Džihādistu grupējums "Hayat Tahrir al Sham" (HTS) un sabiedrotie Turcijas atbalstītie grupējumi "izšāva artilērijas lādiņus uz universitātes studentu mājām Alepo pilsētā, nogalinot četrus cilvēkus, radot materiālus zaudējumus, kā arī izraisot paniku studentu vidū," paziņoja Lielbritānijā bāzētā sīriešu aktīvistu organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR).
Tikmēr Krievijas gaisa triecienos Alepo lauku apvidū ceturtdien nogalināti 19 civiliedzīvotāji.
Krievija ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada cieša sabiedrotā un pirmo reizi iejaucās Sīrijas pilsoņu karā 2015. gadā, konflikta gaitu vēršot par labu prezidentam, kura spēki tolaik kontrolēja tikai piekto daļu valsts teritorijas.
Bet "Hayat Tahrir al Sham" ir džihādistu grupējums, kas atdalījies no "Jebhat al Nusra" jeb "Al Qaeda" Sīrijas atzara. Daudzās valstīs grupējums atzīts par teroristisku organizāciju.
HTS un tā sabiedrotie kaujinieki ceturtdien sāktajā ofensīvā ieņēma vairākas svarīgas pozīcijas Alepo provincē.
Saskaņā ar SOHR datiem kaujās nogalināti 242 cilvēki – 218 kaujinieki un Sīrijas valdības spēku karavīri, kā arī 24 civiliedzīvotāji.
Tiek ziņots, ka uzbrūkošie spēki ir sagrābuši ieroču noliktavas un bruņumašīnas.
Ziņu aģentūrai "Reuters" avots valdības armijā sacīja, ka kaujinieki atrodas desmit kilometru attālumā no Alepo pilsētas nomalēm
un vairākus kilometrus no Nublas un Zahras – divām pārsvarā šiītu pilsētām, kurās atrodas Libānas šiītu grupējuma "Hizbullāh" vienības.
Kaujinieki uzbrukuši arī Nairabas aviobāzei uz austrumiem no Alepo.
Saskaņā ar Turcijas ziņu aģentūras "Anadolu" aprēķiniem līdz 28. novembrim kaujiniekiem izdevies izspiest Sīrijas armiju no 32 apdzīvotām vietām un ieņemt 245 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Stratēģijas un politikas institūta "New Lines" analītiķis Niks Herass medijam "France24" sacīja, ka nemiernieki "cenšas novērst iespēju, ka Alepo reģionā varētu sākties Sīrijas militārā kampaņa, par ko liecina Krievijas un Sīrijas valdības gaisa triecieni pret nemiernieku rajoniem".
Tā kā džihādistiem pievienojušies arī kaujinieki no Turcijas, "Ankara tādā veidā sūta vēstījumu gan Damaskai, gan Maskavai, lai tās atkāpjas no saviem militārajiem centieniem Sīrijas ziemeļrietumos," vērtēja Herass.
Zināms, ka Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu pilsoņu karā atbalsta ne tikai Krievija, bet arī Irāna un tās sabiedrotie kaujinieku grupējumi, tostarp "Hizbullāh". Ceturtdien Sīrijā kaujās starp valdības spēkiem un džihādistiem nogalināts arī kāds Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis, vēstīja Irānas ziņu aģentūra.
Sīriju jau vairāk nekā desmit gadus ir pārņēmis pilsoņu karš, lai gan pēdējos gados konflikta intensitāte ir mazinājusies. "Reuters" norāda, ka šobrīd notiekošais ir lielākais valdības pretinieku uzbrukums kopš 2020. gada marta, kad Krievija, kas atbalsta Sīrijas valdību, un Turcija, kas atbalsta islāmistus, vienojās par pamieru.
KONTEKSTS:
2011. gada sākumā vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs iedzīvotāji sacēlās pret ilggadējiem autokrātiem. Protestu vilnis ieguva nosaukumu "arābu pavasaris". To rezultātā gāza nedemokrātiskos vadītājus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā.
Arī Sīrijas iedzīvotāji izgāja ielās, lai paustu neapmierinātību ar tolaik jau vairāk nekā desmit gadus valdījušo autoritāro prezidentu Bašāru al Asadu. Viņš pret protestētājiem nosūtīja armiju, kas bez žēlastības apspieda demonstrācijas.
Režīma opozicionāri ķērās pie ieročiem. Sīrijā izcēlās pilsoņu karš, kurā Asadam lojālie spēki cīnījās pret neskaitāmiem dumpinieku grupējumiem, kuri nereti apkaroja arī viens otru. Pēc dažiem gadiem valstī izveidojušos varas vakuumu izmantoja džihādistu grupējums "Islāma valsts", kas pārņēma kontroli plašā teritorijā. Visas konfliktā karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos un kliedzošos cilvēktiesību pārkāpumos.
