Kellogam bijusi izcila militārā un biznesa karjera, viņš strādājis arī ļoti sensitīvās nacionālās drošības pozīcijās pirmajā Trampa administrācijā. Toreiz viņš ieņēma vairākus amatus, tostarp bija viceprezidenta Maika Pensa nacionālās drošības padomnieks.

Tikmēr politikas eksperti atgādina, ka 80 gadus vecais Kellogs bija līdzautors akadēmiskam rakstam par Ukrainas un Krievijas attiecībām, kurā aicināja Vašingtonu izmantot militāro palīdzību Ukrainai kā sviru, lai panāktu miera sarunas. 

Jūnijā aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Kellogs un cits Trampa augstākais padomnieks Frederiks Fleics viņam ierosinājuši plānu, kas paredzētu pārtraukt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, ja vien tā nepiekristu miera sarunām ar Krieviju.

Kellogs kādā intervijā medijiem arī atgādināja par Ukrainā milzīgo bojā gājušo skaitu un uzsvēra, ka tas var vēl būtiski palielināties, ja Kijiva nevēlēsies sarunas. 

"Viņš šim amatam tika izvēlēts galvenokārt tādēļ, ka viņa skatījums sakrīt ar Trampa viedokli par to, ka šis karš ir jāizbeidz. Viņš par to ir rakstījis, norādot, ka ir svarīgi konfliktu noslēgt ar Ukrainas un Krievijas vienošanos.

Viņš arī ir teicis, ka tas nav kas tāds, kas Ukrainai patiktu, bet amerikāņi nevarot turpināt finansēt "ilgtermiņa strupceļu", kā viņš to sauc," par Kellogu sacīja telekanāla MSNBC žurnālists Garets Hāks.

"Un tas izklausās pēc kaut kā tāda, ko par karu Ukrainā ir teicis arī Tramps. Kellogs ir arī šis bargais ģenerālis, kāds Trampam vienmēr ir paticis, un viņš bija vienīgais kandidāts ar reālu militāru pieredzi," turpināja žurnālists.

Telekanāls CNN vēsta, ka Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs pēdējo dienu laikā esot izsvēris vairākus priekšlikumus par kara izbeigšanu starp Krieviju un Ukrainu, tostarp vienu arī no Kelloga. Vai tas ir tieši priekšlikums, par kuru vēsta aģentūra "Reuters", nav zināms.

Volcs esot izskatījis arī citu priekšlikumu, kuru atbalstījis Trampa bijušais vēstnieks Vācijā Riks Grenels. Grenels iepriekš paudis atbalstu "autonomu reģionu" izveidei Ukrainas iekšienē, lai gan viņš nav sīkāk paskaidrojis, ko tas īsti nozīmē. Grenels, starp citu, arī ticis izskatīts kā kandidāts uz Ukrainas miera sūtņa amatu.

Tikmēr jau aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija šobrīd cenšas maksimāli ātri nodot Ukrainai pēc iespējas lielāku palīdzības apjomu bažās par to, ka pēc Trampa stāšanās amatā janvārī palīdzība var apsīkt. Un arī šorīt izskanējušas ziņas, ka ASV gatavo jaunu palīdzības paketi Ukrainai. Tās vērtība plānota vairāk nekā 700 miljonu ASV dolāru apmērā, un tajā varētu ietvert prettanku ieročus, bezpilota lidaparātus, mīnas, raķešu sistēmas "Stinger" un munīciju raķešu sistēmām HIMARS.

Laikraksts "The Wall Street Journal" vēsta, ka Baidena administrācijai līdz pilnvaru termiņa beigām neizdosies nosūtīt Ukrainai militāro palīdzību par visiem Kongresa apstiprinātajiem līdzekļiem, tāpēc daļu attiecīgo pilnvaru nodos Trampa komandai.

Proti, Baidena administrācijai šobrīd ir vairāk nekā 6,5 miljardi ASV dolāru, kas pieejami, lai pārvestu uz Ukrainu aprīkojumu no ASV armijas krājumiem. Bet Pentagons apgalvo, ka ir sasniedzis ieroču limitu, ko tas katru mēnesi var nosūtīt uz Ukrainu, neapdraudot ASV kaujas spējas.

Tāpat amerikāņi saskaras ar loģistikas problēmām, piegādājot ieročus Ukrainas spēkiem. Tas nozīmē, ka, lai iztērētu visus līdzekļus, ASV katru dienu uz Ukrainu jāsūta ieroči vairāk nekā 110 miljonu dolāru vērtībā, kas neesot iespējams.

Tā laikrakstam atzinis avots Kongresā. Avots Pentagonā stāsta, ka ASV no saviem ieroču krājumiem Ukrainai vienā mēnesī plāno atvēlēt 500 līdz 750 miljonu dolāru. Šajos sūtījumos galvenokārt būs munīcija un artilērija, ko ir vieglāk transportēt, jo smagāka aprīkojuma piegāde var ilgt mēnešus.

Vairākām amatpersonām, kuras dažādiem amatiem nominējis Tramps, izteikti sprādzienu draudi. Par to paziņojis Federālais izmeklēšanas birojs, kas sācis izmeklēšanu.

Starp amatpersonām, kas atzinušas draudu saņemšanu, ir Trampa nominētā vēstniece ANO, nominētais Vides aizsardzības aģentūras vadītājs un sākotnēji nominētais kandidāts ASV ģenerālprokurora amatam.

Lai gan vairākos medijos tam pievērsta liela uzmanība, Endrjū Makkeibs, bijušais FIB direktora vietnieks, izteicies, ka nav pārsteigts par šiem draudiem. Pēc viņa teiktā, šādi draudi ir kļuvuši par ļoti izplatītu dzīves aspektu ikvienam, kurš atrodas augstākā amatā, un tā tas notiek gadiem ilgi.

KONTEKSTS:

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps Krievijas sākto karu pret Ukrainu solījis "izbeigt ātri". No Trampa arī izskanējis, ka viņš Krievijas sākto karu pret Ukrainu spētu pārtraukt 24 stundu laikā, tomēr par konkrētiem risinājumiem un noteikumiem šajā sakarā nav izpaudies. 

ASV jaunievēlētais prezidents līdz šim vilcinājies paust atbalstu Ukrainas uzvarai karā pret agresorvalsti Krieviju. Mediji un ārpolitikas eksperti norādījuši uz bažām, ka Trampa miera plāna variants paredzētu ne tikai konflikta iesaldēšanu, bet arī liegtu Ukrainai vismaz 20 turpmākos gadus iestāties NATO.