Pusana ir viena no vadošajām starptautiskajām ostām pasaulē, tāda izveidojusies desmitgadēs pēc Korejas kara, liekot pamatus Dienvidkorejas ekonomikas un starptautiski pazīstamo uzņēmumu izaugsmei.
Bet toreiz, Korejas kara sākumposmā, pēc komunistiskās Ziemeļkorejas ofensīvas Pusana pašos pussalas dienvidos bija palikusi praktiski vienīgais dienvidkorejiešu un ANO spēku bastions.
Dienvidkorejieši pateicīgi ANO spēkiem
Pusanā ir pasaulē vienīgā Apvienoto Nāciju piemiņas militārā kapsēta. Tā veltīta ANO deleģēto valstu koalīcijas kritušajiem karavīriem, kas, atbalstot Dienvidkoreju, cīnījās Korejas karā pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā pret komunistisko Ziemeļkoreju, kuru atbalstīja Ķīna un PSRS.
Šeit apglabāti aptuveni 2300 kritušie no 11 valstīm, tostarp gandrīz 900 britu, arī simtiem turku, kanādiešu, austrāliešu un citu.
Kopumā Dienvidkoreju ar personālu toreiz atbalstīja 22 valstis, kuru karogi plīvo šajā kapsētā.
Ostas pilsēta Pusana atrodas Korejas pussalas pašos dienvidos, un Korejas karā tai bija izšķiroša loma.
Toreiz komunistiskās Ziemeļkorejas armijai jau pirmajās nedēļas izdevās strauji virzīties uz priekšu un ieņemt lielāko daļu pussalas. Kalnainais perimetrs ap Pusanu bija viens no retajiem apgabaliem, kas vēl bija palicis Dienvidkorejas kontrolē.
Tādēļ daudziem bēgļiem pilsēta kļuva par patvēruma vietu, un daudzi dzīvo šeit joprojām. Arī ANO memoriālā brīvprātīgi strādājošais gids Čve Kusiks. Tagad jau gados, viņš Pusanā ieradās vēl kā bērns.
"Kad biju jauns, manā ciemā saņēmām ziņas, ka tuvumā parādījušies ziemeļkorejieši. Baidoties par savu drošību, devāmies prom un meklējām patvērumu no vienas vietas citā."
Pateicoties ostai, kas ļāva ANO spēkus nodrošināt ar piegādēm, toreiz ziemeļkorejiešus pēc smagām kaujām izdevās atspiest no Pusanas. Karš turpinājās, līdz 1953. gadā tika noslēgts pamiers.
Osta lika pamatus ekonomikas attīstībai
Kopš tā laika Pusana kļuvusi par Dienvidkorejas otro lielāko pilsētu un vienu no vadošajām ostām pasaulē.
Pēc Korejas kara Pusana ar savu ostu lika pamatus Dienvidkorejas ekonomiskajai attīstībai un tās uzņēmumu izaugsmei globāli. Mūsdienās te dzīvo 3,5 miljoni cilvēku, un osta ir ne tikai lielākā Dienvidkorejā, bet pēc apgrozījuma arī starp desmit lielākajām pasaulē.
Ostai ļāvusi augt gan pašas Dienvidkorejas ekonomiskā izaugsme pēdējās desmitgadēs, gan tās ģeogrāfiskais novietojums, kas ērtu padara satiksmi ar Japānu, Ķīnu, Singapūru un pārējo pasauli.
Pusana pašlaik iesaistījusies cīņā par tiesībām 2030. gadā uzņemt starptautisko izstādi "EXPO". Pilsēta izceļ gan savu pieredzi ar lielu pasākumu rīkošanu, gan ērtu sasniedzamību pa jūras, gaisa un ar ātrvilcienu dzelzceļa maršrutiem.
Dienvidkoreja vēlas dalīties ar savu pieredzi
Kandidējot uz "EXPO" uzņemšanu, Pusana gatavojas pilnībā pārveidot daļu ostas, kurā apstiprināšanas gadījumā arī plāno izvietot "EXPO" paviljonus.
Plāni ir ambiciozi. Investējot infrastruktūrā, Pusana vēlas izveidot peldošu pilsētu, kas citstarp ar mūsdienu tehnoloģijām nodrošinātu pati savas elektroenerģijas vajadzības. Kā piekrastes pilsēta Pusana līdz ar to vēlas pievērst uzmanību jūru ūdens līmeņa celšanās problēmai globālās sasilšanas dēļ un attiecīgi dzīvē demonstrēt iespējamus risinājumus zemes trūkumam piekrastes pilsētās.
Atslēgvārds ir ilgtspēja, meklējot jaunas pieejas un idejas, norāda Pusanas "EXPO-2030" komitejas pārstāvis Hvangs Hjonmi, atgādinot, ka tieši ar to pilsēta spēlējusi būtisku lomu, ļaujot Dienvidkorejai no reiz salīdzinoši trūcīgas valsts kļūt par vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē.
"Starptautiski Dienvidkoreja ir saņēmusi atbalstu un palīdzību no pasaules, un tagad mēs vēlamies pasaulei parādīt savu pieredzi," stāsta Hvangs.
Pusana cīņā par tiesībām organizēt 2030. gada pasaules "EXPO" konkurē ar Odesu, Rijādu un Romu.