Francijas arodbiedrības apņēmības pilnas turpināt protestus pret pensiju reformu

Francijas arodbiedrības uzstāj, ka dialogs ar valdību un prezidentu ir iespējams tikai tad, ja tiks atcelta plaši kritizētā pensiju reforma, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 64 gadiem.

Tāpat arodbiedrības vēlas, lai tiktu iecelts mediators, kas palīdzētu rast risinājumu šim konfliktam. Tomēr valdība atsakās to darīt un uzsver, ka pensiju reforma jau ir apstiprināta un tādēļ te vairs nav, par ko runāt. Tādēļ diskusijas ir iespējamas tikai par citiem nodarbinātības un sociālās sistēmas aspektiem.

Aizvadītā nakts Parīzē bija nemierīga. Salīdzinoši mierīgā, arodbiedrību organizētā demonstrācija dienas laikā kļuva agresīvāka, tuvojoties naktij, un policija demonstrantus izklīdināja ar asaru gāzi.

Šī bija jau desmitā reize, kad valsts mēroga protestos pret Francijas valdības pieņemto pensiju reformu ielās izgāja demonstranti un notika streiki. Bet šoreiz protestētāju skaits bija mazāks nekā iepriekš.

Demonstrantiem ir liels sabiedrības atbalsts, jo daudzi uzskata, ka pensiju reforma jāveic, nevis palielinot pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem, bet gan paceļot nodokļus bagātajiem.

Daži valdības eksperti pat ir teikuši, ka pensiju sistēma ir salīdzinoši labā stāvoklī un, visticamāk, atgrieztos pie sabalansēta budžeta pat bez reformām.

Kareivīgāk noskaņoto protestētāju, pārsvarā jauniešu maskās, sadursmes ar policiju mazliet atgādina karadarbību, un Francijas mediji pārdzīvo, ka citu valstu žurnālisti atspoguļo šos protestus pret pensiju reformu kā agresīvus konfliktus ar policiju un vandālismu.

"Bet nekas nenotiks bez vardarbības! Jā, mēs par to varam sapņot – es esmu miera cilvēks, es nekad ne ar vienu nestrīdos, es runāju ar policistiem, es viņiem saku – miers, nāciet ar mums. Bet, ja viņi visu ir sabojājuši – kā mēs varam panākt to, ko vēlamies? Jo Makronam tas nerūp!" stāsta protestu dalībniece Annalīze.

Francijas premjerministre Elizabeta Borna piedāvājusi nākamnedēļ tikties ar astoņu arodbiedrību līderiem, lai rīkotu sarunas. Francijas TV gan uzdod jautājumu, vai tā nav vienkārši apmuļķošanas spēle.

"Tagad bumba ir nevis mūsu, bet gan valdības laukumā. Tai ir jāsadzird, kas notiek valstī. Tai ir jāsadzird niknums, kas ceļas valstī, un jāpārtrauc sūtīt spēkus, lai mūs piekautu. Tai ir jāsadzird, kas notiek un jāatsauc reforma. Būtu neiedomājami, ja valdība neieklausītos.

Visi apzinās, ka notiek milzīga sacelšanās, un tikai valdība to neredz. Tā nevar turpināties. Viņiem ir jāatsauc šis reformas projekts," uzskata Vispārējās darba konfederācijas pārstāve Marija Buisona.

Arī franču preses virsraksti šodien liecina, ka ātrs risinājums netiek gaidīts. "Le Monde" uzskata, ka vēlētāji šaubās par prezidenta Makrona spēju atrisināt situāciju, bet "Le Parisien" norāda ka reforma var iesprūst.

KONTEKSTS:

Francijas centriskā valdība vēlas paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, kā arī pagarināt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodu pilnas pensijas saņemšanai. Turklāt iecerēts likvidēt atsevišķu profesiju pensiju privilēģijas.

Valdība norāda, ka reforma ir nepieciešama, jo pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tuvākajā laikā tai draud deficīts.

Šī reforma ir ļoti nepopulāra – pret to iebilst gan sabiedrība, gan arī opozīcijas partijas. Visas lielākās valsts arodbiedrības bija sarīkojušas streikus, notika arī vērienīgi protesti.

Valdība, izmantojot pretrunīgi vērtēto konstitūcijas normu, izšķīrās nepopulāro likumprojektu par pensiju sistēmas reformu apstiprināt ar dekrētu, atsakoties no balsojuma Nacionālajā sapulcē. Tas izsaucis gan parlamenta deputātu, gan sabiedrības sašutumu, tomēr valdība izturēja pēc tam ierosināto neuzticības balsojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti