Pasaules panorāma

Pusana – no pēdējā bastiona karā līdz peldošai pilsētai

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma. Krievijas nolaupīto bērnu liktenis un Eiropas lietoto drēbju izgāztuve

Kenija – Eiropas lietoto drēbju izgāztuve

Kenijā cīnās ar eiropiešu lietoto apģērbu kalniem

Daudzi eiropiešu apģērbi, kas ziedoti, nav pārdoti vai kurus vairs neviens negrib valkāt, tiek nogādāti Āfrikas valstī Kenijā. Šī valsts jau slīkst tā sauktajā tekstila piesārņojumā, bet Kenijai pagaidām nav risinājuma, ko iesākt ar lietoto drēbju grēdām.

Kenijas galvaspilsētā Nairobi tirgus ir pārpildīts ar apģērbiem, kurus nav izdevies pārdot Francijā. Kādā stendā nupat piegādāta jauna krava no Lielbritānijas. Tirgotājs maksā vidēji 100 eiro par sūtījumu un cer nopelnīt divas reizes vairāk, pārdodot katru apģērba vienību atsevišķi.

Liela daļa apģērbu nonāk izgāztuvē

"Tas tiešām ir kaitinoši. Jo ir daudz apģērbu, kurus es nevarēšu pārdot. Piegādātāji negrib man atmaksāt naudu. Paskatieties! Tas ir notraipīts, un es pat nezinu, kas tas ir. Dažreiz drēbes pilnībā noklātas ar asinīm, netīrumiem vai pat ekskrementiem. Man nekas cits neatliek, kā izmest," stāsta lietoto apģērbu tirgotāja Dorkasa Kusienja.

Lietoto apģērbu tirgus Kenijā
Lietoto apģērbu tirgus Kenijā

Lielā pieprasījuma dēļ Kenija katru gadu importē ap 100 000 tonnu lietoto drēbju. 2021. gadā tie bija apmēram 900 miljoni atsevišķu apģērba vienību.

Taču problēmas rada tas, ka apmēram puse no ievestajām "second hand" drēbēm uzreiz nonāk atkritumos. Kenijā nešķiro un nepārstrādā tekstilu.

"Šī ir Dandoras izgāztuve. Tā ir lielākā izgāztuve Austrumāfrikā. Šeit ir tūkstošiem un tūkstošiem atkritumu," rāda vides aktīvists Stenlijs Didi.

Atkritumi izposta dzīves telpu

Milzīgajā atkritumu kalnā nabadzīgākie ļaudis meklē ko noderīgu, bet dzīvnieki – barību. Liela daļa šī apģērba vidē nesadalās. Nederīgās drēbes daudzi vietējie izmanto par kurināmo, tā piesārņojot gaisu ar toksiskām daļiņām.

"Mans darbs ir apstaigāt izgāztuvi un savākt plastmasu, kokvilnu un neilonu. Tad to nosver, un es varu saņemt naudu," stāsta atkritumu škirotāja Sūzena Atieno.

"Lietotie apģērbi mums noder. Pat es tos valkāju. Bet, no otras puses, tie, kuri nav kvalitatīvi, posta mūsu vidi.

Tie nav pārstrādājami un būs mūžīgi. Mēs nevaram atļauties šīs drēbes pārstrādāt šeit Kenijā," atzīst Didi.

"Valkāšanai nederīgās drēbes izposta mūsu dzīves telpu," saka vides aktīvists, kurš jau vairākus gadus pēta piesārņojumu, ko rada izmestie tekstilizstrādājumi.

"Šodien mēs attīrīsim šo teritoriju. Zinu, ka mūsu nav daudz, bet esmu pārliecināts, ka kopā varam kaut ko mainīt."

Jādomā par nākotni

Organizācijas "Clean up Kenya" brīvprātīgā Dollija Ruta Anjango norāda: "Lielākā daļa šo apģērbu izgatavoti no sintētiskās šķiedras. Sadedzinot tie piesārņo gaisu. Bet, izmetot upē, piesārņo ūdeni. Tie pat nogalina augus, kas aug apkārt. "

Cita brīvprātīgā Džada Nīma Atiento secina: "Es jūtos slikti. Es brīnos, vai cilvēki nedomā par mūsu nākotni, vai viņi saprot, ka mēs vēlāk dzīvosim netīrā vidē."

Bet ko var darīt? Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt tekstilizstrādājumu atkritumus un ražot apģērbu tikai no tā sauktiem "ilgtspējīgiem" vai "bioloģiski noārdāmiem audumiem".

"Visiem lielajiem zīmoliem ir jāražo kvalitatīvas drēbes. Un patērētājiem jāpērk mazāk, nevis jāiegādājas tik daudz, ka pēc dažiem mēnešiem jāizmet. Mēs aicinām patērēt mazāk un mazliet vairāk domāt par planētu," uzsver vides aktīvists Didi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti