Runājot par Polijas un Latvijas sadarbību drošības jomā, Hmieļevskis sacīja, ka Polija tajā ir nepārprotami ieinteresēta, kā arī atgādināja, ka NATO misijas ietvaros Latvijā ir izvietoti Polijas karavīri.
"Mēs esam ļoti ieinteresēti iesaistīties [drošības] nodrošināšanā. Polija reģionā nepastāv viena pati. Visas četras valstis – Polija, Latvija, Lietuva un Igaunija – ir NATO Austrumu flangs. Un arī skatoties uz politiku attiecībā uz Ukrainu, mūsu politiķi, mūsu valstis pauž to pašu – ka karš Ukrainā ir svarīgs jautājums mūsu drošībai," sacīja Bartošs Hmieļevskis.
Viņš norādīja, ka Polija jau tagad aizsardzībai atvēl 4% no iekšzemes kopprodukta, kas pārsniedz NATO standartu (2%) un kam vajadzētu palīdzēt attiecībās ar ASV.
Jautāts, vai Polija ir gatava kļūt par NATO galveno spēku reģionā, analītiķis atbildēja apstiprinoši. Pēc viņa teiktā, daudzi poļi pēdējā laikā ir iestājušies armijā, apzinoties drošības jautājumu nozīmi.
"Atšķirībā no Baltijas valstīm mums nav jāatjauno obligātais militārais dienests, jo mums ir tik daudz brīvprātīgo, kas dodas dienēt armijā," teica pētnieks.
Viņaprāt, svarīgākais drošības ziņā ir reģiona infrastruktūra. Tāpēc Baltijas valstīm ir svarīgi pabeigt visus infrastruktūras objektus, kas savieno tās ar rietumvalstīm.
"Es domāju "Rail Baltica", "Via Baltica" un enerģētikas savienojumus ar Poliju," viņš precizēja.
Pētnieks Polijas sabiedrībā neredz lielas bažas par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, savukārt Varšavas politika nemainās:
"ASV ir mūsu galvenais sabiedrotais gan NATO, gan vispār, un tas nemainās. Tas nav atkarīgs no tā, kurš ir pie varas ASV. Es uzskatu, ka Baltijas valstīs situācija ir tāda pati."
Pilna intervija krievu valodā pieejama šeit.
