Slaidiņš: Krievija ar masveida triecieniem cer piespiest Ukrainu uzsākt miera sarunas

Ukrainā naktī uz piektdienu piedzīvotais masveida Krievijas uzbrukums nebija negaidīts. Arī ukraiņu izlūki iepriekš tika brīdināti, ka Krievija uzkrāj tam nepieciešamo bruņojumu, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

"Tas noteikti nav atbildes trieciens par šonedēļ nogremdēto Krievijas desanta kuģi, jo šāda operācija tiek plānota ilgāku laiku. Tam tika izvēlētas šīs pēdējās gada dienas. Tas bija gaidāms, tikai nebija zināms, kad tas notiks," norādīja Slaidiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Krievija ar šiem triecieniem mēģina panākt to, lai Ukrainas iekšienē sāktos protesta akcijas, piespiežot Ukrainas valdību piekrist miera sarunām.

Vērtējot šī brīža situāciju frontē, Slaidiņš sacīja, ka Ukrainas pretuzbrukums nav sasniedzis mērķus, taču kopumā gads Ukrainai beidzies pozitīvi.

Ukraiņiem izdevies noturēt Krievijas spiedienu valsts ziemeļaustrumos, kā arī praktiski izolēt Krievijas Melnās jūras floti un padzīt to no Sevastopoles.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Šī gada griezumā mēs varam redzēt, ka ir arī triecieni pa Krievijas teritoriju – pa lidlaukiem, militārās rūpniecības objektiem un arī pašu Maskavu. Pirms gada tā nebija, bet šogad mēs redzam, ka ukraiņi ir spējuši dot triecienus tālāk par Ukrainu," vērtēja Slaidiņš.

Eksperts arī norādīja, ka gads Ukrainai bijis arī izaicinājumu pilns, cīnoties par militāro un finansiālo palīdzību no Rietumu sabiedrotajiem. Taču viņš arī esot pilnībā pārliecināts, ka svarīgākie lēmumi jau ir pieņemti un Ukraina nākamgad saņems nepieciešamo atbalstu.

Prognozējot situāciju nākamajā gadā, Slaidiņš teica, ka, ja vien konflikts netiks iesaldēts, visticamāk, ukraiņiem jādomā, kā veikt militārās operācijas, jo Krievijas nodomi ir pilnībā skaidri – okupācijas spēki neapstāsies un turpinās uzbrukt, kamēr nebūs sasniegti politiskās varas izvirzītie mērķi.

Ukrainā šobrīd arī tiek apspriesta kārtība, kādā turpmāk tiks mobilizēti tās iedzīvotāji. Slaidiņš to nodēvēja par pilnībā normālu procesu un piebilda, ka bez mobilizācijas Ukrainā patiešām neiztikt, jo katru dienu bruņoto spēku karavīru vidū ir zaudējumi.

"Ja grib uzvarēt, tad šī mobilizācija ir jāveic. Un arī visai ekonomikai jābūt "uz militārajām sliedēm". Nav iespējams uzvarēt ar pašapmierinātību un sevis iemidzināšanu," vērtēja majors. "Vienīgi ukraiņu karavīrs – apmācīts, sagatavots un motivēts – spēs uzvarēt." 

Viņaprāt, mobilizācija noritēs tā, kā paredzēts, un Krievija šobrīd informatīvajā karā dara visu, kas tās spēkos, lai to izjauktu.

Viņš arī uzsvēra, ka bez Rietumu atbalsta Ukrainai nespēs veikt mobilizēto apmācību, tāpēc sabiedrotajiem ir jādomā, kā ar to palīdzēt.

"Bruņojums noteikti jāpērk – bez moderna bruņojuma, kā jau teica [Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs] Zalužnijs, nevarēs uzvarēt šo karu. Bet, klausoties Zalužnija pēdējo preses konferenci, man likās, ka viņš ir diezgan optimistiski noskaņots uz nākamo gadu."

Cerīgi uz nākamo gadu raugās arī Slaidiņš.

Slaidiņš pauda, ka Ukrainai noteikti nākamgad jādomā, kur "izdarīt spēcīgāku sitienu" un, visticamāk, ka tas būs frontes dienvidos – Zaporižjā un Hersonā.

"Tur izskatās daudz lielākas iespējamība, ka Ukraina varētu attīstīt uzbrukumu, tāpēc ļoti gaidīti ir F-16, lai pastiprinātu Ukrainas gaisa spēkus, kuriem noteikti būs liela loma turpmākajos uzbrukumos. Krievija noteikti mēģinās noturēt Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo ukraiņi uzskata, ka karadarbību vajag pārnest uz Krimu, un tas izmainīs situāciju visā frontē."

Majors arī piebilda, ka valsts ziemeļaustrumos ir sarežģīti veikt militārās operācijas, tāpēc tur svarīgākais, lai Ukrainas spēki notur Krievijas spēku ilgstošo spiedienu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti