Ukraiņu armijas kustības uz priekšu frontē nav tik ātras, jo Krievijas spēki plaši mīnējuši teritorijas. Ukrainai tās ir jāatmīnē, lai vienības varētu pildīt savus uzdevumus.

"Šis noteikti nav tas gadījums, kad būtu jāskrien pāri, lai tikai sasniegtu pēc iespējas ātrāk," viņš piebilda. 

"Ukrainas galvenie spēki vēl nav iesaistījušies, jo Ukrainas spēki vēl nav sasnieguši galveno Krievijas aizsardzības līniju frontes dienvidos," norādīja Slaidiņš.

Vērtējot ukraiņu armijas sekmes, īstenojot pretuzbrukumu, Slaidiņš sacīja:

"Redzam, ka kaujas notiek Dņepras kreisajā krastā pie Hersonas, Ukrainas spēki ir ieņēmuši pozīcijas jau kreisajā krastā, notiek aktīvas kaujas. Parādās informācija, ka vēl vairākās vietās Ukrainas spēki ir šķērsojuši Dņepras upi.

Tas nozīmē, ka uzbrukums jau tagad paliek plašāks, nekā tas bija pirms dažām dienām."

Savukārt "Vagner" militārā dumpja dienā frontē nekas būtiski nemainījās, izņemot pie Zaporižjas, kur ukraiņi atguva nelielu teritoriju – 10–13 kvadrātkilometru. Slaidiņš uzskata, ka Krievija turpinās šantažēt ar kodolieroču pielietošanu, taču rietumvalstīs daudzi uzskata, ka tā tos neizmantos, tomēr ir jautājums par Zaporižjas atomelektrostaciju, kas arī ir plaši mīnēta.

Slaidiņš norādīja, ka vāgnerieši vēl atrodas Ukrainas teritorijā. Lai arī 20 tūkstošu kaujinieku trūkumu varētu just, šāds skaits, pēc majora vārdiem, nav tik nozīmīgs, lai izšķirtu kara gaitu. "Šie cilvēki nespēlē tik būtisku lomu," piebilda Slaidiņš.

Viņš arī apšaubīja, ka vāgneriešu atrašanās Baltkrievijā varētu radīt reālus draudus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. 

Vienlaikus Slaidiņš atzina, ka Krievijas karaspēks labāk māk aizsargāties, nekā uzbrukt, un šādi lokāli pretuzbrukumi kavē Ukrainas spēku virzību uz priekšu, jo ir jāpieliek lielas pūles, lai pārvarētu pretestību.