Polija līdz ar jauno gadu pārņems Eiropas Savienības prezidentūru. Polijas premjers uzskata – Eiropas valstīm un pārējām NATO dalībniecēm jābūt gatavām palielināt aizsardzības izdevumus un aizstāt arī vismaz daļu no tā, ko Ukrainai sniedz ASV, ja jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps to nedarīs.

"Tam ir jābūt skaidram – ja zaudēs Ukraina, mēs visi zaudēsim.

Šodien es gribu visus brīdināt – tā ir ilūzija, ka, piekrītot Krievijas nosacījumiem par pamieru, par neitrālu, demilitarizētu Ukrainu un piekrītot Ukrainas teritoriju aneksijai, varētu stabilizēt situāciju visā reģionā un novērst mums trešā pasaules kara draudus. Tieši otrādi – [tā būtu] mūsu kapitulācija!"

Tusks atzina, ka atbalsta trūkums Ukrainai ir ceļš uz krīzes padziļināšanu, draudu un risku pieaugumu visiem.

Samita dalībnieki apņēmušies Ukrainas drosmi un izturību stiprināt ar spēcīgu un nepārtrauktu atbalstu, tai skaitā – ar ieguldījumiem Ukrainas aizsardzības nozarē, sekmējot apgādi ar munīciju.

"Esam izšķirošā brīdī, kad nākotne vēl nav uzrakstīta. Mūsu priekšā ir vēsturiskas krustceles. Mūsu ziņā ir izvēlēties, kādu ceļu ies mūsu tautas un Eiropa.

Lēmumi, ko pieņemsim turpmākajos mēnešos, atbalsosies nākamajās paaudzēs," atzina Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons.

Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija ir starp līderiem palīdzības sniegšanā Ukrainai. Tās atbalsta arī Ukrainas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā, kā arī atzinīgi vērtē Ukrainas Uzvaras plānu, lai panāktu visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru.