Objekts atrodas netālu no Ukrainas un Krievijas robežas valsts dienvidaustrumos esošajā Narovļas pilsētā, liecina žurnālistu atklātā informācija.
Aculiecinieki, kuriem izdevies no šīs ieslodzījuma vietas izkļūt, stāstīja, ka vieta atgādinājusi pamestu padomju kolhozu. Tajā bija daudz militāras tehnikas, tostarp tanki un padomju pretgaisa aizsardzības iekārtas.
Žurnālisti izmantoja "Planet Labs" satelītattēlus, lai atrastu konkrētu šīs filtrācijas nometnes atrašanās vietu. Uzdevumu apgrūtināja pilsētā izkaisītās militārās tehnikas kopas.
Taču kadastra dati, kurus pārskatīja žurnālisti, liecina, ka teritorija Narovļā, kur Krievijas militārie spēki glabāja savu aprīkojumu un veica operācijas, tostarp, kur atradās arī lauka slimnīca, reģistrēta kā Baltkrievijas valsts uzņēmumam "Pripyat Alliance" piederoša vieta.
Šī valstij piederošā uzņēmuma īpašnieks ir Baltkrievijas Republikāniskā patērētāju biedrību savienība "Belkoopsojuz", kuru pārrauga Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko Ministru padome.
Lai gan pats Lukašenko centies mazināt savas valsts lomu karā Ukrainā, Ukrainas cilvēktiesību grupas "Sich" juriste Jūlija Poļehina sacīja, ka viņš ir atbildīgs par pārkāpumiem, kas pastrādāti Krievijas vadītajā objektā Baltkrievijā.
Poļehina uzsvērusi, ka filtrēšanas nometnes nevar izveidot bez pilnvarotām valdības amatpersonām, kurām ir jādod sava piekrišana.
Viens no ukraiņu karavīriem, kas bijis tur ieslodzīts, atzinis, ka dzirdējis objektā pastāvīgu kliegšanu.
Ziņojumi par sagūstīto cilvēku spīdzināšanu Narovļā izskanēja jau dažus mēnešus pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Ukrainas ieslodzīto atbrīvošanas koordinācijas grupas eksperte Irīna Badanova 2022. gada jūlijā publicētā intervijā sacīja, ka Narovļā atrodas "filtrācijas nometne, kurā notiek vislielākā vardarbība pret civiliedzīvotājiem-ķīlniekiem".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
