Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi piektdien vakarā turpinās protesti pret valdības lēmumu apturēt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Pie parlamenta ēkas pulcējušies tūkstošiem cilvēku.
Piektdien pa dienu tika ziņots par demonstrācijām ne tikai Tbilisi, bet arī vairākās citās pilsētās, piemēram, Batumi, Kutaisi un citur.
"Partijas "Gruzijas sapnis" pašpasludinātā valdība dara visu iespējamo, lai iznīcinātu Gruzijas izredzes pievienoties ES," sacīja viena no protestētājām, 39 gadus vecā skolotāja Laura Kekelidze.
"Viņi zina, ka viņu autoritārais režīms nav savienojams ar dalību ES. Bet gruzīni pieder Eiropai, un tāpēc mēs šodien esam šeit, ielās."
Pēc Gruzijas premjera Iraklija Kobahidzes paziņojuma par to, ka Gruzija līdz 2028. gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar ES, apmēram piecdesmit Aizsardzības ministrijas darbinieki parakstījuši kopīgu paziņojumu, uzsverot, ka Gruzijas eiroatlantiskajam ceļam "nav alternatīvas".
Kopīgu paziņojumu par Gruzijas eiroatlantisko ceļu parakstījuši arī vismaz 100 Ārlietu ministrijas darbinieki. Sabiedrībai paužot neapmierinātību, valstī streikot nolēmuši atsevišķi mācībspēki, bet no amata atkāpies Gruzijas vēstnieks Bulgārijā.
Kā sarunā ar Latvijas Radio atzina konstitucionālo lietu jurists un zinātnieks Davids Zedelašvili, premjera paziņojums nav pārsteigums un turpmākais Gruzijas ceļš tiks izlemts ielās, jo citu valodu režīms diemžēl nesaprot.
"Šis ir ļoti skaidrs, skarbs un eksistenciāls lēmums, tas bija Ivanišvili projekts [Bidzina Ivanišvili: valdošās partijas "Gruzijas sapnis" neoficiālais līderis, Krievijai draudzīgs miljardieris] jau no paša sākuma – red.].
Tas bija Kremļa projekts, daļa no Kremļa spēles Gruzijā, sākotnēji izmantojot trauslo Gruzijas demokrātiju, lai sagrautu valsti no iekšienes.
Tas, kas notika vakar, tas bija Bidzinas Ivanišvili un Krievijas mērķis. Tam tagad visiem būtu jābūt skaidram," secina Zedelašvili.
"Tagad ir sporādiska pretestība un masveida represijas no režīma, kā jau tas tika paredzēts. Mēs vēl redzēsim, kā tas viss attīstīsies un kur tas novedīs. Tagad viss tiks izlemts ar spēku un izlemts ielās. Jo režīms un Krievija nekādu citu valodu nesaprot."
Iespējamo situācijas attīstību Gruzijā līdzīgi vērtē arī politologs Kārlis Daukšts.
"Izskatās, ka tas ir revolūcijas sākums Gruzijā. Vienkārši sākums. Opozīcija nepiedalās likumdošanas procesos, opozīcija ir balstīta uz lielu tautas sapratni.
Gruzija ir uz sliekšņa, kas ved pie gandrīz.. Varbūt teikšu pārspīlēti, bet faktiski kaut kur tuvu pilsoņu karam," spriež Daukšts. "Manuprāt, patlaban protesti turpināsies. Turpināsies tik ilgi, kamēr viena no pusēm nepaziņos par kādiem ļoti asiem pagriezieniem."
Viens no iespējamiem risinājumiem būtu atkārtotas parlamenta vēlēšanas, bet valdošā partija "Gruzijas sapnis" diez vai tam piekritīs.
Uz atkārtotām vēlēšanām ceturtdien aicināja arī Eiropas Parlaments, kurš rezolūcijā paziņoja, ka būtisku pārkāpumu dēļ neatzīst neseno vēlēšanu iznākumu Gruzijā un aicina gada laikā tās rīkot atkārtoti.
Eiropas Savienības valstis arī paudušas sarūgtinājumu par premjerministra paziņojumu un nosodījušas vēršanos pret protestētājiem.
Taču pagaidām paredzams, ka protesti turpināsies. Decembra vidū paredzētas Gruzijas prezidenta vēlēšanas; valdošā partija pirms pāris dienām izvirzīja savu kandidātu, bijušo futbolistu Mihailu Kavelašvili.
KONTEKSTS:
Gruzijas parlamenta vēlēšanas notika 26. oktobrī. Tās tika uzskatītas par izšķirošu pagrieziena punktu valsts vēsturē: vai turpināt līdzšinējo kursu un nonākt arvien lielākā atkarībā no Krievijas, vai arī panākt valdības maiņu un straujākā tempā virzīties uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka valdošā promaskaviskā partija "Gruzijas sapnis" vēlēšanās esot ieguvusi vairākumu valsts parlamentā. Savukārt opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem, un lielākie opozīcijas saraksti paziņoja, ka atsakās pieņemt parlamenta deputātu mandātus.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņoja, ka neatzīst Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotos parlamenta vēlēšanu rezultātus, un aicināja opozīcijas atbalstītājus protestēt.
28. novembrī "Gruzijas sapņa" vadība paziņoja, ka valdība nolēmusi līdz 2028. gadam atteikties no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību. Tas izraisīja plašus protestus.
