Igaunija noraida pārmetumus par savu bruņoto spēku modernizēšanu Ukrainas atbalstīšanas aizsegā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Igaunijas Aizsardzības ministrija noraidījusi starptautiskā izdevuma "Politico" publicētos apgalvojumus, ka Igaunija izmanto Eiropas Savienības (ES) izveidoto kopējo fondu, lai Ukrainas atbalstīšanas aizsegā modernizētu savus bruņotos spēkus.

Eiropas Miera mehānisms paredz atmaksāt lielu daļu līdzekļu, ko Eiropas Savienības dalībvalstis piešķīrušas kā militāro palīdzību Ukrainai.

Noteikumi paredz no kopējā fonda atmaksāt ap 84% šo izdevumu, taču "Politico" norāda, ka trūkst skaidru kritēriju, kā aprēķināt šos izdevumus.

"Politico" vēsta, ka vairākas dalībvalstis no kopējā fonda pieprasījušas atmaksāt naudu par jauna bruņojuma iegādi, nevis to bruņojumu, kas nosūtīts Ukrainai.

"Politico" rakstā minēts, ka procentuāli visvairāk līdzekļu pieprasījušas atmaksāt Somija un Baltijas valstis: Somija (100%), Latvija (99%), Lietuva (93%) un Igaunija (91%).

Absolūtos skaitļos visvairāk naudas par Ukrainai sniegto militāro palīdzību gribējusi atgūt Igaunija: 134 no 160 miljoniem eiro. "Politico" publicētā informācija liecina, ka Latvija pieprasījusi atgūt 50 no iztērētajiem 60 miljoniem eiro.

"Viņi sūta savas paliekas uz Ukrainu, bet paši par ES naudu iegādājas pilnīgi jaunus materiālus," sarunā ar "Politico" par Igaunijas rīcību izteicies kādas citas ES dalībvalsts diplomāts.

Cits diplomāts apgalvo, ka Igaunija esot nosūtījusi Ukrainai padomju ražojuma "Strela" raķetes, bet pieprasījusi naudu par daudz jaunāku un modernāku "Stinger" raķešu iegādi.

Igaunijas Aizsardzības ministrijas amatpersonas šos apgalvojumus raksturo kā "nekaunīgus melus", jo Igaunija neesot sūtījusi "Strela" raķetes uz Ukrainu un nav saņēmusi "Stinger" raķetes.

Igaunijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kusti Salms vēsta, ka Igaunija sāka sūtīt militāro palīdzību Ukrainai vēl pirms kopējā ES fonda izveidošanas.

"Mēs nosūtījām vairāk nekā 40 000 prettanku mīnu, 100 "Javelin", 35 000 šauteņu – un to visu vēl pirms Eiropas Miera mehānisma izveidošanas," norāda Salms.

Igaunijas amatpersonas skaidro, ka naudas saņemšana no Eiropas Miera mehānisma pilnībā atbilst noteikumiem, jo aprēķinos tiek ņemts vērā, ka jauna bruņojuma iegādes izmaksas ir identiskas neatkarīgi no tā, vai bruņojums tiek sūtīts uz Ukrainu, vai arī aizvieto iztrūkumus krājumos, kas radušies pēc palīdzības nosūtīšanas uz Ukrainu.

Eiropas Parlamenta deputāts no Igaunijas Riho Terrass izteicis aizdomas, ka "Politico" raksts kļuvis par Krievijas propagandas ieroci, jo vēršas pret Somiju un Baltijas valstīm, kas vislabāk saprot Krievijas radītos draudus un sniegušas proporcionāli savām iespējām lielāko militāro palīdzību Ukrainai.

Pārmetumus par negodprātīgu rīcību noraidījis arī Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, kurš vēsta, ka "Politico" publikācija neatbilst patiesībai un nebalstās uz konkrētiem faktiem.

Anušausks norāda, ka konkrēts kompensētās militārās palīdzības apjoms netiek izpausts publiski, bet Lietuva no kopējā fonda plāno atgūt ap 20% līdzekļu, kas piešķirti kā militārā palīdzība Ukrainai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti