"Aizvadītajā naktī mēs veicām visaptverošu triecienu, izmantojot 90 raķetes un 100 dronus. Trāpīts 17 mērķiem. Es vēlreiz atkārtošu – šie triecieni bija atbilde uz ASV piešķirto ATACMS raķešu nepārtrauktajiem triecieniem Krievijas teritorijā. Kā jau vairākkārt esmu teicis, no mūsu puses vienmēr būs atbildes reakcija," teica Putins.
Maskavai arī esot zināms, cik daudz Rietumu raķešu jau nogādāts Ukrainā un cik daudz vēl plānots nodot, viņš piebilda.
Kremļa saimnieks arī draudēja, ka Maskava varētu atbildēt Ukrainai ar tālas darbības ieročiem, tostarp jauno raķeti "Orešņik". Putins apgalvoja, ka Krievijas rīcībā ir vairākas lietošanai jau gatavas šo raķešu sistēmas. Ar jauno ieroci varot uzbrukt pat labi aizsargātiem mērķiem un viss, kas ir raķetes sprādziena epicentrā, pārvēršas putekļos.
"Aizsardzības ministrija un Ģenerālštābs jau izvēlas mērķus triecieniem Ukrainā. Tie varētu būt militārie objekti, aizsardzības rūpniecības uzņēmumi vai lēmumu pieņemšanas centri Kijivā," draudēja Krievijas vadonis.
Putins arī piebilda, ka Krievija nākamo triecienu līdzekļus izvēlēsies "atkarībā no izvēlēto mērķu rakstura un Krievijai radītajiem draudiem".
Jau vēstīts, ka 21. novembrī Krievija uzbruka Dnipro pilsētai, izmantojot vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik". Tā bija pirmā reize, kad šis ierocis izmantots kaujas laukā.
Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs norādīja, ka "Orešņik" ir tikai pētnieciskā darba nosaukums – "tas ir tikai šifrējums". Pēc viņa teiktā, no 2024. gada oktobra Krievijai bija paredzēts izgatavot divus eksperimentālus raķetes paraugus no raķešu sistēmas "Kedr", no kuriem viens 21. novembrī tika izšauts pie Dņepras.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.
