Informāciju par Vašingtonas nostāju žurnālistiem pauda kāds ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas pārstāvis, kurš lūdza saglabāt anonimitāti.
"Tīrā aritmētika" liecinot, ka Ukraina nemobilizē pietiekami daudz dzīvā spēka, un tāpēc tā spiesta atkāpties Donbasā. Esot vajadzīgs dzīvais spēks, jo Krievijas armija patiešām virzās uz priekšu austrumos un īsteno spiedienu Kurskas apgabalā.
Amatpersona norādīja, ka Kijivai jāmobilizē vairāk nekā Krievijas solītie 130 000 cilvēku, ko paredzēts iesaistīt uzbrukuma operācijā Zaporižjai.
Spēkā esošie Ukrainas likumi paredz mobilizēt vīriešus vecumā no 25 līdz 60 gadiem, jaunākus var iesaukt, bet nevar nosūtīt uz fronti.
Tikmēr Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" atsaucās uz prezidenta Volodimira Zelenska padomnieku Dmitriju Ļitvinu, kurš norādīja, ka Rietumu partneru militārās palīdzības piegāžu kavēšanās dēļ Ukrainai nepietiek ieroču, lai apgādātu jau mobilizētos karavīrus. Partneriem esot pilnīga piekļuve datiem un tie varot salīdzināt solījumus ar faktisko situāciju.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
