Migrācijas jautājumu risināšanā Eiropas Savienībai ir jāsaglabā balanss starp solidaritāti un atbildību, intervijā Latvijas Radio norādīja Spānijas vēstnieks Latvijā Manuels Alhams Oreness.
Latvijas Radio žurnālists Rihards Plūme aicināja viņu uz sarunu arī par atbalstu Ukrainai un Spānijas ekonomiku.
Rihards Plūme: Kādas prioritātes Spānija ir noteikusi kā galvenās savas prezidentūras laikā un kādēļ?
Manuels Alhams Oreness: Šī būs piektā reize, kad Spānija pārņem Eiropas Savienības prezidentūru kopš 1986. gada, kad iestājāmies Eiropas Savienībā. Spānija ir viena no proeiropeiskākajām valstīm Eiropas Savienībā, un šai prezidentūrai gatavojamies jau teju pusotru gadu. Mēs uz šo izaicinājumu lūkojamies apņēmīgi.
Šis ir izšķirošs brīdis Eiropas Savienībai kopumā un arī Spānijai. No vienas puses, tādēļ, ka tas ir pagrieziena punkts pēc Covid-19 pandēmijas un arī Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.
No otras puses, mūsu prezidentūra būs pēdējā pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Nākamā gada jūnijā būs EP vēlēšanas, tādēļ šī būs pēdējā prezidentūra, kas nosegs visus sešus mēnešus ar esošo Eiropas Parlamentu. Tas nozīmē, ka Spānijai būs jāpielāgojas sarežģītai un mainīgai videi un arī jāpanāk vienošanās jautājumos, kas joprojām ir apspriešanā. Tomēr Spānijas prezidentūra nebūs formalitāte un leģislatīvā cikla beigas dod mums iespēju ietekmēt nākamās Eiropas Komisijas politisko un leģislatīvo darbakārtību.
Runājot par galvenajām prioritātēm, paturot prātā iepriekš minētos izaicinājumus, esam noteikuši četrus galvenos prezidentūras mērķus.
Pirmais – reindustrializēta Eiropas Savienība un stratēģiskās autonomijas nodrošināšana. Otrais – zaļās pārejas turpināšana. Trešais – veicināt lielāku sociālo un ekonomisko taisnīgumu. Ceturtais – stiprināt Eiropas vienotību.
Kas attiecas uz pirmo mērķi – Eiropas Savienība ir trešā lielākā ekonomika pasaulē un esam labākā vieta, kur dzīvot, ja vērtējam pēc drošības, veselības, tiesībām un brīvībām. Ir vairāki faktori, kas to izskaidro, bet ir viens, kas izceļas, un tā ir mūsu atvērtība pasaulei. Tomēr šī atvērtība ir veicinājusi stratēģiskā sektora industriju aizplūšanu, padarot Eiropu atkarīgu no trešajām valstīm enerģijas, veselības un digitālo tehnoloģiju jomā. Ģeopolitiskās, tehnoloģiskās un vides izmaiņas dod iespēju pagriezt šo trendu otrādi un piesaistīt jaunas kompānijas un darbavietas Eiropas Savienībā un mazināt mūsu ievainojamību.
Spānijas prezidentūra strādās divos virzienos. Tā veicinās tās lietas, kas veicina stratēģiskās industrijas un tehnoloģiju attīstību Eiropā, kā arī tirdzniecības attiecību paplašināšanu un diversifikāciju un piegādes ķēžu stiprināšanu, pievēršot īpašu uzmanību Latīņamerikai. No otras puses, tā piedāvās uz nākotni vērstu un plašu stratēģiju, lai nodrošinātu bloka ekonomikas drošību un globālo līderību līdz 2030. gadam.
Kas attiecas uz otro prioritāti – eiropiešiem cīņa ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju nav tikai juridisks un morāls pienākums, bet arī milzīga iespēja. Ja īstenosim to labi, zaļā pāreja mums ļaus krasi samazināt atkarību no enerģijas un izrakteņiem, samazinās elektrības rēķinus, kas ir īpaši būtiski Latvijā, pēc inflācijas kāpuma pērn un šogad. Un tas padarīs kompānijas daudz konkurētspējīgākas un radīs teju vienu miljonu darbavietu šajā desmitgadē.
Spānijas prezidentūra darīs visu, kas tās spēkos, lai sekmētu šo pāreju, un virzīsim elektrības tirgus reformu, kas ir mērķēta uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, elektrības cenu samazināšanu un sistēmas stabilitātes uzlabošanu. Mēs strādāsim, lai paātrinātu pakotnes "Fit for 55" tiesību aktus. Tādējādi Eiropas Savienība varēs turpināt būt vadošā cīņā ar klimata pārmaiņām, vairojot labklājību un radot jaunas iespējas Eiropas Savienības teritorijā.
