Tūkstošiem cilvēku ar Gruzijas un Eiropas Savienības karogiem jau ceturtdien, 28. novembrī, izgāja gan Tbilisi, gan citās Gruzijas pilsētu ielās pēc tam kad premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028. gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā.
Kobahidze, kurš pārstāv valdošo partiju "Gruzijas Sapnis", paziņojis, ka Gruzija atsakās no jebkādiem Eiropas Savienības budžeta grantiem, atsakās no sarunām ar Briseli, jo turpmāk virzību uz bloku viņa valsts turpināšot paša spēkiem. Un, kad būs gatava, tad arī izies uz kontaktu ar Briseli.
Kobahidze vaino daļu Rietumu politiķu, ka tie ar savu kritiku pret valdību un Gruzijas virzību uz ciešāku sadarbību ar Krieviju, rada nesaskaņas valstī.
"Mums ir jāpaziņo Eiropas politiķiem un birokrātiem, kuriem trūkst Eiropas vērtību, ka viņiem ar Gruziju jāsadarbojas uz cieņas, nevis šantāžas vai apvainojumu pamata. Sarunu tēmas izmantošana sabiedrības šķelšanai un manipulācijām kaitē Eiropas Savienības reputācijai Gruzijā. Mūsu šodienas lēmums novērsīs šo reputācijas kaitējumu Eiropas Savienībai nākotnē. Gruzija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti tikai ar miera, cieņas un labklājības palīdzību. Šis ir solījums, ko mēs grasāmies izpildīt Gruzijas tautai," viņš teica.
Solījums ir dots, bet solījumiem no valdošās partijas pārstāvjiem daudzi cilvēki vairs netic. Daudzi šajā paziņojumā pausto būtībā tulko kā varas atteikšanos no eiropeiskā kursa, tā vietā izvēloties ciešāku sadarbību Krieviju. Tādēļ ātri vien pēc Kobahidzes paziņojuma vairākās Gruzijas pilsētās ielās izgāja cilvēki
Protestu laikā kārtību uzraudzīja daudz policistu.
Kutaisi pilsētā policija vairākus demonstrantus aizturēja.
Lielākā uzmanība, protams, pievērsta galvaspilsētai Tbilisi, kur demonstranti ierasti dodas pie parlamenta ēkas. Tā tas bija arī šoreiz.
Pie parlamenta protestētājiem Tbilisi uz brīdi pievienojās arī prorietumnieciski noskaņotā prezidente Salome Zurabišvili, kura vienubrīd piegāja pie policistiem, viņiem vaicājot – vai viņi aizstāv Gruzijas tautu vai Krieviju.
Zurabišvili ne tikai nosodīja šādu valdības lēmumu, bet arī norādīja, ka tas viss ir Krievijas vadoņa Vladimira Putina plāns. Tāpēc prezidente aicināja opozīcijas partijas un visu pilsonisko sabiedrību darīt visu, lai organizētu ārkārtas vēlēšanas. Viņa arī norādīja, ka līdz ar šādu valdības lēmumu vienīgā leģitīmā vara Gruzijā ir prezidentei.
"Šodien ir pielikts punkts konstitucionālajam apvērsumam, kas sākās pirms vairākām nedēļām vai mēnešiem. Šodien kustība, kas sākās no Eiropas uz Krieviju, sasniedza savu galu.
Šodien šī neeksistējošā un neleģitīmā valdība pasludināja nevis mieru, bet karu pret saviem cilvēkiem. Kā šis protests nākamajā dienās attīstīsies, būs atkarīgs no sabiedrības un mums visiem," sacīja Zurabišvili .
"Nekādi kompromisi, nekāda padošanās. Pretošanās! Un es tai palikšu lojāla līdz pašām beigām, tāpat, kā jūs," viņa turpināja.
Vēlāk prezidente devās pie protestētājiem un arī aizgāja līdz specvienības policistiem, žurnālistu klātbūtnē sākot sarunāties ar viņiem – vai jūs kalpojat Krievijai vai Gruzijai? Vai neatbildēsiet savai prezidentei? Šie bija jautājumi, ko prezidente uzdeva.
Savukārt Brīvības laukumā, kas atrodas netālu no parlamenta, jau pulcējās specvienība ar ūdensmetējiem. Tur savukārt policistus uzrunāja kāda neapmierināta pensionāre.
"Es visu saprotu, bet kāpēc jūs nesaprotat? Jūs tagad aizsargājat augšā sēdošo miljonus, viņu pilis. Kur viņi dabūja tik daudz pilis, baseinus?" policistiem jautāja seniore.
Tūkstošiem protestētāju pie parlamenta bija pulcējušies ar Gruzijas un Eiropas Savienības karogiem. Spriedze kāpa un naktī protestētājus ar ūdens lielgabalu, asaru gāzi un gumijas lodēm sāka izklīdināt. Cieta ne tikai sanākušie demonstranti, bet arī aptuveni 20 žurnālisti.
Aizturēti vairāk nekā 40 cilvēki, vairāki arī hospitalizēti. Policijas spēki līdz agram rītam vajāja demonstrantus pilsētas ielās. Šorīt izskanējis, ka vairāku universitāšu un skolu mācībspēki dodas streikā. Bet no amata, piemēram, atkāpies Gruzijas vēstnieks Bulgārijā.
No atsevišķiem Eiropas politiķiem izskan atbalsta vārdi un aicinājumi Briselei rīkoties. Joprojām aktuāls ir jautājums, vai nesekos nekādas sankcijas no Eiropas Savienības puses un vai tās tiks taupītas kā trumpis vēl sliktākām dienām.
Briseles nosodījums, bet rīcības trūkums, iespējams, iedrošina pašreizējo valdību, kas no juridiskā viedokļa šobrīd ir neleģitīma. Skaidrs ir tas, ka vakardienas protests nebija pēdējais un pretošanās valdošās partijas politikai Tbilisi ielās turpināsies.
Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" par protestiem Gruzijā izteicās arī Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre, pētniece Sigita Struberga.
Prasīta, vai šobrīd iespējams salīdzināt protestus Gruzijā ar pirms 3 gadiem notikušajām plašajām demonstrācijām Baltkrievijā pret tās diktatoriskā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu, Struberga šādas tiešas paralēles negribēja vilkt.
"Bet tas, ko es gribētu uzsvērt, ir, ka, acīmredzot, Gruzijas šībrīža politiskā elite ir pārņēmusi Krievijas metodes un bauda Krievijas atbalstu," viņa teica.
"Tomēr diemžēl, bez manipulācijām, kas bija acīmredzamas vēlēšanās, ir daļa Gruzijas sabiedrības, kas atbalsta "Gruzijas sapni" kā šībrīža valdošo partiju. Un diemžēl, ja vien nenotiks kaut kas neparedzēts, es neredzu, ka šie šie protesti varētu novest pie nozīmīgām izmaiņām," uzskata pētniece.
