Šis pavērsiens pastiprinājis politisko nestabilitāti Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstī Rumānijā, kur svētdien gaidāmas arī parlamenta vēlēšanas.
Tiesa atlikusi lēmumu par rezultātu apstiprināšanu
Rumānijas Konstitucionālā tiesa ceturtdien lika pārbaudīt un pārskaitīt visas prezidenta vēlēšanās nodotās balsis. Piektdien pēcpusdienā tiesa sanāca uz sēdi, lai lemtu, vai anulēt pagājušajā svētdienā notikušā balsojuma rezultātus. Taču pēc sēdes tika paziņots, ka lēmums ir atlikts līdz 2. decembrim.
Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēja populists, Krievijai draudzīgais Kelens Džordžesku, kurš saņēma gandrīz 23% balsu. Tas izraisīja zināmu politisko zemestrīci.
Konstitucionālā tiesa bija saņēmusi nacionālkonservatīvas ievirzes prezidenta kandidāta, Eiropas Parlamenta deputāta Kristiana Terheša sūdzību. Viņš savā pieprasījumā apgalvoja, ka par labu sāncensim Ludovikam Orbānam nodotās balsis tika pieskaitītas liberāli noskaņotajai Elenai Laskoni, kura līdz ar Džordžesku iekļuvusi prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Viņa par nepilniem 3000 balsu apsteidza sociāldemokrātu kandidātu, tagadējo Rumānijas premjeru Marčelu Čiolaku.
Terhešs savā sūdzībā arī pauž, ka Laskoni pārstāvētais politiskais spēks – Rumānijas Glābšanas savienība – esot pārkāpis vēlēšanu aģitācijas ierobežojumus. Proti, šī partija aicināja vēlētājus doties balsot, vēl pirms svētdien tika slēgti iecirkņi, kuros balsis nodeva diasporas rumāņi.
Balsu pārskaitīšana neiet tik raiti
Kas attiecas uz balsu pārskaitīšanu, tad skaidrs, ka visu teju deviņu ar pusi miljonu vēlētāju balsis nav izdevies pārskaitīt tiesas noteiktajā termiņā – līdz piektdienas pulksten 14. Balsu pārbaudes un pārskaitīšanas gaita katrā reģionā ir atšķirīga. Kā vēsta "Radio Brīvā Eiropa" rumāņu dienests, tad valsts ziemeļaustrumu Jasi apgabalā pusdienlaikā balsu pārskaitīšana vēl pat nebija sākusies.
Rumānijas Centrālā vēlēšanu komisija noteikusi, ka visas balsis jāpārskaita līdz svētdienai, pulksten 22 vakarā.
Centrālā vēlēšanu komisija arī lūgusi apgabalu vēlēšanu komisijām neizziņot pārskaitīto balsu iznākumu.
Jāatzīmē, ka balsu pārskaitīšanā nepiedalās novērotāji. Nevalstiskās organizācijas "Expert Forum" pārstāvis Septimius Pervu, komentējot "Radio Brīvā Eiropa" šo lēmumu, paziņojis, ka vēlēšanu komisija būtībā ir atcēlusi visus patiesuma pārbaudes mehānismus un plāno vērsties tiesā. Šīs organizācijas prasību piedalīties balsu pārskaitīšanā ir apmierinājusi Ilfovas apgabaltiesa (Bukarestes apkaimē). Zināms, ka Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par balsu pārskaitīšanu ir pārsūdzējusi arī Rumānijas Glābšanas savienība.
Gadījumā, ja Konstitucionālā tiesa nolems anulēt prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Toni Grebles pausto prezidenta vēlēšanu pirmā kārta atkārtoti varētu tikt rīkota 15. decembrī, bet otrā – divas nedēļas vēlāk, 29. decembrī, tieši pirms Jaunā gada.
Grūti prognozēt parlamenta vēlēšanu iznākumu
Svētdien, 1. decembrī, Rumānijā notiks arī parlamenta vēlēšanas. Skaidrs, ka "TikTok" algoritmu atbalstītā Džordžesku panākumi met ēnu uz līdz šim izteiktajām prognozēm par vietu sadalījumu nākamajā Rumānijas parlamenta sastāvā.
Līdz šim aptaujas paredzēja valdošās Sociāldemokrātiskās partijas uzvaru, taču jaunākajā firmas "AtlasIntel" aptaujā lielāko vēlētāju atbalstu (22,4%) gūtu labēji populistiskā "Rumāņu vienības alianse".
