Viņš atgādināja, ka Putins ceturtdien Kazahstānas apmeklējuma laikā atkal "reklamējis" Krievijas raķetes – "viņa gatavību nogalināt un iznīcināt".
"Ir skaidrs, ka Putins grib pievienot vēl tūkstošiem [raķešu savam arsenālam]. Viņš nav ieinteresēts izbeigt šo karu. Turklāt Putins grib novērst, ka šo karu izbeigtu citi. Tagad draudot ar savu [ballistisko raķeti] "Orešņik", viņam vienīgais mērķis ir izjaukt prezidenta Trampa centienus, kas noteikti sekos viņa inaugurācijai. Putins tagad grib eskalēt situāciju, lai prezidentam Trampam neizdotos izbeigt karu," sacīja Zelenskis.
Saskaņā ar Zelenska teikto Putins ir vienīgais šī kara vaininieks un vienīgais, kurš tic karam.
"Tāpēc Putina eskalācija tagad ir spiediena forma ar mērķi piespiest ASV prezidentu pieņemt Krievijas nosacījumus. Mēs apzināmies visus pastāvošos draudus," uzsvēra Zelenskis.
Viņš arī aicināja visus valsts iedzīvotājus meklēt patvērumu vienmēr, kad tiek iedarbinātas gaisa trauksmes sirēnas un tiek paziņots par raķešu draudiem.
"Šis ir stingrs noteikums – noteikums, kas nav atkarīgs no nekādiem paziņojumiem, kuri nāk no Krievijas.
Tieši tagad var būt vēl vairāk Krievijas mēģinājumu sēt bailes un izmisumu Ukrainā. Mums visiem ir vajadzīga izturība, lai to pārciestu. Un mums ir vajadzīga vienotība ar visiem mūsu partneriem," sacīja Zelenskis.
Viņš paziņoja, ka Putins tagad dara to, ko vienmēr darījis – "iebiedē, šķeļ un mēģina salauzt vai destabilizēt katru no mums atsevišķi". "Viņš nespēj izdarīt neko citu. Viņš zaudē, kad ir izolēts. Un viņam jāzaudē tagad visā. Un tas būs droši visiem," sacīja Zelenskis.
Sīvas cīņas austrumu frontē
Krievijas spēki turpina izdarīt lielu spiedienu visā frontes garumā, taču asiņainākās kaujas notiek tieši Doneckas apgabalā, ziņo Ukrainas ģenerālštābs.
Sevišķi sīvas kaujas Doneckas apgabalā notiek Kurahovē, kur okupantiem izdevies gūt zināmus panākumus.
Aizvadītajā diennaktī visā Ukrainā notika gandrīz divsimt kauju, no kurām lielākā daļa bija tieši Doneckas apgabalā.
Šajā apvidū Krievija koncentrē lielākos savus spēkus, vēsta Ukrainas ģenerālštābs.
Aktīva karadarbība norisinās arī Hersonas apgabalā Dņepras krastos. Šeit okupanti mēģina veikt desanta operācijas un nostiprināties daudzajās upes salās, taču Ukrainas karavīriem izdevies visus uzbrukumus veiksmīgi atvairīt.
Piegādā jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas
Lai aizsargātos no Krievijas raķešu uzbrukumiem, Nīderlande Ukrainai piegādājusi trīs jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" palaišanas iekārtas, paziņojis Nīderlandes aizsardzības ministrs Rubens Brekelmans.
Ukraina ir saņēmusi vismaz trīs "Patriot" sistēmas no Vācijas un vienu no ASV. Citas valstis, piemēram, Nīderlande un Spānija, ir piegādājušas atsevišķas palaišanas iekārtas vai raķetes.
Zelenskis šonedēļ sacīja, ka galvenās saistības no NATO jūlija samita Vašingtonā, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas un cits militārais atbalsts, vēl nav pilnībā īstenotas.
Kijiva ir aicinājusi savus partnerus nodrošināt papildu pretgaisa aizsardzības līdzekļus, jo Krievija pirms ziemas pastiprina triecienus pilsētām, tostarp arī ceturtdien, 28. novembrī, notika masīvs uzbrukums Ukrainas energosistēmai. Pēc pēdējiem Krievijas uzbrukumiem trīs Ukrainā strādājošās atomelektrostacijas samazinājušas elektroenerģijas ražošanu. Uz to paziņojumā norādīja Starptautiskās Atomenerģijas vadītājs Rafaels Grossi, kurš uzsvēra, ka Ukrainas enerģētikas infrastruktūra ir ārkārtīgi trausla un neaizsargāta, pakļaujot kodoldrošību lielam riskam.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
