Uzbekistānas iedzīvotāji šo svētdien dodas pie vēlēšanu urnām, lai nobalsotu par izmaiņām valsts pamatlikumā. Tomēr maz kurš šaubās, ka grozījumi konstitūcijā tiks atbalstīti.
Tas pavērs iespēju pašreizējam valsts prezidentam Šavkatam Merzijojevam palikt amatā līdz 2040. gadam. Ņemot vērā, ka Merzijojevam tagad 65 gadi, tad varētu teikt, ka tas gandrīz vai nodrošinās viņa valdīšanu līdz mūža galam.
Pamatlikuma grozījumi paredz pagarināt prezidenta pilnvaru laiku no pieciem uz septiņiem gadiem, kā arī ļaut pašreizējam valsts vadītājam kandidēt vēl uz diviem termiņiem. Tāpat tiek solīts stingrāk aizsargāt cilvēktiesības un piedāvāts aizliegt nāvessodu.
Varasiestādes apgalvo, ka izmaiņas konstitūcijā palīdzēs uzlabot valsts pārvaldi un dzīves kvalitāti šajā 35 miljonus iedzīvotāju lielajā valstī. Uzbekistānā iedzīvotāju tiesības un brīvības tiek stingri kontrolētas un ierobežotas jau kopš PSRS sabrukuma. Valstī nav ievērības cienīgas politiskās opozīcijas. Tiek ziņots, ka pirms referenduma valsts kontrolētajos medijos ir palielinājusies cenzūra.
Tomēr Uzbekistānas varasiestādes mēģinājušas piešķirt tautas nobalsošanai demokrātijas pieskaņu. Tika rīkoti dažādi aģitācijas pasākumi, kuros iesaistītas vietējās slavenības, kas cildināja prezidentu un piedāvātās izmaiņas.
Reklāmas piemērs – plakāti galvaspilsētā Taškentā rāda iedomātu sarunu starp tēvu un dēlu. Dēls piedāvā aiziet uz parku, bet tēvs atbild, ka vispirms ir jāiet nobalsot.
Sākotnēji konstitūcijas izmaiņas paredzēja arī autonomās Karakalpakstānas Republikas patstāvības ierobežošanu. Pērn pret to notika iedzīvotāju demonstrācijas, kas tika brutāli apspiestas. Toreiz bojā gāja vismaz 21 cilvēks. Tomēr strīdīgās izmaiņas no konstitūcijas grozījumiem pazuda.
Jāatgādina, ka Merzijojevs pie varas nāca 2016. gadā pēc iepriekšējā līdera Islama Karimova nāves. Pirms tam viņš ilgstoši bija premjerministrs. Merzijojevs veicis vairākas reformas, tostarp ierobežojis piespiedu nodarbinātību kokvilnas laukos.
Analītiķi saka, ka tikai laiks rādīs, vai lielāka cilvēktiesību aizsardzība, kas tiek piedāvāta jaunajā konstitūcijā, paliks tikai uz papīra vai arī tiks īstenota dzīvē.
