Postošākais uzbrukums notika Odesā, kur bojātas 18 privātmājas. Gājuši bojā divi cilvēki un vēl trīs ievainoti.
Trešdienas vakarā ienaidnieks palaida bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji Tu-95MS, no kuriem tika palaistas spārnotās raķetes. Piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva raķetes "Kalibr".
Jaunākā informācija liecina, ka aizvadītajā diennaktī Krievija uzbrukusi Ukrainai ar kopumā 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes un 35 bezpilota lidaparātus.
Agresorvalsts pret Ukrainu raidījusi trīs pretgaisa vadāmās raķetes "S-300", 57 spārnotās raķetes "Kh-101" no stratēģiskajiem bumbvedējiem "Tu-95MS", 28 spārnotās raķetes "Kalibr", trīs vadāmās aviācijas raķetes "Kh-59/69" un 97 "Šahed" kaujas dronus un neidentificētus bezpilota lidaparātus.
Jau no agra rīta visā valstī izsludināta gaisa trauksme, brīdinot par raķešu un kaujas dronu uzbrukumiem. Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko paziņoja, ka enerģētikas infrastruktūra ir "pakļauta masīvam ienaidnieka uzbrukumam".
Gaisa spēki ziņoja, ka vairākas Krievijas spārnotās raķetes un kaujas bezpilota lidaparāti izšauti pret valsts lielākajām pilsētām, tostarp uz Kijivu, Harkivu un Odesu.
"Enerģētikas nozare atkal ir pakļauta masīvam ienaidnieka uzbrukumam. Uzbrukumi enerģētikas objektiem notiek visā Ukrainā," sacīja Galuščenko.
Viņš piebilda, ka valsts elektrotīkla operators "Ukrenergo" "steidzami ieviesa ārkārtas elektroenerģijas padeves pārtraukumus", jo gaisa temperatūra valstī ceturtdienas rītā nokritusies līdz aptuveni 0 grādiem.
Šobrīd elektrības atslēgumi jau ir atcelti.
Enerģijas piegādātājs DTEK paziņoja, ka "Ukrenergo" ir ieviesis ārkārtas elektroenerģijas padeves pārtraukumus Kijivas, Odesas, Dņipropetrovskas un Doneckas apgabalos.
"Tiklīdz drošības situācija to ļaus, tiks precizētas (triecienu) sekas," sacīja Galuščenko.
Par sprādzieniem tika ziņots Kijivā, Harkivā, Rivnē, Hmeļnickā, Luckā un daudzās citās pilsētās Ukrainas centrālajā un rietumu daļā.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācijas vadītājs sacīja, ka uzbrukumu vilnis liecina par to, ka Krievija turpina savu terora taktiku.
"Viņi uzkrāj raķetes uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai, karadarbībai pret civiliedzīvotājiem... ziemas laikā!" saziņas vietnē "Telegram" sacīja prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks. Tāpat viņš norādīja, ka Ukraina uz šiem uzbrukumiem atbildēs.
"Viņiem palīdzēja viņu trakie sabiedrotie, arī no Ziemeļkorejas," norādīja Jermaks.
Ļvivas apgabalā bez elektrības ir 530 000 abonentu, fiksēts trāpījums kritiskās infrastruktūras objektam.
Vairāk nekā 280 000 mājsaimniecību ziemeļrietumos Rivnes apgabalā uzbrukuma dēļ pašlaik ir bez elektrības, pavēstīja apgabala vadītājs Oleksandrs Kovaļs.
Triecienā cietušajos rajonos ir arī ūdens piegādes pārtraukumi. Dažām Rivnes pilsētas skolām ceturtdien ir uzdots mācības veikt attālināti.
Triecieni veikti arī pierobežas Volīnijas reģionā, kur bez elektrības ir 215 000 mājsaimniecību, sacīja administrācijas vadītājs Ivans Rudnickis.
Visa kritiski svarīgā infrastruktūra, kas zaudēja elektrību, ir pārslēgta uz ģeneratoriem.
Vietējās amatpersonas deva rīkojumu atvērt "neuzvaramības punktus" – patvēruma vietas, kur cilvēki var uzlādēt tālruņus un citas ierīces.
Kijivā, kur gaisa trauksme ilga vairāk nekā deviņas stundas, raķetes atlūzas nokrita vienā no pilsētas rajoniem, paziņoja vietējās amatpersonas. Viegli cietuši divi cilvēki.
ANO ģenerālsekretāra vietniece politikas un miera veidošanas jautājumos Rozmarija Dikarlo šomēnes brīdināja, ka Krievijas triecieni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai var padarīt šo ziemu par "vissmagāko kopš kara sākuma".
Krievija jau iepriekš bija paziņojusi, ka gatavo atbildes triecienus Ukrainai pēc tam, kad Kijiva ar ASV piegādātajām raķetēm ATACMS apšaudīja dažādus militārus objektus agresorvalstī.
Kopš Vašingtona devusi atļauju Ukrainai ar šīm raķetēm tēmēt pa mērķiem Krievijas teritorijā, Kijiva vismaz trīs reizes apšaudījusi militārus objektus Krievijas pierobežā.
Krievijas jaunākais uzbrukums Ukrainai notika tikai dienu pēc tam, kad jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps par savu sūtni Ukrainā iecēla atvaļināto ģenerāli Kītu Kellogu.
Jau ziņots, ka kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā agresorvalsts lielākoties apšaudījusi valsts energotīklu. Kijiva apsūdzējusi Maskavu terora taktikā, mēģinot iegrūst Ukrainas pilsētas tumsā un aukstumā.
Par šādu Krievijas uzbrukumu atvairīšanu Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien runāja ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, norādot, ka Ukrainai sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmas nepieciešamas daudz lielākā skaitā.
"Es precīzāk norādīju mums nepieciešamās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šīs sistēmas ir pieejamas pie mūsu sabiedrotajiem. Un vēl, ļoti svarīgi – NATO samita Vašingtonā lēmumi par pretgaisa aizsardzību un citām piegādēm frontei vēl nav pilnībā īstenoti. Mēs to ar nepacietību gaidām, jo tas būtiski ietekmē mūsu cilvēku motivāciju un morāli.
Nesenā atļauja veikt tālas darbības rādiusa raķešu uzbrukumus objektiem Krievijā arī ļoti palīdzēja. Taču spiediens pret Krieviju jāpalielina dažādos līmeņos. Lai Krievija jūt, kas ir karš."
Ukrainas gaisa spēki norāda, ka Krievijas raķetes lielākoties izdodas notriekt, taču grūtības sagādā bezpilota lidaparāti un vadāmās aviācijas bumbas. To notriekšanai vajadzīgas modernas sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