Attiecībā uz trešo prioritāti – ir nepieciešama ne tikai konkurētspējīgāka, bet arī godīgāka un gādīgāka ekonomika. Spānijas prezidentūra iestāsies par minimālajiem un kopīgiem uzņēmumu nodokļu standartiem visās dalībvalstīs un cīnīsies ar starptautisko uzņēmumu izvairīšanos no nodokļiem, kas Eiropas Savienībai izmaksā 1,5% no iekšzemes kopprodukta katru gadu. Tas ir tikpat, cik tērējam mājokļiem un vides aizsardzībai.
Mēs strādāsim arī ar pienācīgu daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu un fiskālo noteikumu adekvātu reformu. Mēs virzīsim darba ņēmēju tiesību paplašināšanu vairākās jomās un ievainojamās sabiedrības grupās, piemēram, bērniem, sievietēm, kas cieš no vardarbības un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Kas attiecas uz pēdējo prioritāti – mēs redzam, ka pasaule ir neuzticības un nenoteiktības pilna. Politiskā spriedze pieaug un tas notiek ne tikai kara dēļ, kas ir būtisks un kam ir ietekme, bet redzam daudzu valstu un kontinentu evolūciju – Āfrikas, Latīņamerikas…
Mums nepieciešams noturēt vienotību šajos kritiskajos momentos un jābūt vienotiem. Tādēļ dalībvalstīm jāturpina progress integrācijā un rīkos, kas ļaus kopīgi stāties pretī izaicinājumiem. Spānijas prezidentūra iestāsies par lielāku iekšējā tirgus stiprināšanu, banku savienības pabeigšanu un kapitālā tirgus savienības pabeigšanu, kopīgu instrumentu, kā nākamās paaudzes Eiropas Savienības fondu konsolidāciju un uzlabošanu, iestāsies par efektīvāku un koordinētāku migrācijas un patvēruma vadību, kā arī koordinētu atbalstu Ukrainai un citām kaimiņvalstīm. Mēs arī strādāsim mūsu kopīgas identitātes un vērtību izstrādei un veicināsim Eiropas projekta jaunu attīstības fāzi.
Joma, kurā Eiropas Savienības vienotība ir grūti saskatāma, ir migrācijas jautājumi. Šis jautājums ir būtisks arī Spānijai. Kā prezidentūra plāno risināt problēmas šajā jautājumā, un vai cerat atrisināt šīs problēmas līdz prezidentūras beigām?
Migrācijas jautājumu risināšana ir skaidra Spānijas prioritāte. Jāpatur prātā, ka Spānija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts ar sauszemes robežu ar Āfriku. Esam ļoti tuvu Āfrikai ne tikai līcī, bet arī Kanāriju salās.
Esam ļoti noraizējušies par migrāciju, gan par tās negatīvo ietekmi, kad tā ir neregulāra, gan arī pozitīvo ietekmi, kad tā ir sakārtota, legāla un būvēta uz abpusēju uzticību ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Jaunais Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma pakts, protams, ir mūsu prezidentūras prioritāte. Mēs centīsimies veicināt vienošanās panākšanu.
Balanss starp solidaritāti un atbildību ir jāsaglabā. Fleksibla solidaritāte būtu jāsaskaņo ar fleksiblu atbildību, un saistoša atbildība ir jāsabalansē ar saistošu solidaritāti. Spānija ir dalībvalsts, kas viena ir cīnījusies ar neregulārās migrācijas izaicinājumu un tajā pašā laikā apstrādājusi patvēruma meklētāju pieprasījumus un reaģējusi uz humanitāro krīzi šajā ziņā.
Protams, mums ir nepieciešama pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu palīdzība, un domāju, ka to lielākā daļa jau saprot. Šajā ziņā Latvijai un Spānijai ir daudz kopīga un zinām, kas notika vien pirms diviem gadiem Latvijā, Lietuvā un Polijā un zinām, kas var notikt nākotnē, un mums jābūt gataviem.
Spānijai ir būtiski, lai tiktu investēts preventīvā politikā, un esam secinājuši darbā ar mūsu partneriem Āfrikā, ka, jo lielāka mūsu starpā ir izpratne un uzticība, saistībā ar neregulāro migrāciju, jo vieglāk ir atrast kopīgus risinājumus. Strādāšana ar izcelsmes un tranzīta valstīm ir absolūti būtiska. Šīs valstis nevēlas, lai no tām aizplūst zinoši cilvēki un jaunā paaudze un vēlas cīnīties ar kriminālajiem tīkliem, kas darbojas gan Āfrikā, gan Eiropā. Viņiem mūsu palīdzība nepieciešama tikpat ļoti, cik mums viņu.
Mums jānodrošina, ka politiskās, finansiālās un tehniskās pūles tiek uzturētas. Mēs uzskatām, ka ir jāpiemēro vispusēja un pozitīva darbība, kas nav limitēta tikai ar sodu. Un trīs vārdi, ko es pasvītrotu saistībā ar cīņu ar nelegālo migrāciju un cīņu ar noziedzīgajiem tīkliem, ir prevencija, prevencija un prevencija.
Jau pieminējāt karu Ukrainā. Kā tas ietekmēs prezidentūras darbakārtību un ir ietekmējis gatavošanos tai?
