Galvenie jautājumi kampaņas gaitā ir saistīti ar imigrāciju, dzīves dārdzību un mājokļu pieejamību, neskatoties uz to, ka Īrijai ir labi ekonomiskie rādītāji.
Vēlēšanas pirms trim nedēļām izsludināja premjerministrs Saimons Hariss, kurš cer, ka viņa pārstāvētā centriski labējā "Fine Gael" partija jau ceturto reizi pēc kārtas varētu veidot jauno valdību. Pēdējās vēlētāju aptaujas liecina, ka trim vadošajām Īrijas politiskajām partijām atbalsta rādītāji ir līdzīgi.
"Sinn Fein" līdere Mērija Lū Makdonalda cer uz plašu jauno vēlētāju atbalstu, taču partijai ir arī daudz šķēršļu ceļā uz uzvaru.
"Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka valdībā var būt ne tikai partijas "Fine Gael" un "Fianna Fail", ka pirmo reizi mums var būt valdība, ko vada "Sinn Fein"," pirmdien priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā Dublinā paziņoja Makdonalda.
Iepriekšējās vēlēšanās 2020. gadā centriski labējā partija "Fine Gael", kas atrodas pie varas Īrijā kopš 2011. gada, palika trešajā vietā aiz partijas "Sinn Fein", kas saistīta ar bijušajiem republikāņu kaujiniekiem, un centriski labējās partijas "Fianna Fail". Taču "Fine Gael" un "Fianna Fail" izdevās izveidot koalīciju ar zaļajiem, nobīdot malā "Sinn Fein".
"Šī ir pārmaiņu iespēja, mēs esam gatavi, un mēs lūgsim cilvēkus (..) dot mums šo iespēju," žurnālistiem sacīja Makdonalda.
55 gadus vecā Makdonalda 2018. gadā nomainīja "Sinn Fein" priekšsēdētāja amatā Geriju Adamsu, kļūstot par pirmo partijas līderi bez tiešas saistības ar Ziemeļīrijas konfliktu. Šīs pārmaiņas padarīja partiju pievilcīgāku plašākam vēlētāju lokam, un tai sāka labāk veikties vēlēšanās. Vislielāko vietu skaitu Īrijas parlamentā "Sinn Fein" izcīnīja iepriekšējās vēlēšanās 2020. gadā, iegūstot 37 deputātu mandātus.
Pērn aptaujās "Sinn Fein" atbalstīja 30% vēlētāju, taču atbalsts strauji samazinājās pēc tam, kad tā atbalstīja valdību neveiksmīgajā referendumā par ģimenes definīcijas un sievietes lomas definīcijas grozījumiem konstitūcijā.
Partija arī zaudēja strādājošo atbalstu ar savu nostāju imigrācijas jautājumos, ko daudzi uzskata par pārāk maigu.
Šobrīd aptaujās "Sinn Fein", "Fine Gael" un "Fianna Fail" katru atbalsta aptuveni 20% vēlētāju. Tomēr daudzi vēlētāji joprojām ir skeptiski noskaņoti pret "Sinn Fein" tās pagātnes dēļ.
Makdonalda solījusi, ka gadījumā, ja viņa kļūs par Īrijas premjerministri, viņa rosinās līdz 2030. gadam sarīkot referendumu par Īrijas apvienošanos.
"Sinn Fein" ir arī lielākā Ziemeļīrijas partija Lielbritānijas parlamentā Londonā, lai gan tā tradicionāli neieņem savas vietas Vestminsterā, kā arī lielākā partija Ziemeļīrijas municipālo padomju līmenī un reģionālajā parlamerntā.
Dublinas Trinitijas koledžas politoloģe Liza Kīnena uzskata, ka Makdonaldas kļūšana par premjerministri būtu "ļoti nozīmīgs brīdis Īrijas politikai". "Tas ļautu redzēt "Sinn Fein" – patiesi visu Īriju aptverošu partiju – pie varas abās robežas pusēs," ziņu aģentūrai AFP sacīja politoloģe, piebilstot, ka tas piešķirtu jaunu intensitāti jautājumam par vienotu Īriju.
Tomēr "Sinn Fein" ir daudz šķēršļu. Pat ja partijai piektdien izdosies izcīnīt lielāko balsu skaitu, tai var neizdoties atrast pietiekami daudz partneru valdības izveidošanai.
"Fine Gael" un "Fianna Fail", kas arī atbalsta Īrijas apvienošanos, ir izslēgušas koalīciju ar "Sinn Fein".
"Ja vien aptauju rezultāti būtiski nemainīsies un "Fianna Fail" nemainīs savu nostāju attiecībā uz "Sinn Fein", ir ļoti grūti iedomāties, ka Makdonalda šoreiz vadīs valdību," sacīja Kīnena.
