"Palestīnieši cieš tādos apmēros, kas ir jāredz, lai to patiesi saprastu", pēc pēdējās vizītes izpostītajā Gazas joslā sacīja ANO Cilvēktiesību biroja palestīniešu teritorijās vadītājs Adžits Sunghajs.
"Šoreiz mani īpaši satrauca bada izplatība," viņš teica Ženēvā notikušajā preses konferencē. "Sabiedriskās kārtības un drošības sabrukums saasina situāciju, jo notiek nesaudzīgas laupīšanas un cīņas par ierobežotajiem resursiem."
Amatpersona arī norādīja, ka anarhija, par kuru organizācija brīdināja pirms vairākiem mēnešiem, šobrīd jau ir iestājusies.
Sunghajs arī stāstīja, ka daudzas jaunas sievietes vairs nejūtas droši pagaidu izveidotajās apmešanās vietās jeb teltīs.
"Citas stāstīja, ka patversmēs kara un tiesībaizsardzības, kā arī sabiedriskās kārtības sabrukuma rezultātā ir palielinājies ar dzimumu saistītas vardarbības un izvarošanas gadījumu skaits, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu un citas vardarbības apmērs kopienā," viņš teica.
Šausminoša aina paveras arī Gazas pilsētā, kur tūkstošiem pārvietoto cilvēku patvērumu meklē necilvēcīgos apstākļos. Ļoti trūkst pārtikas un ir briesmīgi sanitārie apstākļi, pauda Sunghajs. Desmitiem sieviešu un bērnu ik dienu pavada milzīgās atkritumu izgāztuvēs, meklējot kaut niecīgus resursus iztikšanai.
"Visi, kurus es satiku, kopīgi lūdza [šīs ciešanas] pārtraukt. Lai tam tiktu pielikts punkts. Pietiek," teica ANO amatpersona,
uzsverot, ka Izraēla aizvien bloķē ANO iespēju nogādāt jebkādu palīdzību 70 000 cilvēku, kas, kā tiek uzskatīts, joprojām dzīvo Gazas ziemeļu daļā.
ANO Cilvēktiesību biroja pārstāvis Džeremijs Lorenss aicināja nekavējoties pārtraukt uguni.
"Nogalināšanai ir jābeidzas," viņš teica. "Ķīlnieki ir jāatbrīvo nekavējoties un bez nosacījumiem. (..) Un ir jādara viss iespējamais, lai steidzami nodrošinātu pilnu pārtikas, medikamentu un citas dzīvībai svarīgas palīdzības daudzumu, kas izmisīgi nepieciešama Gazā."
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās". Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 44 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
2024. gada 17.oktobrī Izraēla pavēstīja, ka nogalinājusi 7. oktobra slaktiņa vaininieku, "Hamās" līderi Jahju Sinvaru, taču karadarbība Gazas joslā ar to neapstājās.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