Kā vēsta "Deutsche Welle", aptaujas pagājušajā nedēļā paredzēja sešu partiju iekļūšanu parlamentā, vēlēšanās, taču atvērts paliek jautājums, kā tagad sadalīsies balsis. Daļa politikas vērotāju neizslēdz, ka labējā spārna partijas varētu gūt balsu vairākumu likumdevējā.
Premjerministrs Marčels Čiolaku, kurš prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ieguva trešo vietu, piektdien paziņoja, ka neatkarīgi no balsu pārskaitīšanas rezultāta par prezidenta amatu nesacentīsies, un viņa pārstāvētajiem sociāldemokrātiem tagad svarīgākas ir tieši parlamenta vēlēšanas.
Likmes ir augstas
"Tas jau ir ietekmējis sabiedrības noskaņojumu. Mēs redzējām pieaugošu tendenci galēji labējo atbalstam. Izskatās, ka "Rumāņu vienības alianse" tuvojas 40 procentu [atbalstam]. Tas nebūs vairākums, bet noteikti ar ietekmi, ņemot vērā citu partiju iespēju veidot koalīciju," telekanālam "TVP World" prezidenta vēlēšanu ietekmi uz gaidāmajām parlamenta vēlēšanām komentē domnīcas "Visegrad Insight" pētnieks Radu Albu-Komenesku.
"Ar šo partiju kā ietekmes rīku, kas veic spiedienu uz izstrādājamajiem likumprojektiem, manuprāt,
Rumānija riskē ar izmaiņām politikā – sākot no daļējas atvienošanās no vienotā tirgus un beidzot ar izmaiņām ārpolitikā attiecībās ar ES, NATO un Ukrainu. Tā ka likmes ir augstas."
"AtlasIntel" vadītājs Andrejs Romans izdevumam "Politico" paudis vērtējumu, ka ir liela ticamība, ka pēc vēlēšanām Rumānijā varētu tikt izveidota mazākuma valdība.
Viens gan ir skaidrs – šīs vēlēšanas varētu būt nozīmīgākās, kādas bijušas kopš autoritārā Čaušesku režīma krišanas pirms 35 gadiem.
Krievijai ir izdevīgi novājināt ES un NATO valstis
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noliedzis Krievijas iejaukšanos Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, šādas apsūdzības nosaucot par nepamatotām.
Taču daudzi politikas analītiķi secina, ka Maskavas interesēs ir veicināt politisko nestabilitāti ES un NATO dalībvalstīs.
"Runājot par haosu un neparedzamību – nu redziet, šie ir divi vārdi, kas Krievijas Federācijai ir ārkārtīgi mīļi,
un šai ziņā mēs redzam – attiecībā uz ārpolitiku vai notikumiem kaimiņvalstīs –, ja ir kāds, kas šobrīd priecājās par šāda veida situāciju, tad tā noteikti ir Krievija vai Kremļa iemītnieki," sarunā ar Latvijas Radio atzina Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, pētniece Sigita Struberga.
Viņa arī norādīja, ka Rumānijā notikušais liks turpmāk lielāku uzmanību pievērst sociālajiem medijiem. To ietekmi uz politiskajiem procesiem jau iepriekš rādīja, piemēram, "Brexit", taču Rumānijas vēlēšanas izgaismojušas jaunus riskus, ar kuriem jārēķinās un kuriem jāpiemērojas Eiropas Savienībai, lai aizsargātu demokrātijas vai demokrātiskos procesus.
Jāveicina kritiskā domāšana
Struberga spriež, ka kopumā ES būs īpaši jāpiedomā par trīs dažādiem punktiem.
Pirmkārt – jādomā par regulējumiem, lai novērstu vai būtiski ierobežotu ārvalstu informācijas kampaņas, tostarp iespēju caur digitālo vai informācijas vidi ietekmēt nozīmīgus demokrātiskus procesus.
"Ar to es domāju, pirmkārt, iespējamus jaunus regulējumus. No otras puses – mēs taču dzirdam kritiku par to, "cik daudz Eiropa ir pārregulēta" un tā tālāk. Taču jautājums ir par to, vai 2022. gadā pieņemtais digitālais akts un citi regulējumi ir pietiekami efektīvi, lai reaģētu uz šāda veida situācijām, kā šajā gadījumā ir Rumānijā saistībā ar "TikTok"," teica Struberga.
Tāpat esot svarīgi domāt par efektīviem likumiem arī nacionālā līmenī.
"Otrs jautājums, ko mēs redzam Rumānijā, ir medijpratība un kritiskā domāšana.
Bet trešais, ko gribu uzsvērt, ir par to, ka zināšanas par iespējamiem apdraudējumiem ne obligāti garantē, ka cilvēki šīm manipulācijām neļausies," atzīmēja Struberga.
