Lietuvas Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos.
Lietuvā svētdien notika Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā tika ievēlēti 63 deputāti vienmandāta apgabalos. Astoņi vienmandāta apgabalu kandidāti jau vēlēšanu pirmajā kārtā 13. oktobrī ieguva pietiekamu atbalstu, lai nodrošinātu mandātu nākamajā parlamenta sasaukumā. Pirmajā kārtā tika ievēlēti arī visi 70 deputāti daudzmandātu apgabalā, kurā balsošana notiek pēc partiju sarakstiem.
Līdzšinējā valdošā partija nonāks opozīcijā
Sociāldemokrātu partija ir uzvarējusi vēlēšanās, iegūstot 52 deputātu mandātus Seimā. Pašreizējā Seima sasaukumā sociāldemokrātiem bija tikai 14 deputāti.
"Sociāldemokrāti bija ideālā pozīcijā, tā kā viņi ir viscaur populāri. Apstākļi viņiem otrajā kārtā bija ideāli, un kā bija gaidāms, viņi dabūja visvairāk vietu," sarunā ar Lietuvas raidsabiedrību LRT secina Viļņas Universitātes politoloģe Aine Ramonaite.
Pašlaik valdošā konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" ir otrajā vietā ar 28 mandātiem. Iepriekšējās Seima vēlēšanās 2020. gadā tā ieguva 50 mandātus. Visticamāk, līdz šim valdošā partija nu nonāks opozīcijā.
"Domāju, galvenais pārsteigums ir, ka valdošā konservatīvā partija "Tēvzemes savienība" zaudēja tik pamatīgi," spriež Lietuvas politikas analītiķis, Viļņas Universitātes rektora vietnieks Pauļus Gritens.
Partijas līderis Gabrieļus Landsberģis pirmdien paziņoja gan par atkāpšanos no partijas vadīšanas, gan par atteikšanos no mandāta jaunajā parlamenta sasaukumā.
"Kā ārlietu ministram viņam bija tendence būt mīlētam un redzētam ārvalstīs, viņu mīl arī Ukrainā par skaļo atbalstu un visu, ko viņš ir paveicis Ukrainas labā. Viņš redzams, runājot par Ukrainu BBC un CNN, tāpēc labi pazīstams ārvalstīs, bet Lietuvā, manuprāt, viņš ir visnepopulārākais politiķis," atzina Gritens.
Labēji populistiskā partija "Nemunas rītausma" ir trešajā vietā ar 20 mandātiem.
Centriski kreisā partija "Lietuvas vārdā" ieguvusi 14 mandātus – par diviem mandātiem mazāk nekā 2020. gada vēlēšanās.
Pašreizējās valdošās koalīcijas sastāvā esošā Liberāļu kustība ieguvusi 12 mandātus – tikpat, cik līdzšinējā Seimā.
Centriski kreisā Zemnieku un zaļo savienība ieguvusi astoņus mandātus. Seima vēlēšanās 2020. gadā tā bija ieguvusi 32 mandātus, bet partija sašķēlās, kad no tās aizgāja Sauļus Skvernelis, kas vēlāk nodibināja "Demokrātisko partiju "Lietuvas vārdā"".
Centriski labējā partija "Poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" ieguvusi trīs mandātus – tikpat, cik iepriekšējās Seima vēlēšanās. Seimā ievēlēti arī divi neatkarīgie deputāti Vitālijs Šeršņovs un Viktors Fjodorovs. Liberālā partija "Brīvība un taisnīgums" ieguvusi vienu mandātu savam līderim Artūram Zuokam, bet no labējās Nacionālās apvienības Seimā ievēlēts tās līdera vietnieks Vītauts Sinica.
Sociāldemokrāti ar diviem iepriekš izziņotajiem iespējamajiem partneriem ieguvuši vairākumu
Sociāldemokrātu vēlēšanu nakts pasākumā ik pa brīdim bija dzirdami aplausi – brīžos, kad Lietuvas sabiedriskā medija tiešraidē parādījās jaunākie dati par saskaitītajām balsīm. Tajos jau ātri iezīmējās uzvaras garša.
Tas, ka sociāldemokrāti uzvarējuši ar tik lielu pārsvaru, bijis pārsteigums arī pašiem – to Latvijas Televīzijai atzina viens no partijas līderiem Gintauts Palucks.
"Rezultāti ir vienreizēji, godīgi sakot, mēs negaidījām šādu mandātu skaitu, šonakt esam priecīgi. Mēs nerunāsim ar konservatīvajiem, nav vajadzības ar viņiem runāt, bet mums vēl ir daudz darāmā, jo mūsu potenciālie koalīcijas partneri – viņi savā starpā daudz strīdas."
Tā kā sociāldemokrāti ir saņēmuši pārliecinoši vislielāko vēlētāju atbalstu, visticamāk, viņiem būs iespēja veidot tādu koalīciju, par kuru viņi publiski paziņojuši jau pēc pirmās kārtas.
Proti, Sociāldemokrātu partijai, "Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā"" un Zemnieku un zaļo savienībai kopā ir 74 mandāti, kas tām nodrošina vairākumu Seimā, kurā ir pavisam 141 deputāts.
Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja Vilija Blinkevičūte arī svētdien atkārtoti apstiprināja, ka panākt formālu vienošanos par šādu trīs partiju koalīciju cer jau pirmdien.
Blinkevičūte aizvadītajā naktī tikās gan ar partijas "Lietuvas vārdā" vadītāju Skverneli, gan ar "zaļzemnieku" vadītāju Ramūnu Karbauski, un vienojās turpināt sarunas par koalīcijas veidošanu.
Blinkēvičūte uz žurnālistu jautājumu, vai viņa uzņemsies nākamās valdības vadīšanu, nesniedza skaidru atbildi, kā arī neatbildēja, kad viņa plāno nolikt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu.
"Tā ir mīkla. Viņa formulē savu lomu valdības veidošanā, jo viņa veidos valdību kopā ar prezidentu, taču viņa neuzņemas šo atbildību – solīt, ka būs premjere," secina politikas analītiķis Gritens.
Viļņas Universitātes politoloģe Ramonaite spriež, ka šobrīd nav skaidrs, kurš varētu kļūt par premjerministru. Pēc viņas domām, sociāldemokrātu līdere Blinkevičūte netiecas ieņemt valdības vadītājas amatu.
"Viņas paziņojumi vienmēr ir mulsinoši un grūti izprotami. Skaidrs, ka viņa vēlas izvairīties no kļūšanas par premjerministri, bet neviena alternatīva netiek piedāvāta.
Es nezinu, kāda veida atklāsmi viņa gaida vai kāda ideja var nokrist no debesīm [lai izvairītos no šīs lomas]."
