Tā sauktais dekolonizācijas likumprojekts jau ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Plānota vietvārdu revīzija
Kā preses konferencē skaidroja viens no likumprojekta autoriem Ukrainas Augstākās radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komisijas loceklis Fedirs Venislavskis, likums dos juridisku pamatu visām vietējām pašvaldībām veikt ar Krieviju, tās cilvēkiem saistīto ģeogrāfisko apzīmējumu revīziju.
"Ukrainā vēl gadu pēc vispārējā iebrukuma, kura rezultātā gājuši bojā desmitiem tūkstoši cilvēku, mums ir Maskavas apgabali, Maskavas prospekti, Sverdlovskas, Saratovas, Tjumeņas un tā tālāk. Mūsu toponīmos ir ļoti daudz nosaukumu, kuri slavē vai demonstrē ciešās saites starp Ukrainu un Krievijas Federāciju," norāda Venislavskis.
"Krievija vēl kopš cara laikiem un vēlāk jau kā pašreizējā Krievijas impērija ir darījusi visu, lai pierādītu, ka mums nav tiesību uz savu valsti un nāciju.
Tāpēc esam sagatavojuši likumu, kas paredz visām vietvarām veikt revīziju par visiem nosaukumiem, kas ir saistīti ar Krievijas Federāciju, un veiktu izmaiņas."
Ielu pārdēvēšana Ukrainā notiek jau labu laiku, piemēram, pērn galvaspilsētā Kijivā vien tika pārdēvētas turpat 100 ielas. Šis lēmums bija daļa no centieniem atbrīvoties no krievu un padomju nosaukumiem ielās.
Daudzviet vēl sadzīvo jaunie un vecie ielu nosaukumi
Līdz šim ielu ar krieviskiem vai padomju nosaukumiem Ukrainā bijis ļoti daudz. Pirms kāda laika bija publicēts apkopojums, kas liecināja, ka no 25 visizplatītākajiem ielu nosaukumiem, proti, ielām, kas nosauktas kāda cilvēka vārdā, 16 bija nodēvētas par godu krievu vai padomju personām, piemēram, Gorkija, Ļermontova, Čehova ielas. Savukārt tikai deviņas bija nosauktas ukraiņu tautai nozīmīgu cilvēku vārdos.
Ielu pārdēvēšanas process Ukrainā turpinās, tiesa gan, ne visur tas norit raiti, it sevišķi valsts austrumos, kur ir vairāk krievu valodā runājošu iedzīvotāju un vēsturiski bijušas ciešākas saites ar Krieviju.
Vietām pie mājām saglabājušies gan jaunie, neatkarīgās Ukrainas laikā dotie ielu nosaukumi, gan vecie, vēl padomju laikā dotie.
Piemēram, pirms pāris mēnešiem apmeklējot no okupantiem atbrīvoto Balaklijas pilsētu Harkivas apgabalā, varēja redzēt, ka pat uz centrālās ielas pie mājām joprojām stāvēja divas plāksnītes – gan aktuālais ielas nosaukums Sabornajas iela, gan arī vecais padomju laiku nosaukums Ļeņina iela. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka viņiem tā esot ērtāk, bet tagad pašvaldības tiek mudinātas šos jautājumus sakārtot.
Tiek demontēti Katrīnas II un Puškina pieminekļi
Ukraina arīdzan sākusi atbrīvoties no pieminekļiem, kas saistās ar Krievijas Impēriju un tās mantojumu.
Piemēram, pērnā gada nogalē Odesā tika demontēts piemineklis Krievijas ķeizarienei Katrīnai II. Šis piemineklis tika atklāts 1900. gadā, bet 1920. gadā to demontēja boļševiki.
2007. gadā tas tika atjaunots, bet 2022. gada nogalē atkal noņemts. Odesas pašvaldība pērn šādi lēma rīkoties, uzklausot iedzīvotāju viedokli interneta balsojumā.
Savukārt Ukrainas dienvidrietumos Červincu pilsētā pērnā gada nogalē no vietējā teātra ēkas fasādes tika demontēts Puškina ģipša krūšutēls. Tika nolemts, ka viņam nav jāatrodas uz ēkas fasādes, bet turpmāk tas glabāsies teātra glabātuvē, turpat, kur atrodas arī Staļina krūšutēls.
Ukrainā pieminekļu demontāžas gadījumu kopumā nav daudz; jāņem vērā, ka valstī turpinās karš un ukraiņiem šobrīd ir citas prioritātes. Tādēļ visā Ukrainā joprojām var redzēt ļoti daudz padomju laika pieminekļu, tajā skaitā tādus, kas slavina padomju armiju, tās uzvaru Otrajā pasaules karā.
Daudzviet gan redzams, ka pieminekļiem mēģināts piešķirt ukrainisku noskaņu, piemēram, ja tas ir padomju tanks uz postamenta, tam būs piekārts Ukrainas karodziņš vai cita Ukrainas simbolika. Tā vietējie iedzīvotāji izrāda savu attieksmi pret šiem pieminekļiem.
