Gerškovičs tika aizturēts Krievijas pilsētā Jekaterinburgā, kur atradies darba uzdevumā.
Krievijas drošības dienesti apgalvo, ka viņš centies iegūt slepenu informāciju par Krievijas militāro rūpniecību. Pēc aizturēšanas viņš pārvests uz tiesu Maskavā, kur aiz slēgtām durvīm un liedzot piekļuvi arī viņa advokātam, žurnālistam tika piespriests pirmstiesas apcietinājums līdz maija beigām.
Gerškovičs ir pirmais ASV izdevuma žurnālists, kas aizturēts Krievijā par spiegošanu kopš Aukstā kara.
Pēdējais šāda veida gadījums bija 1986. gadā, kad PSRS drošības dienesti Maskavā aizturēja amerikāņu žurnālistu Nikolasu Daņilovu. Pēc dažām nedēļām viņš tika apmainīts pret padomju diplomātu, kurš Ņujorkā bija aizturēts par spiegošanu.
Baltais nams nosodījis Gerškoviča aizturēšanu un ir tiešā saziņā par to ar Maskavu.
FDD apgalvo, ka Gerškovičs pēc ASV rīkojuma vācis informāciju par Krievijas militārās rūpniecības uzņēmumu.
Dienests neatklāj, kad žurnālists tika aizturēts. Maskavas tiesa ceturtdien nolēma paturēt Gerškoviču apcietinājumā vismaz līdz 29. maijam.
Breaking: Russia’s main security agency said it had detained Wall Street Journal reporter Evan Gershkovich, a U.S. citizen, for what it described as espionage https://t.co/5mr3h7uroZ
-- The Wall Street Journal (@WSJ) March 30, 2023
Gerškovičam, ja viņš tiks atzīts par vainīgu spiegošanā, draud līdz 20 gadiem ilgs cietumsods.
"The Wall Street Journal" vadība paudusi satraukumu par žurnālista aizturēšanu un pieprasa nekavējoties viņu atbrīvot.
Laikraksts noliedz Krievijas specdienestu apgalvojumus, ka Gerškovičs spiegojis Amerikas valdības interesēs.
Starptautiskā žurnālistu organizācija "Reportieri bez robežām" paziņoja, ka to satrauc notiekošais, kas izskatās pēc atriebības. Proti, Gerškovičs izmeklējis Krievijas privātā algotņu grupējuma "Vagner" darbību.
Agrāk viņš strādājis ziņu aģentūrā "AFP" un laikrakstā "The Moscow Times". Strādājot "The Wall Street Journal" Maskavas birojā, Gerškovičs rakstīja par Krieviju un Ukrainu.
Viņa pēdējais raksts, kas tika publicēts šonedēļ, bija veltīts Krievijas ekonomikas lejupslīdei Rietumu sankciju ietekmē.
Viņš rakstīja par to, ka Kremlim ir grūtības sabalansēt pieaugošos militāros tēriņus ar sociālā budžeta nodrošināšanu.
Šorīt žurnālistam bija paredzēta intervija ar Krievijas politisko stratēģi Jaroslavu Širšikovu, uz kuru viņš neieradās. Žurnālista kolēģi vairākas stundas nevarēja sazināties ar Gerškoviču, tāpēc sazinājās ar Širšikovu, kurš pastāstīja par savu pēdējo tikšanos ar žurnālistu pirms divām nedēļām.
"Mēs runājām par sabiedrības attieksmi pret karu. Par to, ka visi sarunu šovi valsts kanālos piedzīvo strauju kritumu reitingos, ka cilvēki sāk nogurt no šīs situācijas.
Mēs nerunājām par militāro industriju vai par valsts drošību. Es esmu politiskais stratēģis, un šīs tēmas mani neskar," stāsta Širšikovs.
Žurnālists tikšanās laikā esot uzticējis Širšikovam arī savas bažas par darbību Krievijā.
"Viņš ar bažām teica, ka viņam tiešām patīk šeit dzīvot. Viņš mīl Krieviju, viņa tēvs ir no Maskavas, māte no Odesas. 1979. gadā viņi emigrēja uz ASV. Viņš piedzima tur, bet lieliski runā krieviski.
Viņš bažījās, ka viņu varētu izraidīt no valsts, teica, ka pēdējā laikā Maskavas ielās ir bīstami runāt ar amerikāņu akcentu."
Pētnieciskais žurnālists un krievu izlūkdienestu eksperts Andrejs Soldatovs žurnālista aizturēšanu nosaucis par "tiešu uzbrukumu visiem ārvalstu žurnālistiem, kas aizvien strādā Krievijā".
Žurnālistu darbs valstī kļuva arvien sarežģītāks jau pirms kara Ukrainā. Neatkarīgie mediji tika pasludināti par ārvalstu aģentiem, bet atsevišķi lielo rietumvalstu mediju darbinieki izraidīti no valsts.
Sākoties iebrukumam, Krievija ieviesa jaunu pantu krimināllikumā par viltus ziņu izplatīšanu un "valsts armijas diskreditēšanu", ko izmantoja, lai apsūdzētu daudzus Kremļa pretiniekus. Šī likuma ietekmē vairāki rietumu žurnālisti paši nolēma pamest valsti.
Krievijā šobrīd apcietinājumā atrodas vairāki ASV pilsoņi; starp Vašingtonu un Maskavu turpinās ilgas un sarežģītas sarunas par ieslodzīto apmaiņu.
Krievija un ASV pirms dažiem mēnešiem veica ieslodzīto apmaiņas darījumu, kad par neliela marihuānas daudzuma vešanu notiesātā amerikāņu basketboliste Britnija Grainere tika apmainīta pret Krievijas ieroču tirgoni Viktoru Butu.
