Panorāma

Igaunijā skandāls par Ukrainas ziedojumu izlietojumu

Panorāma

Krievijas raķešu triecienos Ukrainai 23 nogalinātie

Krievijas kuģis redzēts pirms "Nord Stream" sprādziena

Dānija: Pirms «Nord Stream» sprādziena tuvumā bijis Krievijas kuģis ar nelielu zemūdeni

Dānijas bruņotie spēki apstiprina, ka dažas dienas pirms gāzesvada "Nord Stream" sprādziena notikuma vietas tuvumā ir redzēts Krievijas kuģis, uz kā atrodas neliela zemūdene. Informācija par minētā Krievijas kuģa atrašanos netālu no sprādziena vietas ir izskanējusi arī iepriekš. Tomēr tagad Dānijas varasiestādes apstiprina, ka viņu rīcībā ir fotogrāfijas, kas to pierāda.

Dānijas varasiestādes apstiprina, ka viņu rīcībā ir vairāk nekā 20 foto kadru, kas apliecina, ka pagājušā gada 22. septembrī Bornholmas salas tuvumā atradies Krievijas SS-750 kuģis un uz tā ir "AS-26 Priz" tipa mini zemūdene. Kā zināms, četras dienas vēlāk, 26. septembrī, Baltijas jūras dzelmē nogranda gāzes vada "Nord Stream" sprādziens.

Tomēr, kā vēsta laikraksts "Information", bruņotie spēki atsakās publiskot fotogrāfijas, jo tās ir saistītas ar Dānijas izlūkdienestu darbu.

Iepriekš jau bija ziņas, ka šajā jūras rajonā un laikā redzēti seši Krievijas kuģi, taču tagad pirmo reizi aizsardzības spēki apstiprinājuši, ka šim kuģim SS-750 uz klāja ir bijusi mini zemūdene. Šis kuģis ar izslēgtiem raidītājiem izbraucis no Kaļiņingradas ostas vienlaikus ar vēl citiem Krievijas jūras spēku kuģiem. Kuģu karavāna devusies uz Bornholmu, bet uz ziemeļiem no Polijas raidītāji izslēgti vēl vienam kuģim.

Gan Zviedrijas, gan Dānijas izmeklētāji uzskata, ka sprādzieni ir bijusi apzināta sabotāža. Turklāt Zviedrijas prokurors norādīja, "absolūti galvenais scenārijs" – to izdarījis valsts dalībnieks, nevis kādi privātie. "Nozieguma vieta" atrodas aptuveni 100 metru dziļumā netālu no Dānijai piederošās Bornholmas salas, un tur atrastas sprāgstvielu atliekas un vairāki "sveši priekšmeti".

Šī informācija parādās laikā, kad notiek diskusijas par citiem iespējamiem uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai ne tikai Baltijas jūrā, bet arī pārējās Eiropas jūrās.

Dānijas Militārās pētniecības centra eksperts Tobiass Lībetrau sacīja, ka tāds uzbrukums varētu radīt nopietnas sekas.

"Ja kāds jūrā iznīcinās ievērojamu daļu enerģētikas vai komunikācijas infrastruktūras, tad mēs varam sastapties ar to, ka daļa no valsts vai atsevišķas sabiedrības grupas var pēkšņi sastapties ar grūtībām turpināt savas ikdienas gaitas," teica Dānijas eksperts.

Šādi draudi kļūst būtiskāki arī tādēļ, ka arvien vairāk valstu vēlas attīstīt atkrastes vēja parkus, enerģētikas salas un ierīkot kabeļus, kas savienos dažādus krastus.

Kremlis joprojām noliedz savu saistību ar "Nord Stream" gāzesvada sprādzienu un bez pamata vaino tajā rietumvalstis.

KONTEKSTS:

2022. gada 27. septembrī Dānijas un Zviedrijas varasiestādes izplatīja informāciju, ka dienu iepriekš konstatēti bojājumi "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2" gāzes cauruļvados Baltijas jūrā netālu no Bornholmas salas. Bojājumi atklāti uzreiz vairākās vietās, un tas liecina, ka notikušais, visticamāk, ir diversija, nevis vienkāršs negadījums. Zviedrijas prokuratūra uzskata, ka gāzesvada "Nord Stream" sprādzienu ir izraisījusi sabotāža.

"Nord Stream" projekts tika asi kritizēts, jo tā pretinieki uzskatīja, ka tas palielina Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un nodrošina Maskavai politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti