Eiropas emisiju standarti tika ieviesti 1993. gadā, lai samazinātu automašīnu radīto piesārņojumu. Standarti nosaka maksimālos ierobežojumus noteiktām kaitīgām gāzēm un cietajām daļiņām, kuras automašīnai ir atļauts izdalīt. Pēdējais no emisiju standartiem ir "Euro 6", bet tagad ES kā daļu no Zaļā kursa izstrādā stingrākus izmešu standartus jeb "Euro 7", un tā ir daļa no Eiropas Savienības apņemšanās paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti.
Šis "Euro 7" standarts paredzēts visiem benzīna un dīzeļdegvielas automobiļiem, furgoniem, kravas automašīnām un autobusiem. Jaunie noteikumi tiek izstrādāti jau četrus gadus, un tie ir ievērojami aizkavējušies. Sākotnēji tos bija paredzēts publicēt 2021. gada beigās. Taču sagaidāms, ka tas notiks vien šī gada novembrī, pēc divām nedēļām.
Kā vēsta izdevums "Politico", kuram izdevies iepazīties ar Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto tiesību aktu projektu, komisija "Euro 7" standartā, visticamāk, nepieprasīs automašīnu radītā piesārņojuma krasu samazināšanu. Proti, sagaidāms, ka atšķirības starp pašreizējo un nākamo standartu būs salīdzinoši nelielas.
To, kāds pēc pašreizējām aplēsēm varētu izskatīties "Euro 7" standarts, stāstīja auto nozares žurnālists Normunds Avotiņš: "Tas, kas līdz šim ir tapis zināms, ir, ka lielas izmaiņas attiecībā pret "Euro 6" un "Euro 6D" standartu būtībā nebūs. Tātad prasības benzīna automašīnām, runa ir par vieglajām pasažieru automašīnām, tas neattiecas uz komerctransportu, paliks būtībā tādas pašas. Būs neliels prasību paaugstinājums attiecībā pret dīzeļautomašīnu slāpekļa oksīdu izmešiem. Bet, tā kā lielākie ražotāji faktiski jau ir apsteiguši notikumus, tad var teikt, ka jā, attiecībā pret "Euro 6" vismaz tuvākajos gados nekas daudz nemainīsies."
Mīkstāki noteikumi no EK puses ir milzīgs ieguvums autoražotājiem, raksta "Politico". Tādēļ tas satrauc "zaļos" aktīvistus.
Automašīnu industrijas lobijs Briselē ir spēcīgs, tostarp pret stingrākiem "Euro 7" noteikumiem.
Anna Krajinska no nevalstiskās organizācijas "Transports un vide" norādījusi, ka EK ir pakļāvusies auto nozares lobija prasībām un automašīnu ražotāju peļņa prevalē pār miljoniem eiropiešu veselību. Auto rūpnieki norādījuši, ka "Euro 7" standarta prasību dēļ radīsies jaunas apgrūtinošas izmaksas laikā, kad autoražotāji jau tā iegulda elektriskajos transportlīdzekļos.
Nīderlandes autobūves uzņēmuma "Stellantis" izpilddirektors Karloss Tavaress Parīzes auto izstādē sacīja: "No nozares viedokļa mums nav vajadzīgs "Euro 7", jo tas piesaistīs tos resursus, kas mums būtu jātērē elektrifikācijai. Kāpēc izmantot ierobežotus resursus kaut kam tikai īsu laika periodu? Nozarei tas nav vajadzīgs, un tas ir neproduktīvi."
Kā teikts EK "Euro 7" tiesību akta projekta ietekmes novērtējumā, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos un ekonomiskos apstākļus, ir veikts galīgais pārskats, kurā secināts, ka uz auto nozari pastāv liels izejvielu cenu un enerģijas cenu spiediens. Tas savukārt rada bezprecedenta spiedienu uz automobiļu piegādes ķēdi un rada problēmas ar pieejamību patērētājiem laikā, kad tiek piedzīvota arī augsta inflācija. EK cenšas "minimizēt" izmaksas, kas saistītas ar lūgumu nozarei izstrādāt tīrāku dzinēju tehnoloģiju. Auto eksperts Avotiņš gan līdz galam nepiekrīt tiem, kas norāda, ka EK būtu piekāpusies auto nozarei.
Avotiņš skaidroja: "Es to drīzāk sauktu par piekāpšanos realitātei un varbūt pat veselajam saprātam, jo jau 2020. gadā vai jau 2019. gada beigās, kad vispār tika izziņoti "Euro 7" standarta parametri, tad jau vairāki auto ražotāji uzreiz norādīja, ka tas ir nāves spriedums iekšdedzes dzinējiem, jo pie pašreizējām tehnoloģijām šīs prasības vai nu nav izpildāmas, vai to izpildīšana prasīs ļoti lielus ieguldījumus."
Ieguvums, pārejot uz jauno standartu, būtu ļoti neliels, jo pašreizējais – "Euro 6" jau ir ļoti stingrs un ar augstām prasībām, savukārt izmaksas būtu ārkārtīgi augstas.
Avotiņš uzsvēra, ka visvairāk pārmaiņas izjustu nevis dārgo un ekskluzīvo automašīnu īpašnieki, bet gan tie, kuri brauc ar mazās un vidējās klases automašīnām.
Proti, pirms pāris gadiem veikti aprēķini liecināja, ka vidēji šāda automašīna pēc jaunā "Euro 7" standarta kļūtu dārgāka vismaz par 3–5 tūkstošiem eiro. "Euro 7" drīzāk veicinātu tieši pretējo, uzskata Avotiņš, proti, cilvēku spēja iegādāties jaunas automašīnas mazinātos, tādējādi tiktu lietotas vecākas automašīnas, un emisijas būtu nevis mazāk, bet pat vairāk. Avotiņš atzīmēja, ka līdzekļi, kas tiktu ieguldīti, lai aprīkotu automašīnas ar jaunajām izmešu attīrīšanas ierīcēm, tagad tiks ieguldīti elektroautomašīnu izstrādē, tādēļ patiesībā ilgtermiņā vide būtu ieguvēja.
Eiropas Savienība plāno jau 2035. gadā aizliegt reģistrēt jaunas pasažieru automašīnas ar iekšdedzes dzinēju. Avotiņš uzskata, ka pasažieru automašīnu nākotne ir elektriska un elektroauto izstrāde notiek apbrīnojamos tempos. Arī šādu auto cenas pārredzamā nākotnē varētu samazināties, līdz ar to tās kļūs pieejamākas plašākam patērētāju lokam.