Tas ir ļoti būtisks izaicinājums – kad ir prezidentūra un tās laikā ir milzīgs notikums, kritiska krīze, karš, krimināls karš – kā šis. Ja skatāmies vēsturē, tad Eiropas Savienībā un pasaulē ir bijuši vairāki kritiski brīži, un mēs mācāmies no mūsu kopējās pieredzes, no šiem izaicinājumiem, lai izveidotu vēl spēcīgāku Eiropas Savienību. Un šī ir iespēja mums augt, kā kopienai.
Mums nevajadzētu novērtēt par zemu mūsu atbildes spēku uz šo karu. Mūsu koordinācija ar starptautiskajiem partneriem un vienotība, stājoties pretī Krievijas darbībām, ir bijusi priekšzīmīga. Un tam ir jāpaliek mūsu stratēģijas pamatā. Spānija ir spēcīgi parādījusi savu atbalstu Ukrainai ar lielāko humanitārās palīdzības paketi tās vēsturē. Esam snieguši ieguldījumu Ukrainas aizsardzībā ar medicīnisko un kritisku militāro palīdzību un citām spējām.
Vēlētos pasvītrot Spānijas sabiedrības solidaritāti – mēs esam uzņēmuši vairāk nekā 177 000 ukraiņu. Mūsu premjers Sančess devās uz Kijivu Krievijas netaisnīgās agresijas pirmās gadadienas priekšvakarā un tikās ar prezidentu Zelenski un nodeva skaidru signālu, ka atbalstīsim Ukrainu, cik ilgi būs nepieciešams.
Mums jāturpina spiediens ar sankcijām. Arī atbildība ir viena no mūsu prioritātēm un mērķiem, ne tikai Spānijai, bet visai Eiropai.
Kara noziegumi ir pastrādāti, mēs to zinām. Agresija pati par sevi ir noziegums. Mēs atbalstām starptautiska centra izveidi, lai tiktu tiesāti pret Ukrainu pastrādātie agresijas noziegumi. Varbūt Hāgā… Latvijas prezidents Levits bija pirmais, kas šo ideju izteica, un mēs to atbalstām.
Visbeidzot vēlētos pasvītrot, ka Ukraina pieder pie Eiropas ģimenes. Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršana bija vēsturisks brīdis Eiropai un spēcīgs signāls Krievijai un pārējai pasaulei.
Pilnībā apzināmies, ka Eiropas Savienības paplašināšanās ir viens no lielajiem jautājumiem, ar ko tuvākajos gados saskarsimies. Spānija augsti vērtē lielos centienus, ko Ukraina īsteno reformu veikšanā šajos grūtajos un izaicinošajos laikos, bet tas ir garš ceļš.
Spānija vienmēr ir atbalstījusi taisnīga miera iniciatīvas, kas balstītas suverenitātē un teritoriālajā integritātē, un tie ir ļoti būtiski priekšnoteikumi. Mēs esam izteikuši savu politisko atbalstu Zelenska plānam un ceram, ka to atbalstīs pēc iespējas plašāks Eiropas Savienības dalībvalstu un starptautiskās arēnas loks.
Runājot par situāciju Spānijā, kāds ir tās ekonomikas stāvoklis? Zināms, ka Eiropā joprojām valda augsta inflācija, Spānija smagi cieta no Covid-19 pandēmijas, un ekonomiku skar arī karstuma viļņi un sausums, kas negatīvi ietekmē lauksaimniecības sektoru.
Pirmkārt, analizējot makroekonomiku, redzam, ka inflācija tiek kontrolēta un ir ap 3,2%, un šajos laikos tas ir panākums. Tas nozīmē, ka sliktākais krīzes brīdis nav atstājis lielu ietekmi uz ierindas pilsoņiem. IKP izaugsme pērn un šogad ir pirmais vai otrais rādītājs Eiropas Savienībā.
Atgriešanās pirmspandēmijas līmenī mums prasīja divus gadus, bet tagad pamats ir spēcīgs un būvēsim stabilitāti, lai turpinātu šo izaugsmes ceļu un izvairītos no krīzēm. Ir viena būtiska problēma, kas ir bezdarbs. Pēdējām reformām darba tirgū jau ir bijusi liela ietekme, un darbavietu skaits pieaug. Bet pandēmija mūs smagi skāra un mums ir jāpieliek pūles, lai pilnībā atkoptos.
Kas attiecas uz otru jūsu jautājuma daļu – jā, protams, sausums un karstuma viļņi ir sistēmiska un strukturāla problēma, kas pastiprinās. Spānija atrodas Eiropas Savienības dienvidos, tuvu Āfrikai. Ietekme, ko redzam gadu no gada, tiek kontrolēta.
Mums vairāk jādomā par vidustermiņa un ilgtermiņa risinājumiem, nevis īstermiņa risinājumiem. Sistēma jau ir radusi cīnīties ar šiem karstuma viļņiem, un tas nav neierasti, esam skarti arī iepriekšējos gados. Varbūt ne tik dramatiski, kā tagad, bet mums ir nepieciešamās spējas, lai dienu no dienas cīnītos ar šo fenomenu.
