Sadaļas Sadaļas

Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Septiņpadsmitās ziemas olimpiskās spēles Lillemammerē

Labrīt

OLIMPISKIE ZIBŠŅI: Astoņpadsmitās ziemas olimpiskās spēles Nagano

30 gadu ilgais strīds par Maķedonijas nosaukumu varētu tikt atrisināts šogad

30 gadus ilgajam strīdam par Maķedonijas valsts nosaukumu redzams gals

Cerot uz jaunu impulsu strīda atrisināšanā, kas jau gandrīz 30 gadus gandējis Maķedonijas un Grieķijas attiecības, šodien Davosā pirmo reizi tiekas abu valstu premjeri Zorans Zaevs un Aleksis Ciprs. Abi paziņojuši, ka strīdu par Maķedonijas valsts nosaukumu beidzot varētu atrisināt jau šogad.

1991.gadā Maķedonija ieguva neatkarību no Dienvidslāvijas, taču valsts nosaukums sagandēja tās attiecības ar kaimiņu Grieķiju. Jo tāds ir arī Grieķijas ziemeļu reģiona nosaukums, un Atēnas uzstāj, ka tās kamaiņvalstij nav tiesību saukties Maķedonija, jo tas var būt par pamatu teritoriālām pretenzijām.

Šī iemesla dēļ Apvienotājās Nācijās Maķedonijai dots pagaidu nosaukums – „Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija”.

Taču jaunais gads sarunās liekas ienesis jaunu sparu un parādījušās cerības uz drīzu kompromisu. Abas valstis šomēnes paziņoja, ka intensīvi strādā pie nosaukuma strīda atrisināšanas. Pagājušajā nedēļā Maķedonijas un Grieķijas amatpersonas tikās ANO rīkotajās sarunās par šo jautājumu, un komentāri pēc tam bija cerīgi.

Atēnas paziņojušas, ka abu pušu nostājas atsevišķos jautājumos ir „tuvas”, un sarunas sekmē arī Eiropas Savienības iesaistīšanās.

Maķedonijas premjers Zorans Zaevs uzskata, ka vienošanos par nosaukumu varētu panākt jau līdz jūlijam, bet Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs domā, ka šogad.

Papildu impulss var būt abu šodienas tikšanās Šveicē Davosā Pasaules Ekonomikas foruma aizkulisēs. Tā būs Zaeva un Cipra pirmā tikšanās.

Abas puses ir nogurušas no gadiem ilgā strīda, vērtē Maķedonijas premjera vietnieks Bujars Osmani. Komentārā aģentūrai ''Associated Press'' viņš aicināja ciešāk iesaistīties Eiropas Savienību, brīdinot, ka jautājuma atstāšana novārtā var radīt politisku un drošības krīzi, kas skartu arī pārējo Eiropu:

„Domāju, ka kopumā abās valstīs ir jūtams nogurums no šī ilgstošā strīda starp manu valsti un Grieķiju. To var ievērot visās mūsu tikšanās reizēs ar Grieķijas politiskajām amatpersonām. To var ievērot sabiedriskajās diskusijās abās valstīs. Bet tas ir acīmredzams arī mūsu starptautisko partneru pieejā, kas atkal pievērsuši pastiprinātu uzmanību tam, lai mūsu valstis spētu atrast abpusēji pieņemamu risinājumu. Tomēr domāju, ka svarīgi ir tas, ka esam sasnieguši būtisku progresu abpusējās uzticēšanās stiprināšanā. Es ticu, kas tas ļaus atrast strīda galīgo risinājumu.”

Grieķijas ziemeļos esošajā Maķedonijas reģionā atrodas tādas pilsētas kā Saloniki. Reģions bija leģendārā sengrieķu karavadoņa Maķedonijas Aleksandra varas centrs, un grieķu apziņā tas ieņem ļoti svarīgu lomu. Tādēļ Grieķijā ir daudzi, kas asi iebilst jebkādiem kompromisiem, kas pieļautu vārda „Maķedonija” atrašanos kaimiņvalsts nosaukumā.

Aizvadītajā svētdienā stingrās nostājas piekritēju un nacionālistu rīkotajās demonstrācijās Salonikos piedalījās vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku - saskaņā ar policijas aplēsēm; protestu rīkotāji gan apgalvoja, ka cilvēku bijis daudz vairāk – 400 tūkstoši.

Grieķijas kreisi noskaņotā premjera Cipra valdība pirmdien paziņoja, ka demonstrāciju apmēri sarunas ar Skopji neietekmēs. Bet nacionālisti sola turpināt cīņu. Labējo radikāļu partijas „Zelta rītausma” līderis Niks Mihaloliaks:

„Mēs uzstājam, ka mums ir jāsaka „nē” jebkādam kompromisam attiecībā uz mūsu Maķedoniju. Jebkāds nosaukuma salikums, kurā būs ietverts vārds „Maķedonija”, mūsu ieskatā ir nacionālā nodevība. Mēs nosodām elites politiskās partijas par viņu viltīgo pretnacionālo politiku attiecībā uz šo tautai nozīmīgo jautājumu.”

Nosaukuma strīda dēļ Grieķija līdz šim bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Eiropas Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča norāda, ka Brisele atzinīgi novērtē abu pušu jaunos centienus uzlabot attiecības un atrisināt strīdu:

„Esam vairākkārt norādījuši, ka joprojām ļoti svarīga ir labu kaimiņattiecību uzturēšana, tostarp abpusēji pieņemama risinājuma atrašana nosaukuma jautājumā ANO organizētajās sarunās. Tādēļ mēs atzinīgi novērtējam panākto progresu un spertos soļus. Mēs turpināsim uzmanīgi sekot notikumu attīstībai.”

Gadu gaitā grieķu kareivīgums Maķedonijas jautājumā ir mazinājies. Aptaujas liecina, ka divas trešdaļas tagad atbalsta abpusēji pieņemama risinājuma atrašanu. Vienošanās gadījumā par to būs jābalso Grieķijas parlamentā.

Saskaņā ar Maķedonijas mediju vēstīto - pašlaik tiek apspriesti pieci valsts nosaukuma varianti, un visi saturot vārdu „Maķedonija”. Starp variantiem esot tādi nosaukumi kā „Jaunmaķedonija” un „Ziemeļmaķedonija”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt