Pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā Kijivas starptautiskā lidosta uzņēmusi pasažierus. Naktī ar helikopteru ieradās daļa no desmit atbrīvotajiem civiliedzīvotājiem. Pārējie ieradās ar autobusu.

Ietinušies Ukrainas karogos, viņi atkal satikās ar savām ģimenēm un zvanīja tiem, kuri nevarēja būt klāt.

Olha ir mākslas vēsturniece un skolotāja. Viņas meita gandrīz sešus gadus lūdza starptautisku organizāciju un amatpersonu atbalstu, lai atbrīvotu māti, kura aizturēta Doneckas apgabala okupētajā daļā.

"Sešus gadus biju ellē, ko vārdiem nevar aprakstīt. Bet es zināju, ka man ir dzimtene, cilvēki, kam rūpu, un mana meita," pauda Olha.

Starp atbrīvotajiem arī Krimas tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks, kurš Krimā sagūstīts 2021. gadā. Viņam okupācijas varasiestādes pērn piesprieda 17 gadus cietumā uz falsificētu terorisma apsūdzību pamata.

"Ziniet, kādā brīdī es vienkārši pārstāju jautāt cilvēkiem, ko viņi pārdzīvo, jo, dzirdot visus šos stāstus par spīdzināšanu, psiholoģisko spiedienu un tā tālāk, ir ļoti grūti to vairs izturēt. Un katrs stāsts ir gan līdzīgs, gan unikāls pats par sevi," sacīja Krimas tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks Narimans Dželjals.

Atbrīvoto vidū arī Ukrainas grieķu katoļu baznīcas priesteri, kas sagūstīti Berdjanskā par pretošanos iebrucējiem.

"Tur ir vēl daudz mūsu vīriešu. Es to jau esmu teicis, tur ir arī meitenes un sievietes. Viņiem vajadzīga palīdzība, konkrēta palīdzība," norādīja priesteris Bohdans Heleta.

Saskaņā ar Ukrainas varasiestāžu datiem, no Krievijas gūsta jau atbrīvoti vairāk nekā 3300 ukraiņi.

Daudzi tūkstoši – gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji, arvien atrodas agresorvalsts gūstā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.