Tiesas lēmums pret Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu un aizsardzības ministru Joavu Galantu rietumpasaulē izsaucis divējādas reakcijas. No vienas puses, izskan atbalsts tiesas neatkarībai, no otras – daudzām tiesas dalībvalstīm ir ciešas saiknes ar Izraēlu.
"Nav šaubu, ka šī lieta ir ļoti prominenta. Pirmo reizi tiesa, kura pastāv jau desmitiem gadu, izdevusi aresta orderi pret politisku līderi no valsts, kas ir Rietumu sabiedrotā un ir rietumnieciska, demokrātiska valsts," sacīja Dvorkins. "Tā ir prominenta lieta arī tāpēc, ka karš Gazā ir tik politiski pretrunīgi vērtēts [..] Bet, no otras puses – tiesa vienkārši dara tās darbu, kas ir – lietās, kur tai ir jurisdikcija, tā meklē ticamus pierādījumus nopietniem noziegumiem."
Taču tiesas pilnvaras ir ierobežotas. Tā pati nevar nodrošināt šo personu aizturēšanu vai tiesāt aizmuguriski, bet paļaujas uz dalībvalstīm – izpildīt izdotos orderus un nogādāt apsūdzētos Hāgā.
Šīm valstīm līdz ar to ir pienākums aizturēt personas, ja tās ierodas valstu teritorijā. Starptautiskajā Krimināltiesā ir 125 dalībvalstis, kuru vidū ir visas Eiropas Savienības (ES) valstis, kas ir galvenokārt Izraēlas sabiedrotās, un tas rada politiski sarežģītu situāciju.
"Šīm valstīm būtu šīs saistības. Bet tajā pašā laikā daudzas no tiesas dalībvalstīm, toskait Eiropas valstis, ar Izraēlu vieno senas saiknes, un tās lielākoties atbalsta Izraēlu – dažas mazāk, dažas vairāk. Tāpēc zināms saspīlējums ir gaidāms. No vienas puses, valstis grib turpināt signalizēt atbalstu, bet, no otras, tām ir juridiskas saistības pret tiesu," atzīmēja pētnieks.
Reakcijas šajās valstīs bijušas dažādas. Vairākas jau apliecinājušas, ka atzīst tiesas autoritāti un orderi pildīs, citas bijušas neviennozīmīgas, kā Vācija, kura vēl lems par turpmākajiem soļiem, tikmēr Ungārija jau pateikusi, ka Netanjahu droši var braukt ciemos un viņam nekas nenotiks.
Taču Izraēlas galvenās sabiedrotās ASV nemaz nav Starptautiskās Krimināltiesas locekles, un no tām varētu būt sagaidāma pat pretreakcija. Tramps jau iepriekšējā savā termiņā vērsās pret tiesu.
Pētnieku ieskatā, orderim ir ietekme arī tad, ja tas nesasniedz savu mērķi jeb arestu. Tas ir spēcīgs signāls par valsts reputāciju, un tam var būt arī tālejošākas sekas.
"Maz ticams, ka Netanjahu vai arī Putins tiks arestēti. Taču ir situācijas, kurās vara valstī mainās. Tagad grūti iedomāties, bet tāda iespējamība pastāv, ka mainās režīms un tajā ir cilvēki, kas ir gatavi šīs personas nodot tiesai," sacīja pētnieks.
"Orderim ir arī simboliska ietekme. Un tas uzliek būtiskus ceļošanas ierobežojumus, kas nozīmē arī ierobežojumus to politiskajai līderībai," viņš papildināja.
Ir bijuši gadījumi, kuros apsūdzētais apmeklē valsti, kas ir tiesas dalībniece. Putins šoruden apmeklēja Mongoliju un aizturēts netika. Dalībvalstīm par tiesas lēmuma ignorēšanu nekādas sankcijas nav paredzētas. Tajā brīdī tas kļūst par politisku jautājumu – kā uz to reaģēs citas.
Taču ignorēt leģitīmas, starptautiskas tiesas lēmumu Eiropas valstīm būtu riskanti, norāda starptautisko tiesību profesors, Izraēlā dzimušais Nevs Gordons.
"Es domāju, ka tiesas dalībvalstis apzinās, ka, ja viņi neievēros šo orderi, tas būs solis pretī starptautiskās tiesiskās kārtības izjaukšanai – tai kārtībai, kas iedibināta pēc Otrā pasaules kara. Ja viņi neizpilda orderi, tad tas nozīmē, ka orderus var izdot tikai pret ienaidniekiem, ne sabiedrotajiem, un tas liek apšaubīt visu sistēmu," viņš teica.
Eksperts uzskata, ka lieli pagriezieni gadiem nostiprinātajās saiknēs ar rietumvalstīm nav gaidāmi, taču var ierobežot līderu savstarpējo saskarsmi, ja tā nav absolūti nepieciešama, kā arī likt apsvērt turpmāku ieroču tirdzniecību.
"Es nebūtu pārsteigts redzēt, ka daudzas nevalstiskās organizācijas – īpaši Eiropas valstīs –, kā arī ASV iesniegs petīcijas vietējās tiesās un pieprasīs pārtraukt ieroču tirdzniecību ar Izraēlu, balstoties uz šiem orderiem," pauda Gordons. "Jo katras valsts tirdzniecības memorandos ir noteikts, ka nevar piegādāt ieročus tiem, kas pārkāpj starptautiskos humanitāros likumus. Tāpēc mēs varētu sagaidīt ietekmi, kas nav tieši saistīta ar orderi, bet ko orderis var izraisīt."
Profesora ieskatā, Netanjahu turpinās apmeklēt ASV un Vašingtona turpinās apbruņot Izraēlu, taču attiecības ar sabiedrotajiem šaipus Atlantijas okeānam būs sarežģītākas – maz ticams, ka viņu redzēsim vizītēs Eiropā, turklāt otra Izraēlas lielākā militārā donore – Vācija –, sastopoties ar iekšēju un ārēju spiedienu, varētu savas miljoniem vērtās ieroču vienošanās tomēr pārskatīt.
