Aizvadītajā naktī gaisa trauksme atkal atskanēja ne tikai Kijivā, bet arī vairākās citās vietās Ukrainā, tostarp Hersonas un Mikolajivas apgabalos. Uzbrukums galvaspilsētai ilga aptuveni trīs stundas, un notriekto dronu atlūzas Kijivā dažviet izraisīja ugunsgrēkus. Viens no šādiem ugunsgrēkiem izcēlās kādā augstceltnē. Glābēji no nama evakuēja trīs ievainotos un vēl 20 cilvēkus.
Komentējot Ukrainas gaidāmo pretuzbrukumu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka svarīga ir ne tikai munīcijas nodrošināšana, jauno brigāžu apmācība un Ukrainas taktika, bet arī laiks. Viņš skaidroja, ka attiecībā uz laiku, kā armija pārvietosies, lēmumi ir pieņemti.
Zelenskis arī sacīja, ka
šobrīd ar partneriem tiek gatavoti kopīgi soļi, lai stiprinātu aizsardzību aktīvai Ukrainas rīcībai.
Jāatgādina, ka nesen prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka Ukrainas bruņotie spēki jau veic pretuzbrukuma darbības, paskaidrojot, ka pretuzbrukums nav viens notikums, bet gan darbību virkne, starp kurām ir Krievijas karaspēka iznīcināšana dažādos virzienos.
ASV laikraksts "Wall Street Journal" vēsta, ka laikā, kamēr Krievija cīnījās par kontroli pār Bahmutas pēdējiem nostūriem, ukraiņu spēki ielauzās Krievijas teritorijā, radot nopietnas problēmas Maskavai. Tagad iebrucējiem ir jāpārvieto karaspēks no frontes uz savu robežu, lai to nosargātu.
Laikraksts norāda, ka desmit mēnešus ilgušais uzbrukums Bahmutai radījis iebrucēju pilnīgu izsīkumu un liedza viņiem iespēju virzīties uz priekšu. "Wall Street Journal" atzīmē, ka "Krievija atrodas strupceļā" un drīz zaudēs pilsētu. Citēts viens no Ukrainas komandieriem, kas vada pretuzbrukumu uz dienvidiem no pilsētas: "Mūsu mērķis ir taktiski ielenkt Bahmutu."
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara norādījusi, ka kauju intensitāte Bahmutas virzienā ir ievērojami samazinājusies. Pēc viņas teiktā, ienaidnieks veic karaspēka rotāciju, bet tam būtiski traucē Ukrainas bruņoto spēku apšaudes. Ukrainas armija norāda, ka Bahmutā vagneriešu vietā ienāk Krievijas gaisa desanta vienības un motorizēto strēlnieku vienības.
Visbeidzot, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks norādījis, ka
Ukrainas pēckara vienam no galvenajiem punktiem vajadzētu būt demilitarizētas zonas izveidošanai 100–120 kilometru dziļumā Krievijā.
Šādas zona attiektos uz agresorvalsts Belgorodas, Brjanskas, Kurskas un Rostovas apgabalu teritorijām. Pēc Podoļaka teiktā, tas nepieciešams, lai izvairītos no uzbrukuma atkārtošanās nākotnē, pasargājot Harkivas, Černihivas, Sumu, Zaporižjas, Luhanskas un Doneckas apgabalu iedzīvotājus. Viņaprāt, iespējams, pirmajā posmā demilitarizētajā zonā darbosies starptautisks kontroles kontingents.
KONTEKSTS
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos. Saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina tagad gatavo savu pretuzbrukumu.
Kopš pagājušā gada vasaras nogales smagas cīņas notikušas pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem, un tur Krievijas spēki cietuši milzīgus zaudējumus.
