vēlēšanu dienas - tas tā nav. Vēlēšanas tiek uzvarētas četrarpus gados pirms tam, ieņemot skaidri atšķirīgu nostāju, pievilcīgu savai mērķauditorijai. Brīvības partija to panāca ar divām lielām tēmām – vēršanos pret imigrāciju un Covid laika ierobežojumiem," norāda Austrijas politikas pētnieks Pīters Hajeks.
Brīvības partija paziņo par "jauna laikmeta" sākumu
"Mēs kopā šodien esam uzrakstījuši daļu vēstures. Es gribu jums pateikt vienu lietu – man reti trūkst vārdu, bet šodien man tos atrast ir mazliet grūti, un ļoti, ļoti pozitīva iemesla dēļ. Es nevaru pateikt, cik priecīgs esmu par šo rezultātu. Tas, ko esam sasnieguši, pārsniedz manus trakākos sapņus. Paldies par to! Mēs esam piespieduši atvērt durvis uz jaunu laikmetu. Tagad mēs šo jauno nodaļu Austrijas vēsturē rakstīsim kopā," pavēstīja Brīvības partijas līderis Herberts Kikls.
Līdzšinējā koalīcija, kas apvieno Tautas partiju un zaļos, zaudējusi vairākumu parlamentā.
Bijušais iekšlietu ministrs Kikls, kurš kopš 2021. gada vada Brīvības partiju, pēc panākumiem vēlēšanās vēlas kļūt par kancleru. Taču, lai kļūtu par jauno Austrijas līderi, viņam būtu nepieciešams koalīcijas partneris, kas nodrošinātu vairākumu parlamentā. Domājams, ka Brīvības partijai par koalīcijas izveidi nāksies iesaistīties garās sarunās ar citām partijām.
Austrijas tradicionālās politiskās partijas jau paziņojušas, ka apņemas neļaut izveidot šai labējai partijai valdību, līdz ar to nākamajā valdībā spēkus varētu apvienot Tautas partija un sociāldemokrāti.
Tieši šāda kombinācija ir dominējusi Austrijā jau kopš Otrā pasaules kara. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Tautas partijai un sociālistiem kopā būs 93 vietas, kas būtu pietiekami vairākumam.
Pārējās partijas plāno izslēgt Brīvības partiju no spēles
Līdzšinējais kanclers Nēhammers atzina, ka ir sarūgtināts, ka viņa partija zaudējusi pirmo vietu, taču norādīja, ka ir panācis atgūšanos no zemajiem aptauju reitingiem. Viņš vairākkārt uzsvēris, ka neveidos koalīciju ar Kiklu.
"Ar Herbertu Kiklu, kurš tic sazvērestību teorijām, kurš uzskata, ka Pasaules Veselības organizācija ir nākamā pasaules valdība un Davosas ekonomikas forums ir platforma, kur notiek sagatavošanās pasaules dominancei… ar viņu nevar saprātīgi un atbildīgi vadīt valsti," uzskata Nēhammers.
Arī Austrijas prezidents Aleksandrs van der Bellens, kurš nāk no Zaļo partijas, nav slēpis savu nepatiku pret Kiklu un diez vai nominēs viņu kanclera amatam.
55 gadus vecais Brīvības partijas līderis Kikls ātri vien nosodīja pārējo partiju vēlmi nepielaist viņu pie koalīcijas veidošanas sarunām, apsūdzot savus oponentus konstitucionālā precedenta pārkāpšanā un vēlētāju gribas ignorēšanā.
Pirms vēlēšanām, ņemot vērā Brīvības partijas popularitāti, bija bažas, ka Austrija varētu pievienoties tādu Eiropas valstu pulciņam kā Slovākija un Ungārija. Brīvības partijas līderis ir apņēmies deportēt patvēruma meklētājus un pārtraukt atbalstīt Ukrainu. Taču panākumi partijai viennozīmīgi ir labi, un tie vēlreiz apliecina labējo partiju uzvaras gājienu Eiropā, kas vērojams arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē.
2000. gadā, kad Austrijas Brīvības partija, kuru tolaik vadīja Jergs Haiders, vēlēšanās ieguva otro vietu un iekļuva valdībā (Haideram atkāpjoties), ES dalībvalstis noteica diplomātiskās sankcijas pret Vīni, tostarp apturēja augsta līmeņa sanāksmes. Ministri atklāti apsprieda Austrijas izslēgšanu no Eiropas Savienības. Tagad tas vairs nav iedomājams, jo galēji labējo iekļūšana valdībā nevienu vairs nešokē.
Populisti runā par to, par ko valdošās partijas klusē
Izteikti labējo, pret imigrantiem noskaņoto valdību saraksts Eiropā aug. Un daudzviet šīs partijas vismaz pagaidām ir otra populārākā partija, kas ļoti skaidri parāda vēlētāju noskaņojumu.
"Vairāku Eiropas valstu pilsoņi ir neapmierināti ar līdzšinējo valdības darbu, it sevišķi jautājumos, kas saistīti ar migrāciju," sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Pēcpusdiena" norāda politologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors. Piemēram, valdošie spēki noklusē, ka ne visi iebraucēji Eiropā ir izvēlējušies integrācijas ceļu.
Kudors uzskata, ka Eiropas pamatstraumes partijām nevajadzētu noklusēt reālas problēmas, kas saistās ar migrāciju, jo citādi šo nišu aizpilda populistu partijas, kas nereti izceļas arī ar prokrievisku nostāju.
Kudors secina, ka Krievija meklē jebkādu spriedzi Eiropas un ASV politikā, lai pielietu eļļu ugunī no abām pusēm. Pārsvarā likme tiek izdarīta uz konservatīvi noskaņoto cilvēku neapmierinātību.
"Kremlim zināmā mērā ir izdevies konservatīvām idejām, kam ir tiesības uz eksistenci un aizstāvību, kā tādu vagoniņu piekabināt klāt arī antiukrainisku nostāju. Protams, šī tendence ir satraucoša, un mēs to redzam gan ASV, gan Eiropā."
