Kā vēsta Ukrainas armijas Ģenerālštābs, iebrucēji galvenos uzbrukuma operāciju veikšanas spēkus koncentrē Limanas, Bahmutas, Avdijivkas un Marjinkas pilsētu virzienos. Ģenerālštābs arī atzīmēja, ka šobrīd visi šie virzieni atrodas karadarbības epicentrā.
Krievijas iebrucēji zaudē spēkus
Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs sarunā ar medijiem informēja, ka Krievijas okupantu spēki izsmeļ savas iespējas. Ukrainas aizsardzības ministrs atzīmēja, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi Bahmutā ir milzīgi.
Pēc Rezņikova teiktā, Bahmutas reģionā kritušo un ievainoto Krievijas karavīru skaits katru dienu sasniedz aptuveni 500.
Apspriežot Ukrainas karaspēka pretuzbrukuma varbūtību, Ukrainas bruņoto spēku ģenerālleitnants Ihors Romaņenko atzīmēja, ka tas nevar tikt uzsākts, kamēr Ukraina neizpildīs stratēģiskās aizsardzības uzdevumus.
Romaņenko uzsvēra, ka Ukrainas aizstāvjiem ir jāaptur ienaidnieka virzība uz priekšu, jāiznīcina pēc iespējas vairāk ienaidnieka dzīvā spēka un tehnikas, piespiežot Krieviju pāriet aizsardzībā.
Krievijai nepietiek resursu visas frontes līnijas noturēšanai
"Šie uzdevumi vēl nav izpildīti," sacīja Romaņenko. Ģenerālis arī piebilda, ka šobrīd varētu būt labākais laiks, kad to panākt, jo Krievijas karaspēks izretinās gar frontes līniju, mēģinot pasniegt kā būtiskus Avdijivkas virzienā gūtos panākumus.
"Krievi, veicot uzbrukumus Ukrainas austrumu daļā, pārvērtē savus spēkus, tāpat kā viņi to darīja kara sākumā, uzbrūkot mūsu valsts ziemeļos.
Tādēļ šobrīd viņi izretina savus spēkus austrumos – pa 1200 kilometru garo frontes līniju. Nesanāk, resursu nepietiek," secināja Romaņenko.
Ukraiņu ģenerālis arī sacīja, ka gaidāmajam Ukrainas karaspēka pretuzbrukumam varētu būt vairāk nekā viens virziens. Ģenerālis uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai vēl vairāk izretinātu Krievijas karaspēku gar frontes līniju, kas savukārt novājinātu tā iespējas atvairīt pretuzbrukumu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi Putina arestam, apsūdzot viņu kara noziegumos saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju.
