"Mēs pieņēmām lēmumu līdz 2028. gada beigām neiekļaut darba kārtībā jautājumu par sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību," Kobahidzes teikto citē televīzijas kanāls "Rustavi 2".
Gruzijā ceturtdien vakarā sākušies spontāni protesti pret valdības lēmumu. Pienāk ziņas arī par aizturētajiem.
"Es uzskatu, ka šodien nav laika klusēt. Tas galīgi noslēdz tēvzemes nodevību," telekanālam "TV Pirveli" stāsta kāds protestētājs.
"Šiem cilvēkiem bieži patīk izmantot šo mūsdienīgo dubultstandartu, ka daži cilvēki ir bezvalstnieki. Šis ir tieši tas, ko cilvēki dara ar savām rokām pret savu bērnu un savas valsts nākotni. Esmu pārliecināts, ka šī cīņa nebeigsies, kamēr Gruzija neuzvarēs."
"Esmu atnākusi šeit, lai cīnītos ar netaisnību. Es nevaru ciest netaisnību. Ir notikusi liela netaisnība," spriež kāda protestētāja.
"Vēlēšanas tika viltotas un Gruzijas iedzīvotājiem netika dotas tiesības veikt izvēli. Esmu pensionēta skolotāja. Es aicinu skolotājus nostāties vēstures pareizajā pusē."
Tikmēr Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili pēc tikšanās ar diplomātiem paziņojusi, ka ar lēmumu atteikties no sarunām par iestāšanos ES, ko viņa raksturoja kā konstitucionālu apvērsumu, Gruzijas "neleģitīmā valdība" savai tautai ir pieteikusi karu.
Prezidente aicināja diplomātus palīdzēt, lai īstenotu sabiedrības prasību rīkot jaunas vēlēšanas. Viņa arī aicināja politisko opozīciju apvienoties.
Gruzijas premjers Kobahidze pavēstīja, ka Gruzija atsakās no jebkādiem ES budžeta grantiem. Viņš norādīja, ka 2028. gada beigas ir termiņš, līdz kuram Tbilisi būšot no ekonomiskā viedokļa pietiekami sagatavota, lai uzsāktu iestāšanās sarunas ar ES, uzstādot mērķi tai pievienoties 2030. gadā.
Kobahidze apgalvo, ka līdz 2030. gadam Gruzija kļūšot par "vislabāk sagatavoto" ES kandidātvalsti.
Starptautiskās politikas analītiķi spriež, ka daudz ticamāka ir Gruzijas palikšana Krievijas ietekmes zonā vai kļūšana par "mūžīgo" ES kandidātvalsti, kāda jau 25 gadus ir Turcija.
Gruzijā valdošā partija "Gruzijas sapnis" formāli atbalsta mērķi panākt pievienošanos ES, taču valdības politika pēdējā laikā bijusi pretrunā ES vērtībām. Tas tiek skaidrots ar "Gruzijas sapņa" neoficiālā līdera, Krievijai draudzīgā miljardiera Bidzinas Ivanišvili ietekmi.
Gruzijas opozīcijas partijas uzskata, ka valdošā vara dara visu iespējamo, lai Gruzija paliktu Krievijas ietekmes zonā.
Gruzijas premjers Kobahidze pavēstīja, ka Gruzijas attiecības ar ES esot divpusējas un var būt vienīgi divpusējas.
"Mēs esam lepna un sevi cienoša nācija ar ilgu vēsturi, un tāpēc mums ir kategoriski nepieņemami uztvert integrāciju ES kā žēlastību, ko mums izrāda ES," paziņoja premjers.
Gruzijā ap 80% iedzīvotāju atbalsta kursu uz pievienošanos ES. Taču pēdējā laikā Gruzijas valdība spērusi vairākus soļus, kas attālināja šo mērķi, piemēram, pieņemot pēc Krievijas parauga veidotus likumus, ar kuriem grasās vērsties pret "ārvalstu aģentiem" un "LGBT propagandu".
Eiropas Savienība pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nolēma sākt iestāšanās sarunas ne tikai ar Ukrainu, bet arī Moldovu un Gruziju, bet šovasar sarunas ar Gruziju tika iesaldētas, reaģējot uz Gruzijas valdības īstenoto politiku.
Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ar 444 balsīm par, 72 pret, un 82 deputātiem atturoties, pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja 26. oktobrī notikušās Gruzijas parlamenta vēlēšanas, jo tās nebija nedz brīvas, nedz godīgas.
Deputāti uzsvēra, ka tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka Gruzija turpina atkāpties no demokrātijas, par ko pilnībā atbildīga ir valdošā partija "Gruzijas sapnis".
Gruzijas parlamenta vēlēšanās saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja "Gruzijas sapnis", taču opozīcijas partijas un prezidente Salome Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem.
EP deputāti nosoda vēlēšanās fiksētos pārkāpumus, tostarp dokumentētos vēlētāju iebiedēšanas gadījumus, manipulācijas ar nodotajām balsīm, iejaukšanos vēlēšanu novērotāju un plašsaziņas līdzekļu darbā un iespējamās manipulācijas ar elektroniskajām balsošanas iekārtām.
EP secina, ka Gruzijas Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie balsošanas rezultāti "nav ticams Gruzijas tautas gribas atspoguļojums". EP atsakās jebkādi atzīt Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultātus un aicina tos neatzīt arī starptautiskajai sabiedrībai. EP deputāti aicina gada laikā sarīkot atkārtotas vēlēšanas, kam būtu jānotiek starptautiskā pārraudzībā.
EP deputāti arī aicina ES stingri ierobežot oficiālos ES līmeņa kontaktus ar Gruzijas valdību un parlamentu, vienlaikus skaidri norādot, ka nesen pieņemto antidemokrātisko tiesību aktu, tostarp "likuma par ārvalstu ietekmes pārredzamību" dēļ Gruzijas integrācijas process ES jau ir faktiski apturēts.
KONTEKSTS:
Gruzijas parlamenta vēlēšanas notika 26. oktobrī. Tās tika uzskatītas par izšķirošu pagrieziena punktu valsts vēsturē: vai turpināt līdzšinējo kursu un nonākt arvien lielākā atkarībā no Krievijas, vai arī panākt valdības maiņu un straujākā tempā virzīties uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka valdošā promaskaviskā partija "Gruzijas sapnis" vēlēšanās esot ieguvusi vairākumu valsts parlamentā. Savukārt opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem, un lielākie opozīcijas saraksti paziņoja, ka atsakās pieņemt parlamenta deputātu mandātus.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņoja, ka neatzīst Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotos parlamenta vēlēšanu rezultātus, un aicināja opozīcijas atbalstītājus protestēt.
